Par to, cik reģioni ir svarīgi un cik svarīgi ir veicināt attīstību visā Latvijā, nevis tikai galvaspilsētas pievārtē, esam dzirdējuši daudz. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Latvijas valdība skaidri demonstrē savu noliedzošo attieksmi pret reģionu attīstību, jo tā ir ķērusies pie pašvaldībām vissvarīgākās – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) likvidācijas, izšķaidot tās funkcijas pa citām ministrijām.
Šobrīd krīzes laikā, kad pašvaldībām nākas operatīvi risināt virkni iedzīvotājiem svarīgu jautājumu, vienlaikus pēc novadu izveidošanas domājot par plašākas teritorijas attīstību, nav pieļaujams, ka tiek sarežģīta pašvaldību saikne ar valdību. Ja līdz šim mēs visus neskaidros jautājumus varējām risināt vienā institūcijā - RAPLM – tad skaidrības par to, kā būs nākotnē, nav. Vai pašvaldību pārraudzība tiks nodalīta no pašvaldību attīstības, vai valsts attīstības plānošana notiks nošķirti no reģionālās attīstības plānošanas?
Ne mazāk satraucoša ir neziņa par Eiropas fondu līdzekļu novirzīšanu pašvaldībām. Viens no reģioniem būtiskākajiem RAPLM pēdējo gadu panākumiem ir pilsētvides programmas līdzekļu novirzīšana nevis sākotnēji iecerētajām piecām, bet 17 Latvijas pilsētām. Nomales teritoriju sakārtošana ražošanas attīstībai Saldū, pils kompleksa sakārtošana tūrisma veicināšanai Cēsīs, ielu rekonstrukcija Rēzeknē, Madonā, Jelgavā, Valmierā, Valkā, Kuldīgā, Gulbenē, bērnu un jauniešu centra izveide Ventspilī – tie ir daži no uzsāktajiem projektiem, kas jau šobrīd sekmē ekonomisko aktivitāti un ļauj saglabāt reģionos tik nepieciešamās darbavietas.
Gada laikā kopš pilsētvides programmas uzsākšanas parakstīti līgumi par vairāk nekā pusi pieejamā finansējuma, kamēr citu ministriju Eiropas fondu aktivitātes pašvaldībās parādās ļoti lēni vai neparādās nemaz. Sasteigtās diskusijas par labi strādājošas ministrijas likvidāciju liek uzdot jautājumu, kas turpmāk notiks ar Eiropas fondu investīcijām pašvaldībās, ar nekavējoties uzsākamo aktivitāti kompleksai jauno novadu attīstības veicināšanai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad samazinās uzņēmējdarbības aktivitāte un līdz ar to pašvaldību ieņēmumi, redzot šādus koalīcijas lēmumus, rodas sajūta, ka valdība neizprot, ka tieši Eiropas fondi, kas caur pašvaldībām tiek novirzīti investīcijās, ir gandrīz vienīgā iespēja uzturēt un sildīt ekonomiku reģionos.
Valdības realizētā budžeta saspiešana ir novedusi pie tā, ka no reģioniem ir pazudusi virkne valsts iestāžu struktūrvienību, kas nozīmē ne tikai darbavietu samazināšanos katrā konkrētajā pašvaldībā, bet arī jaunas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tagad tie ir spiesti mērot daudz lielākus attālumus, lai saņemtu valsts pakalpojumus.
Ar RAPLM likvidāciju tiks pārtraukts uzsāktais darbs pie vienas pieturas aģentūru ieviešanas, kas reģionos dotu iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērti saņemt valsts pakalpojumus katrā pašvaldībā.
Neapšaubāmi, reformas valsts pārvaldē ir nepieciešamas, bet tās nedrīkst veikt tikai uz vienas, tieši pašvaldību stiprināšanai nepieciešamās ministrijas likvidācijas pamata, neskatoties uz to, kas notiek pārvaldes sistēmā kopumā. Reformām jābūt pārdomātām un vērstām uz valsts attīstības veicināšanu, nevis uzkrātās kompetences un pieredzes iznīcināšanu.
Mēs, pašvaldību vadītāji, aicinām valdību neaizmirst par valsts pamatu – par pašvaldībām Latvijas reģionos - un pieprasām pārtraukt RAPLM likvidēšanu, bet tā vietā uzsākt kardinālu visa Ministru kabineta reformu, gan apvienojot un samazinot ministrijas, gan nodot iedzīvotājiem un reģionu attīstībai svarīgākās funkcijas un tām atbilstošos finanšu līdzekļus Latvijas pašvaldībām!
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs V. Plūme
Alojas novada domes priekšsēdētāja D. Vilne
Durbes novada domes priekšsēdētājs A. Radzevičs
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Bērziņa
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece S. Golde
Madonas novada domes priekšsēdētājs A. Ceļapīters
Preiļu novada domes priekšsēdētājs A. Adamovičs
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs M. Švarcs
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs
Salas novada domes priekšsēdētāja I. Sproģe
Saldus novada domes priekšsēdētāja I. Rassa
Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I. Boķis un priekšsēdētāja vietniece V. Dundure
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L. Salcevičs
Cēsu novada domes priekšsēdētājs G. Šķenders
Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Bartkevičs
2010. gada 15. aprīlī
