DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. februārī, 2016
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Iekšzemes kopprodukts 2015. gadā un 4. ceturksnī palielinājies par 2,7 %

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,7 % liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2015. gadā IKP faktiskajās cenās bija 24,4 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 21,4 miljardi eiro.

Ceturkšņa rādītāji

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,3 %. 2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,3 % pēc sezonāli izlīdzinātajiem un par 2,7 % pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.

Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņas

 

Milj. euro, sezonāli neizlīdzināts

Izmaiņas %, 2010. gada  salīdzināmajās cenās

Periods

faktiskajās cenās

2010. gada salīdzināmajās cenās

pret iepriekšējo periodu, sezonāli izlīdzināts

pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli neizlīdzināts

2014

23 580,9

20 876,4

2,4

1. ceturksnis

5 254,5

4 640,4

0,9

2,7

2. ceturksnis

5 831,2

5 205,0

0,4

2,3

3. ceturksnis

6 163,3

5 423,7

0,3

2,3

4. ceturksnis

6 331,9

5 607,3

0,7

2,1

2015*

24 375,6

21 447,6

… 

2,7

1. ceturksnis

5 389,0

4 725,9

0,5

1,8

2. ceturksnis

6 073,9

5 353,0

1,2

2,8

3. ceturksnis

6 449,8

5 612,2

0,9

3,5

4. ceturksnis

 6 463,0

 5 756,5

 -0,3

2,7

* Precizēti dati par 2015. gada 1.- 3. ceturksni

Ražošanas aspekts (sezonāli neizlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās)

2015. gadā salīdzinot ar 2014. gadu, apstrādes rūpniecības nozare palielinājās par 4 %, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 40%, mēbeļu ražošanā – par 14 %. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecību bija apjoma kritumam pārtikas produktu ražošanā par 5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare palielinājies par 3 %.

Būvniecības produkcijas apjoms 2015. gadā samazinājās par 1 %. Kritums vērojams nedzīvojamo un dzīvojamo ēku segmentā attiecīgi par 7 % un 9 %, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 6  %. Pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā – par 5 %, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 6 %, kā arī cauruļvadu kabeļu būvniecībā – par 26 %.

4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms krities par 6 %.

Mazumtirdzniecība 2015. gadā palielinājās par 5 %, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 8 %. Par 3 % pieauga pārtikas un 7 % nepārtikas preču tirdzniecība.

4. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 3 %, t.sk. gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 3 %.

Vairumtirdzniecība 2015. gadā pieaugusi par 3 %, bet 4. ceturksnī palielinājusies par 5%.

Transporta nozare 2015. gadā kritusies par 0,1 %. Samazinājumu uzrādīja pasažieru pārvadājumi – par 2 % un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 1 %. Pieaugums par 3 % bija kravu apgrozībā un pasta un kurjeru darbībā – par 7 %.

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni transporta nozare palielinājusies par 3,5 %, t.sk. pasažieru pārvadājumi – par 3 % un kravu apgrozība – par 8 %.

Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms 2015. gadā palielinājies par 5 %, t.sk. azartspēļu nozarē pieaugums par 11 %. 2015. gada 4. ceturksnī nozare palielinājusies par 4 %.

IKP pieaugumu veicinājuši arī produktu nodokļi, kas 2015. gadā pieauga par 4 % un 4. ceturksnī – par 3 % .

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2015. gadā

Salīdzināmajās cenās, % pret 2014. gadu

NACE 2. red. nozares

Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

3,3

Apstrādes rūpniecība (C)

12,2

Pārējā rūpniecība (BDE)

4,3

Būvniecība (F)

6,5

Tirdzniecība (G)

13,9

Transports un uzglabāšana (H)

9,5

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,9

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

4,8

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

4,6

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

12,5

Komercpakalpojumi (MNS)

8,8

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

7,4

Izglītība (P)

4,9

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

3,2

Māksla, izklaide un atpūta (R)

2,2

Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas (D.21-D.31)

x

Izlietojuma aspekts (faktiskajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati)

2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu privātais galapatēriņš pieauga par 4 %. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 4 %, atpūtai un kultūrai – par 8 %, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai un pārtikas iegādei palielinājās par 1 %. Mājsaimniecību galapatēriņu veicināja gan cenu kritums, gan arī mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.

Valdības galapatēriņš palielinājās par 6 %.

Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājusies par 3 %. Pamatkapitāla ieguldījumi iekārtās un mašīnās palielinājušies par 12 %, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos – par 21 %, bet par 7 % samazinājās ieguldījumi dzīvojamajās ēkās un citās ēkās un būvēs.  

Eksports palielinājās par 2 %, tai skaitā preču eksports – par 1 % un pakalpojumu eksports – par 3 %.

Importa apjomi pieauguši par 1 %, tai skaitā preču imports samazinājās par 0,5 %, bet pakalpojumu imports palielinājās par 7 %.

Izlietojuma aspekta komponenšu izmaiņas 2015. gadā salīdzināmajās cenās
(% pret iepriekšējo gadu)
Iekšzemes kopprodukts pa izlietojuma veidiem salīdzināmajās cenās
(% pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli neizlīdzināts, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

 

 

 

 

 

**Ātrā novērtējuma dati par 2015. gada 4. ceturksni

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Papildu informācija būs pieejama CSP datubāzē 24. martā.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP datubāzes sadaļā "Iekšzemes kopprodukts".

Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI