Organizācijas, kas tik ļoti iestājas pret reformu NĪ darījumu jomā, pārstāv nozaru biznesa intereses. Savuklārt sabiedrības intereses jāpārstāv valstij. Pretestība norāda uz interešu un vērtību sadursmi... Citādi nav izskaidrojama emocionālā pretreakcija ierosinājumam, kas ne vien nostiprina nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet ir arī finansiāli izdevīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ilgtermiņā vairotu ieņēmumus valsts budžetā, turklāt novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Apspriestā ideja darbojas Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā un citās attīstītās valstīs, tomēr Latvijā atsevišķas personas cenšas saglabāt esošo kārtību, ignorējot problēmas, kuras ir raksturīgas Latvijai, bet nav aktuālas valstīs, kur sistēma ir sakārtota.
"Ir acīmredzams, ka reformas pretiniekiem bail stāties aci pret aci ar pašmāju un citu valstu profesoriem, lai uzklausītu viņu viedokli un izpētē balstītus ieteikumus. Tajā pašā laikā nav saprotama nevēlēšanās uzzināt ko jaunu un paplašināt savu izpratni. Tas tikai pierāda, ka biznesa intereses prevalē pār vēlmi paskatīties uz diskutējamiem jautājumiem valsts un sabiedrības interešu kontekstā," norāda Vija Piziča.
Konference "Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante izvērtējums" būs pirmā reize atjaunotajā Latvijā un pirmā reize kopš Tieslietu ministrijā tiek apspriests NĪ darījumu process Latvijā, kad par reformas nepieciešamību runās tiešām profesionāļi – zinātnieki un starptautiski tādi atzīti eksperti kā prof. Peters Murrejs (Hārvardas Universitāte), prof. Rolfs Šturners (Freiburgas Universitāte), Prīdu Parnas (Tartu Universitāte).
Šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā, un šis dārdzības pamatā ir izdevumi par darījuma noslēgšanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma gadījumā. Baidoties no lielās nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nereti darījumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti. Tāpat darījumā iesaistītie bieži ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu u.c. maksājumu summas.
"Notārs ir likumības uzraugs, un viņa klātbūtnē nekad nebūs iespējams tapt līgumam, kas neatspoguļo darījuma patiesos faktus, kā arī visu iesaistīto pušu gribu un intereses. Valsts pusē ar notāra starpniecību būtu notikusi reāla darījuma tiesiskuma pārbaude. Acīmredzot, tieši tas satrauc reformas pretiniekus," uzsver Vija Piziča.
Neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrijas vadītajā darba grupā nolemts nevirzīt tālāk priekšlikumu ieviest obligāto notariālo formu darījumos ar NĪ, ministrijai joprojām būs jārisina daudzi jautājumi, kas saistīti ar nepilnībām, kas pastāv līdzšinējās sistēmas dēļ. Lai uzklausītu iniciatīvas šīs jomas normatīvā regulējuma sakārtošanā, kā arī lai iepazītos ar Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un citu valstu pieredzi NĪ tirgus sakārtošanā, 16. septembrī tiek rīkota konference "Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante izvērtējums" Tā būs veltīta spēkā esošā normatīvā regulējuma analīzei un iespējamām izmaiņām Latvijā NĪ darījumu jomā.
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore