DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūlijā, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Atklātā vēstule
TĒMA: Veselība
5
5

Invalīdu tiesību aizsardzības centrs: Par veselības aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanos

Invalīdu tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka tiek pārkāpti veselības iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, jo pacienti smēķē neatļautās vietās, piemēram, tualetēs, uz palātas lodžijām. Tas kaitē pacientiem nesmēķētājiem.

FOTO: www.sxc.hu

Vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par veselības aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanu.

Daudzi cilvēki ar akūtām un hroniskām slimībām un viņu tuvinieki pauduši satraukumu par kompensējamo zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības mazināšanos nepietiekamā finansējuma un sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu elektroenerģijas un gāzes u.c. tarifu un cenu paaugstināšanas dēļ. Veselības norēķinu centrs paziņojis, ka šogad minimālais finansējuma deficīts kompensējamām zālēm ir 5 miljoni latu, bet, ņemot vērā pacientu skaita pieaugumu un vidējos mēneša izdevumus kompensējamām zālēm, nepieciešami 6,5 miljoni latu. Ārsti ne vienmēr izraksta visas nepieciešamās kompensējamās zāles, izmeklējumus, ārstēšanu, ja ir indikācijas. Veidojas ļoti garas rindas uz plānveida ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Latvijai ir viens no mazākajiem veselības aprūpes un kompensējamo zāļu finansējumiem, vienas no mazākajām algām un pensijām, bet vieni no visaugstākajiem līdzmaksājumiem ES. Igaunijā ir neliela samaksa par ģimenes ārsta mājas vizīti, par 1 dienu slimnīcā, bet Latvijā – desmitkārt lielāki maksājumi. Latvijā joprojām ir augsta mirstība salīdzinājumā ar ES valstu vidējiem rādītājiem. Turklāt jāmin, ka neviens nav pasargāts no negaidītas slimības vai nelaimes negadījumā! Cilvēkiem ar akūtām un hroniskām slimībām zāles bieži vien ir otrā maize!

Tādējādi netiek nodrošinātas Satversmē garantētās iedzīvotāju tiesības uz veselības aizsardzību. Netiek pildīti arī ANO Ģenerālajai asamblejai dotie solījumi uzlabot cilvēku ar invaliditāti stāvokli, Latvijai 1990. gada 4. maijā pievienojoties ANO Invalīdu tiesību deklarācijai, kā arī šajā sakarībā netiek pildītas bijušā premjera M. Gaiļa 1995. gadā parakstītajā Nacionālajā ziņojumā ANO paustās nostādnes. Nepamatota ir atsaukšanās uz līdzekļu nepietiekamību valsts budžetā. Jo pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā krīze bija smagāka un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki. Bet toreizējā valdība un deputāti ANO Ģenerālajai asamblejai dotos solījumus pildīja, pieņēma vairākus humānus lēmumus – valsts cilvēkiem ar smagu invaliditāti apmaksāja ārstniecību slimnīcās, ambulatori, rehabilitācijas iestādēs, izmeklējumus, zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, visas nepieciešamās zāles, pat vitamīnus, kā arī visu veidu sabiedrisko transportu, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, piešķīra dažādas nodokļu atlaides u.c.

"Cilvēks, kurš nesmēķē, ar bronhiālās astmas paasinājumu nevar saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus."

Pretruna ir veselības ministra J. Bārzdiņa teiktajā sakarā ar speciālistu lūgumu samazināt lielos līdzmaksājumus kompensējamām zālēm, ka: "Viens no būtiskiem riska faktoriem, kas palielina saslimšanas iespējas ar astmu un citām elpceļu u. c. slimībām, ir smēķēšana, tādēļ katram smēķētājam jāapzinās savas rīcības sekas gan attiecībā uz sevi, gan arī uz līdzcilvēkiem." Diemžēl šajā sakarībā jāatzīmē, ka Veselības ministrija, tai pakļautās institūcijas – slimnīcas, kontrolējošās u. c. iestādes – nepilda likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 11. pantu, kas aizliedz smēķēt slimnīcās. Netiek pildīti arī slimnīcas iekšējās kārtības noteikumi, jo smēķē praktiski visās vīriešu palātu tualetēs, uz palātas lodžijām u. c. neatļautās vietās. Tas sevišķi bīstami ir pacientiem – nesmēķētājiem, kuriem ir vidēji smagi vai smagi iepriekš minēto diagnožu paasinājumi. Turklāt uz aizrādījumiem nereaģē neviens.

Pacients, kurš ārstējies pulmonoloģijas nodaļā smēķētāju dūmos un pielietoto ķīmisko tīrīšanas līdzekļu apstākļos (alergēni, kuri kategoriski aizliegti pie šīm saslimšanām) un pēc kļūdaini pielietotām plaša spektra antibiotikām, neveicot krēpu u. c. izmeklēšanu, tika izrakstīts no slimnīcas sliktā stāvoklī, kad privāti veiktā laboratoriskā izmeklēšana uzrādīja – alerģijas diagnostika (IGE) 35 reizes pārsniedz normu, asinīs eozinofile 5 reizes pārsniedz normu, neapmierinoša ir krēpu analīze.

Lūdzam atbalstīt ITAC priekšlikumu – izveidot slimnīcās nesmēķētāju palātas, lai pildītu minēto likumu un veselības ministra norādes, tādējādi nodrošinot arī pacientiem – nesmēķētājiem – tiesības saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un novēršot viņu diskrimināciju. Jo tuvākajā laikā smēķēšana slimnīcās netiks izskausta.

Šodien izveidojusies absurda situācija, kad cilvēks, kurš nesmēķē, ar bronhiālās astmas paasinājumu nevar saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā pulmonoloģijas nodaļas vīriešu palātā, jo tur tiek ievietoti aktīvi smēķētāji, kuri smēķē palātas tualetē, uz palātas lodžijas u. c. neatļautās vietās, kā arī bieži tiek pielietoti ķīmiskie dezinfekcijas līdzekļi palātas uzkopšanai, kas ir spēcīgi alergēni un izraisa biežas spazmas. To ir apstiprinājis arī Veselības inspekcijas pārstāvis, paužot sarunā viedokli, ka viņiem nav attiecīgu pilnvaru, lai ietekmētu un novērstu minētās nejēdzības.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU