Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un nodevusi izvērtēšanai Saeimas juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā", kuri paredz, ka ZTI turpmāk tiks piešķirtas tiesības veikt saimniecisko darbību – piedzīt parādus ārpustiesas ceļā. Ņemot vērā, ka ZTI ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas ir pielīdzināma valsts amatpersonai, kurai ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"ir aizliegts veikt komercdarbību, ar attiecīgiem grozījumiem, vienai valsts amatpersonu kategorijai izņēmuma kārtā tiktu dota iespēja neievērot likumā noteiktos speciālos amata savienošanas ierobežojumus, kas radīs precedentu līdzīgiem gadījumiem nākotnē.
Kā norāda KNAB, plānotie grozījumi neparedz caurspīdīgu valsts amatpersonas darbības uzraudzību, kas var radīt augstu korupcijas risku.
"Biroja ieskatā jebkādas valsts pilnvaras privāto tiesību nozarē ir pēc iespējas ierobežojamas. Likumprojektā ir daudzas neskaidrības, piemēram, vai tiesu izpildītājs pirms uzņemties ārpustiesas pakalpojumu sniegšanu veiks vienīgi to faktu apzināšanu un vispusīgu pārbaudi (un vai vispār veiks), kurus būs iesniedzis klients, vai arī, lai pārliecinātos, vai dabā patiešām pastāv neizpildītas maksājuma saistības, lūgs un veiks iebildumu izvērtēšanu arī no parādnieka puses. Šis ir būtisks apstāklis, lai nerastos situācijas, kad tiesu varai piederīgas personas darbības varētu būt nepamatotas, kad tiesa piemēram būs konstatējusi parāda neesamību. Tāpat parādniekam būs ļoti ierobežotas iespējas iesniegt sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju nodarītiem zaudējumiem. Kā arī, likumprojekts atšķirībā no Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma regulējuma, kurā noteikti parādu atgūšanā īstenojamās saskarsmes principi, piemēram, pilnīgas informācijas sniegšanas pienākums un paziņojumā parādniekam obligāti sniedzamā informācija, grozījumi ZTI to nenosaka, kā arī neidentificē saskarsmes robežas ar parādnieku, tostarp pielietojamos saziņas līdzekļus un aizliegumus. Šāda ZTI rīcības brīvība un jautājumu kārtošana palielinās korupcijas risku un pieļaus neizkontrolējamas, iespējams arī prettiesiskas tiesu izpildītāju darbības".
Kā norāda Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis, likumprojekts nepārprotami sagraus nozarē nesen iedibināto kārtību un stabilitāti, kas tika panākta ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma stāšanos spēkā, kā arī tiks apdraudēta nozares attīstība kopumā, kā arī patērētāju tiesību aizsardzība.
"Parādu ārpustiesas atgūšana ir sociāli jūtīga sfēra, kurai ir pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. Lai nodrošinātu patērētāju tiesību īstenošanu un aizsardzību, kā arī Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma prasību ievērošanu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kā nozari uzraugošā iestāde no savas puses rūpīgi izvērtē gan katra licencētā nozares uzņēmuma iekšējos parādu atgūšanas procesus, gan dokumentus, kas tiek gatavoti un sūtīti parādniekiem un nepieciešamības gadījumā pieprasa veikt korekcijas tajos. Bez tam PTAC klātienē apmeklē parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējus un pārliecinās par normatīvu ievērošanu praksē, izsakot priekšlikumus un norādījumus komercdarbības uzlabošanai. Savukārt ZTI nepakļaujas PTAC, līdz ar ko nevar veikt ZTI darbības uzraudzību. Savukārt ZTI uzraugošās tiesu un valsts pārvaldes iestādes, kā arī amatpersonas, salīdzinot ar PTAC, nav specializējušās jautājumos, kas skar parādu ārpustiesas atgūšanu. Turklāt ZTI darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētais kontroles mehānisms primāri attiecas uz ZTI kā amatpersonas darbību, nevis uz ZTI paralēli īstenoto komercdarbību."
Vienlaikus LĀPPA valdes priekšsēdētājs uzsver, ka licencēšanas gaitā pretendentiem, kuri vēlas sniegt parādu ārpustiesas piedziņu cita starpā ir jāizstrādā un jāiesniedz PTAC parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanas iekšējā kārtība, patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtība un parādu piedziņas vēstuļu (atgādinājumu, brīdinājumu) paraugi.
"Pielāgošanās attiecīgo normatīvo aktu prasībām nozares uzņēmumiem radīja ievērojamus papildus izdevumus, tomēr LĀPPA likuma tapšanas laikā piekrita šim regulējumam, jo iestājās par vienotu praksi nozares uzņēmumu darbībā. Tikai vienota prakse starp nozares pakalpojumu sniedzējiem un vienota uzraudzība no nozari pārraugošajām institūcijām var nodrošināt godīgu konkurenci un veiksmīgu nozares turpmāko attīstību. Jebkurš izņēmums no šiem noteikumiem nelabvēlīgi ietekmēs konkurenci un pastāvošo sistēmu, jo atsevišķiem tirgus dalībniekiem nebūs jāpakļaujas tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz visiem pārējiem tirgus spēlētājiem. Turklāt jāpiebilst, ka parāda ārpustiesas atgūšanas darbību uzticēšana ZTI var radīt papildus disciplināro pārkāpumu risku un noslodzi uzraugošajām institūcijām.Tāpēc mēs, kā nozari pārstāvošā asociācija esam kategoriski pret šāda likumprojekta tālāko virzību", tā Jānis Lukaševskis.
Noraidošu attieksmi par likumprojektu izsaka arī PTAC, kuri norāda, ka tiesu izpildītāji nevēlas darboties, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem, kādi ir izvirzīti šobrīd parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem (licencēšanas kārtība, pārbaudes no PTAC puses, u.tml), līdz ar to attiecīgajā gadījumā (ņemot vērā Tiesu izpildītāju statusu un pieejamos resursus) tiek skarta arī godīgas konkurences joma.
"Attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, atzīmējams, ka minētā likumu grozījumu iniciatīva nav atbalstāma arī tāpēc, ka parādu atgūšanas jomā PTAC nevarēs īstenot savu galveno un primāro funkciju – aizstāvēt patērētāju tiesības, jo tiesu izpildītāju darbības uzraudzība paliktu saskaņā ar līdzšinējo kārtību, proti, zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta, kā arī daļēju uzraudzību īsteno zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šobrīd tirgus veiksmīgi tiek galā ar savu uzdevumu – parādu atgūšanu un kreditoriem ir pietiekami plaša iespēja izvēlēties jebkuru no 26 šo pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to nav saskatāma nepieciešamība pēc valsts papildus iejaukšanās privātajā sfērā (komercdarbībā)", komentē PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas juriskonsulte Karīna Mališa.
Vienlaikus PTAC norāda, ka šobrīd visas sabiedrības, kas sniedz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus darbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem komercdarbības noteikumiem, savukārt valsts amatpersonas kā jauna tirgus dalībnieka ienākšana tirgū, varētu būtiski ietekmēt nozares pastāvēšanu kopumā (jo plānotā komercdarbība tiks veikta uz citiem nosacījumiem, nekā pārējiem tirgus dalībniekiem).
"Šobrīd patērētājs vēršas pie valsts (attiecīgajā gadījumā PTAC) ar lūgumu sniegt palīdzību strīda risināšanā ar komersantu pēc savas brīvās gribas, jo patērētājs ir mazāk aizsargātā puse tiesiskajās attiecībās ar komersantu, savukārt gadījumā, ja tiesu izpildītājs būs tiesīgs veikt parādu ārpustiesas atgūšanu, patērētājam nebūs tiesības izvēlēties, ļaut valstij iejaukties tās privāttiesiskajās attiecībās vai nē.
Patērētājam vienīgā iespēja aizsargāt savas tiesības būs tikai caur tiesu, kas radīs papildus ekonomisko slogu patērētājam (izmaksas, kas saistītas ar valsts nodevu apmaksu, juristu pakalpojumu izmaksas) un darba slogu tiesām, kas mazinās to efektivitāti", skaidro Karīna Mališa.
LĀPPA sabiedrisko attiecību konsultante,
Inese Lukaševska,
