DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
9
9

Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nepildīšanu Rīgas Domē

Daudzi cilvēki ar smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti dzīvo ārpus Rīgas, bet, Rīgas transporta līdzeklī iekāpjot pa pēdējām vai vidējām durvīm, ir jāveic iepriekš minētā ļoti apgrūtinošā procedūra pie transporta līdzekļa vadītāja, lai uzrādītu invalīda apliecību un iegādātos vienreizējo bezmaksas biļeti, gūstot pat traumas, jo transporta līdzeklis kustas un tas mēdz būt pārpildīts.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvija ar Augstākās Padomes lēmumu 1990. gada 4. maijā ir pievienojusies ANO Invalīdu tiesību deklarācijai, solot ANO Ģenerālajai Asamblejai nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti augstāku dzīves līmeni. 2010. gada 31. martā stājies spēkā likums „Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām”. Šie konvencijas noteikumi un citi normatīvie dokumenti ir saistoši visām Latvijā esošām valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

Ministru prezidentam god. V. Dombrovska kungam
Labklājības ministram god. U. Auguļa kungam
Tiesībsargam god. R. Apsīša kungam
Rīgas Domes priekšsēdētājam god. N. Ušakova kungam  

Latvija ar Augstākās Padomes lēmumu 1990. gada 4. maijā ir pievienojusies ANO Invalīdu tiesību deklarācijai, solot ANO Ģenerālajai Asamblejai nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti augstāku dzīves līmeni. 2010. gada 31. martā stājies spēkā likums „Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām”. Šie konvencijas noteikumi un citi normatīvie dokumenti ir saistoši visām Latvijā esošām valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem. Konvencijas 5. panta 2. punktā teikts, ka „dalībvalstis aizliedz jebkādu diskrimināciju invaliditātes dēļ un garantē personām ar invaliditāti vienlīdzīgu un efektīvu tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ”.

Šajā sakarībā lielu satraukumu cilvēku ar invaliditāti vidū izraisīja Rīgas Domes 2010. gada 24. augustā pieņemtie saistošie noteikumi Nr. 89. Labklājības ministrijas valsts sekretārs R. Beinarovičs un vecākā referente I. Vanovska 2010.12.10. vēstulē Nr. 18-1-05/2702 atbalsta biedrības „Invalīdu tiesību aizsardzības centrs” vairākkārt pausto viedokli, citēju: „Rīgas Domes saistošo noteikumu Nr. 89 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršruta tīklā” 6. punktā noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas kārtība, uzrādot transporta līdzekļu vadītājam invalīda apliecību un saņemot vienreizējo bezmaksas biļeti, personām ar smagu invaliditāti ir apgrūtinoša.”

Saistībā ar minēto arī Labklājības ministrija solīja vērsties Rīgas Domē, lai novērstu 6. punktā minētos apgrūtinājumus un netiktu radīti papildu apgrūtinājumi Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu un bērniem ar invaliditāti (ap 93 000 cilvēku), kuri salīdzinoši neregulāri izmanto sabiedrisko transportu Rīgas pilsētā. Turklāt jāatzīmē, ka daudzi cilvēki ar smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti dzīvo ārpus Rīgas, bet, Rīgas transporta līdzeklī iekāpjot pa pēdējām vai vidējām durvīm, ir jāveic iepriekš minētā ļoti apgrūtinošā procedūra pie transporta līdzekļa vadītāja, lai uzrādītu invalīda apliecību un iegādātos vienreizējo bezmaksas biļeti, gūstot pat traumas, jo transporta līdzeklis kustas un tas mēdz būt pārpildīts.

Salīdzinājumam (ļoti pareizi), ka saskaņā ar RD saistošo noteikumu Nr. 89 3. punktu pirmsskolas vecuma bērni var braukt bez maksas Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā un viņiem nav paredzēti minētie apgrūtinājumi, kādi noteikti minēto RD saistošo noteikumu 6. punktā bērniem ar invaliditāti un cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu. Jāatgādina, ka šiem cilvēkiem 100 procentu braukšanas maksas atvieglojumus paredz likums un tajā nav paredzēts deleģējums citām valsts institūcijām un pašvaldībām apšaubāmas statistikas dēļ radīt apgrūtinājumus, kas pasliktina cilvēku ar invaliditāti stāvokli.

Vienlaicīgi saistībā ar minētajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 89 ceram arī uz atbildīgo valsts institūciju un Rīgas Domes objektīvu, salīdzinājumā ar citām iedzīvotāju grupām, braukšanas maksas atvieglojumu iespējamo piešķiršanas vērtējumu diskriminācijas sakarā par ap 200-300 cilvēku ar 3. invaliditātes grupu ar kāju un roku amputācijām, onkoloģiskām, sirds, asinsvadu, elpošanas u.c. saslimšanām, kuri ir invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta Ls 45 saņēmēji un sastāda tikai ap 0,1% no braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju kopskaita un ir pilngadīgi, bet nav sasnieguši pensijas vecumu. Minētiem cilvēkiem RD jau atkārtoti nav piešķīrusi vispār nekādas atlaides. Kaut gan vairākām iedzīvotāju grupām RD ir piešķīrusi 100 procentu atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā, kuru vidū ir veseli cilvēki, kā arī ir vairākas citas iedzīvotāju grupas, kam vienlaikus ir arī 3. invaliditātes grupa ar iepriekš minētām diagnozēm.

Jautājuma pozitīvs risinājums veicinātu sociālo rehabilitāciju, par ko nesen nobalsoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuras sastāvā ir arī SC, LPP/LC deputāti, atbalstot un akcentējot tieši darbspējīgā vecuma iedzīvotājus, kurus atstumj, diskriminē Rīgas Dome. 

Jāatzīmē, ka Rīgas Dome vairākkārt par minētiem jautājumiem ir informēta, gan nosūtot vēstules, gan ievietojot informāciju publiskajā telpā. Par minētajām problēmām daļēji rakstīja arī žurnāliste I. Paparde. Tik un tā Rīgas Dome 2010. gada 24. augustā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 89, kas diskriminē cilvēkus ar invaliditāti. Septembrī TV 5 divos atsevišķos raidījumos krievu valodā žurnālists Ignatjevs un es kritizējām RD priekšsēdētāju N. Ušakovu par nereaģēšanu, par minēto jautājumu nerisināšanu. Bet nekas nemainās.

Tāpat jāmin, ka Rīgā, Purvciemā, ir bezprecedenta gadījumi, kad cilvēkam ar smagu invaliditāti vairākus gadus sistemātiski ikdienā ar skaļiem trokšņiem atpūtu traucē un neļauj gulēt naktīs kaimiņi, kuru vidū ir Rīgas pašvaldības uzņēmuma direktora vietnieks, viņa dēls policijas darbinieks u.c. Rīgas Domes vadība, iespējams, piesedz šos cilvēkus un nereaģē, jo minētais direktora vietnieks ir bijis Tautas saskaņas partijas (tagad SC sastāvā) sarakstā iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās. Viņa kolēģi ir dažāda līmeņa deputāti, augstos amatos un pie varas Rīgas Domē. Neskatoties uz vairākiem argumentētiem iesniegumiem ar trokšņu u.c. faktu apliecinājumiem, fakti netiek pārbaudīti pēc būtības, atrakstās, ir neobjektīvi un pat melo.

Jāatzīmē, ka iepriekšējā RD priekšsēdētāja A. Aksenoka (toreiz JL) un RD Drošības un kārtības komitejas vadītāja A. Krastiņa (TP) laikā kaimiņam Rīgas pašvaldības uzņēmuma direktora vietniekam pašvaldības policija sastādīja trīs administratīvā pārkāpuma protokolus par atpūtas traucēšanu un trīs atzinumus par morālā kaitējuma nodarīšanu kaimiņam. Par izteiktajiem draudiem nogalināt kaimiņu, cilvēku ar smagu invaliditāti, Valsts policijas Teikas iecirknis rakstiski ziņoja, ka minētais direktora vietnieks, policijas darbinieks un vēl divi kaimiņi brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma 132. panta „Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu”. Bet Rīgas Domes vadība joprojām nepalīdz.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU