Tieslietu ministrija nav iesniegusi Tiesu izpildītāju likuma grozījumus, nosakot zvērinātiem tiesu izpildītājiem jaunu amata darbību, kuru zvērinātam tiesu izpildītājam būtu atļauts veikt pēc ieinteresētās personas lūguma – darbības parāda atgūšanai ārpustiesas ceļā. Par šādas funkcijas iespējamu paredzēšanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem pirms jebkāda satura grozījumu virzīšanas Tieslietu ministrija rosināja organizēt konceptuāla rakstura diskusiju Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, iesaistot visas ieinteresētās puses. Līdzīga diskusija jau ir tikusi organizēta arī Tieslietu ministrijā, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji. Neskatoties uz minētās tikšanās laikā pārrunāto un sniegtajiem skaidrojumiem par Tieslietu ministrijas redzējumu attiecībā uz iespēju paplašināt tiesu izpildītāju amata darbību apjomu, 9.jūnija publikācijā atkārtoti izteiktas bažas par diskusijā jau apspriestiem jautājumiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija vēlas paust tās apsvērumus.
Tieslietu ministrija paskaidro, ka apspriešanai piedāvātais konceptuālais risinājums Tiesu izpildītāju likumā parādu atgūšana ārpustiesas ceļā tiek piedāvāts kā paralēli jau šobrīd pastāvošajam parāda ārpustiesas atgūšanas piedzinēju sniegtajam pakalpojumam esošs pakalpojums, neparedzot nekādas papildus priekšrocības tā īstenošanā. Parāda atgūšanas ārpustiesas process veicina parāda labprātīgu samaksu, un tādējādi dod iespēju gan kreditoriem, gan parādniekiem samazināt papildus zaudējumus, kas varētu būt saistīti ar tiesvedības un piedziņas procesu, kā arī ir efektīvāks nekā tiesas process (strīds tiek atrisināts ātrāk). Turklāt kvalitatīvs un tiesisks parāda atgūšana ārpustiesas ceļā process atzīstams par tiesas procesam un tam sekojošam piedziņas procesam alternatīvu un efektīvu parāda atgūšanas veidu un tam ir būtiska nozīme tiesu noslodzes mazināšanā kopumā.
Tiesu izpildītāja kompetence veikt darbības parāda atgūšanai ārpustiesas ceļā šāda risinājuma atbalstīšanas gadījumā būtu nosakāma kā viena no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām. Atlīdzība par ikvienu amata darbību ir noteikta normatīvajos aktos un tā nav atkarīga no pušu vienošanās. Amata atlīdzības taksācija nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju kā valsts amatpersonu darbību caurspīdīgumu, novēršot korupcijas risku. Līdz ar to nav pamatoti Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apgalvojumi, ka iecere paredz noteikt tiesības zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodarboties ar komercdarbību un šādu funkciju paredzēšana radītu augstu korupcijas risku. Tieslietu ministrija norāda, ka jau šobrīd paralēli ar spriedumu un citu nolēmumu izpildi saistītu amata darbību veikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības pēc ieinteresēto personu lūguma veikt arī citas ar piespiedu izpildi nesaistītas amata darbības (veikt dokumentu piegādi, fiksēt faktus, veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā, rīkot publiskas izsoles,) un par tām saņemt atlīdzību. Jau šobrīd, veicot ar spriedumu izpildi saistītas amata darbības, zvērināti tiesu izpildītāji faktiski veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībām raksturīgas funkcijas. Turklāt vairākās no Eiropas valstīm, tajā skaitā Nīderlandē, Lietuvā un Francijā, pamatojoties uz kuras pieredzi Latvijā tika izveidots neatkarīgs tiesu izpildītāju institūts, parādu ārpustiesas atgūšanu veic zvērināti tiesu izpildītāji.
Tāpat nav pamatotas Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas norādītās bažas par nepietiekamu kontroli pār tiesu izpildītāju darbībām. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu varai piederošu valsts amatpersonu statusā. Lai būtu iespējams nodrošināt zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju izpildes kvalitāti, personām izvirzītas paaugstinātas kvalifikācijas prasības iekļūšanai profesijā, kā arī prasības turpmākas pastāvīgas kvalifikācijas paaugstināšanai. Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas mērķis ir nodrošināt parādnieku tiesību aizsardzību un pasargāt parādniekus no negodprātīgiem parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem. Prasība saņemt speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai nebūtu attiecināma uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Prasības šī pakalpojuma sniegšanai (ko citiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem izvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izsniedzot licenci) zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek vērtētas pie uzņemšanas zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un pēc tam – gan kvalifikācijas regulāras novērtēšanas, gan disciplinārās uzraudzības kārtībā. Salīdzinājumam - zvērinātam tiesu izpildītājam, amata pienākumu izpildē neievērojot normatīvo aktu prasības, var draudēt atcelšana no zvērināta tiesu izpildītāja amata, kas noteiktu laiku liedz ieņemt amata jebkurā citā tiesu sistēmai piederīgā profesijā, savukārt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem - licences anulēšana. Līdz ar to uzskatām, ka zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošie normatīvie akti paredz efektīvu mehānismu zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzībai, kas attiecināma uz ikvienu zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, tai skaitā tādām amata darbībām, kas nav saistītas ar piespiedu izpildes veikšanu. Tādējādi pār zvērināta tiesu izpildītāja parāda atgūšanas ārpustiesas ceļā darbībām tiktu nodrošināta efektīva interešu konflikta un darbību tiesiskuma uzraudzības sistēma no Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes puses, kā arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja puses tam normatīvajos aktos noteikto funkciju un pilnvaru ietvaros. Turklāt norādāms, ka šobrīd īstenotā uzraudzība pār ārpustiesas parādu piedzinēju darbību un palīdzības sniegšana personām konfliktu risināšanā, ko nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aptver tikai tos gadījumus, kad parāda atgūšana tiek veikta no fiziskām personām, tai laikā, kad normatīvos aktos noteiktais zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzības mehānisms attiecināms uz ikvienu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību, neatkarīgi no tā, vai tās veiktas attiecībā uz fizisku vai juridisku personu.
Tieslietu ministrija norāda, ka saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 5. pantu amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji pielīdzināti valsts amatpersonām. Arī saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts un amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 21.punktu zvērināts tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts un amatpersonu darbībā" 22.pants noteic, ka valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem. Valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Zvērinātu tiesu izpildītāju Ētikas kodeksa 6. punkts cita starp paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam profesionālajā darbībā jābūt brīvam no jebkādas ietekmes, it sevišķi tādas, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm. Tādējādi uz zvērinātu tiesu izpildītāju neapšaubāmi attiecas normatīvajos aktos noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi un tādi būtu attiecināmi arī uz amata darbībām, kas tiktu veiktas, īstenojot parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā. Zvērināts tiesu izpildītājs nevar uzņemties un pildīt amata darbības, ja zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru vai trešo personu, pēc kuras lūguma tas veic kādu amata darbību. Šos ierobežojumus Tieslietu ministrijas uzsāktā iniciatīva neparedz mainīt vai sašaurināt.
