Šo situāciju esam centušies labot, ekonomikas politikā kā galveno pārnozaru dokumentu piedāvājot Nacionālo industriālo politiku, kurai jākalpo kā galvenajam ceļa rādītājam Latvijas ekonomikas attīstībai. Pēc būtības Nacionālā industriālā politika piepilda ar saturu Nacionālā attīstības plāna ekonomikas sadaļu.
Pēdējā laikā dzirdam, ka publiskajā telpā tiek piesaukts Singapūras modelis.
Pirms neilga laika man bija iespēja tikties ar Singapūras ekonomiskās politikas veidotājiem un īstenotājiem. Izklāstot viņiem mūsu Nacionālās industriālās politikas pieeju un plānu, viņu atzinums bija vienkāršs – pats svarīgākais ir valdības nepolitizēts, fokusēts darbs kopīgi ar industriju pie Latvijas ekonomikas priekšrocību izmantošanas. Šajā procesā nav vietas tradicionālajām politiskajām pretstāvēšanām.
Visas valsts un ekonomikas attīstībā un konkurētspējā viens no svarīgākajiem faktoriem ir valdības kopējs, koordinēts un izlēmīgs darbs pie ilgtermiņa reformu īstenošanas, bez tām Latvijas ekonomikas attīstība un Nacionālajā attīstības plānā paredzētais "ekonomikas izrāviens" nebūs iespējams.
Es pat teiktu, ka "ekonomikas izrāviena" īstenošana būs apgrūtināta, ja ekonomiskā politika Latvijā tiktu pakļauta politiskām svārstībām un tradicionālajām pozīcijas opozīcijas cīņām.
Balsoties šīs valdības piemērā, turpmākajos Saeimas sasaukumos ekonomiskās attīstības mērķu īstenošanai būtu nopietni jāapsver iespēja aicināt vismaz ar ekonomiku saistītajos valdības amatos profesionālus, nevis politiskus ministrus. Tas attiektos uz finanšu, ekonomikas, satiksmes, varbūt arī izglītības un labklājības ministriem.
Iespējams, "ekonomikas izrāviena" īstenošanai Latvijā tuvākajā desmitgadē būtu nepieciešamas t.s. tehnokrātiskās valdības, kas mērķtiecīgi un ilgtermiņā īsteno Nacionālo industriālo politiku un Nacionālo attīstības plānu. Jo valsti, jo īpaši ekonomikas politiku, nevar veidot, vadoties tikai no partiju reitingiem.
Piemēram, Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai izšķiroši svarīgs ir reformu process izglītības sistēmā. Izglītības sistēma ir pamatu pamats ekonomikas attīstībai, jo tā sagatavo un ieliek nepieciešamās zināšanas un prasmes gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tie ir racionāli, nevis politiski lēmumi. Ekonomikā ikvienai investīcija pretī ir arī jautājums par pieejamo darbaspēku, tā kvalitāti un sagatavotību.
Arī enerģētikā ir notikušas un vēl notiks būtiskas politikas plānošanas izmaiņas, mainot vēsturisko pieeju no "patērētāji enerģētikai" uz "enerģētika sabiedrībai un ekonomikai".
Ekonomikas ministrijas kā politikas veidotājas prioritāte ir radīt tādu sistēmu, kurā enerģētikas politika palīdz sasniegt valsts kopējos mērķus, nevis tiek pakārtota atsevišķām interešu grupām.
Tuvāko divu nedēļu laikā iesniegsim detalizētu rīcības plānu elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanas plānu. Svēto govju tajā nebūs. Un svētā govs nebūs arī AS "Latvenergo".
Šajā jautājumā svarīga būs ne tikai mana vai Ekonomikas ministrijas pozīcija, bet visai valdībai un koalīcijai būs jāspēj pieņemt kopīgi lēmumi. Šie lēmumi ir jāpieņem, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem saglabāt savu konkurētspēju.
Nozīmīgs faktors Latvijas ekonomikā būs tas, cik prasmīgi un efektīvi pārvaldām valsts un pašvaldību uzņēmumus, kuri spēlē būtisku lomu Latvijas ekonomikā. Publisko kapitāldaļu pārvaldības reformas redzējums ir skaidrs – panākt, lai publiskā sektora uzņēmumi darbotos tajās jomās, kur tiem tiešām ir jādarbojas un lai to pārvaldība būtu labāko privātā sektora uzņēmumu līmenī.
Publiskā sektora uzņēmumiem – tostarp arī tā dēvētajiem "dabiskajiem monopoliem" - jārāda labas pārvaldības un ilgtspējas piemērs. Šī reforma nenāk viegli, tomēr tā ir uzņēmusi pareizo virzienu un, manuprāt ir nenovēršama.
Līdztekus lielajiem reformu jautājumiem, jāveic pastāvīgi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē. Mūsdienu pasaulē pat lai paliktu uz vietas, ir jākustas. Lai virzītos uz augšu starptautiskos reitingos – ir jārīkojas izlēmīgāk nekā citiem un jāskrien ātrāk.
Paldies, ka jaunais Būvniecības likums ir apstiprināts 2.lasījumā Saeimā. Likuma pieņemšana ir ļoti svarīga uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.
Latvija ir nepārprotami nostājusies ceļā uz tādu atvērtas ekonomikas modeli, kur izaugsme balstās pieaugošā konkurētspējā, pievilcībā ārvalstu investīcijām, rūpniecības īpatsvara pieaugumā, eksportēto preču un pakalpojumu sarežģītības un pievienotās vērtības pieaugumā.
Mērķtiecīgs un profesionāls darbs ir vienīgais ceļš uz "ekonomikas izrāvienu", kuru – man gribētos cerēt – mēs visi vēlamies panākt.
