Piena nozare Latvijā joprojām ir nozīmīgākā lauksaimniecībā
Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izveduma apjomiem”, ko šodien iesniedza valsts sekretāru sanāksmē.
Piena nozare Latvijā joprojām ir nozīmīgākā lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozare, un pēdējos gados tās loma pieaug. 2005.gadā no kopējās lauksaimniecībā saražotās pievienotās vērtības piena lopkopība deva aptuveni 40%. Nozarei ir arī lielākais īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaprodukcijā, piemēram, 2006.gadā tie bija 24%. Līdzīgi rādītāji vēl ir tikai graudaugu nozarei – 20%. Pārējo nozaru devums lauksaimniecības gala produkcijā nepārsniedz 10%.
Ņemot vērā piensaimniecības nozares nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, 2007.gadā tika izstrādāta „Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, kuras mērķis bija veicināt Latvijas piensaimniecības nozares esošā potenciāla efektīvu izmantošanu, konkurētspējas nodrošināšanu vidējā termiņā un nozares sagatavošanu Kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanai un iespējamai tālākai piena Kopējās tirdzniecības organizācijas liberalizācijai.
Ziņojumā veikts Latvijas piena produktu ārējās tirdzniecības un tirdzniecības ar ES dalībvalstīm izvērtējums, secinot, ka pēdējo trīs gadu laikā kopējais Latvijas piena un piena produktu eksports un izvedums uz ES dalībvalstīm pieaudzis apmēram 3,2 reizes un nozīmīgākā prece eksportā un izvedumā bijis siers, taču vienlaikus šajā laikposmā īpaši pieauguši nepārstrādātā piena pārdošanas apjomi. Pēdējo trīs gadu laikā strauji pieaudzis arī piena un piena produktu ievedums un imports Latvijā, tomēr 2007.gadā ir novērojams piena importa samazinājums.
Ziņojumā izvērtēts pēdējo trīs līdz četru gadu laikā vērojamais būtiskais pieaugums piena izvedumam uz Lietuvu tālākai pārstrādei piena produktos šīs valsts uzņēmumos. Taču Latvijas un Lietuvas savstarpējā tirdzniecība ar piena izejvielu nav pirmais un vienīgais gadījums Eiropas Savienībā (ES). Ņemot vērā vienotā tirgus principu, dalībvalsts jebkuru preci var brīvi pārdot citai dalībvalstij, ja vien attiecīga ES likumdošana nenosaka citādi vai, ja attiecībā uz pārtikas produktiem, konkrētai dalībvalstij nav noteikts izveduma aizliegums kādam produktam no veterinārā, kvalitātes vai pārtikas drošības viedokļa.
Informatīvajā ziņojumā ir skaidrotas normatīvajos aktos noteiktās prasības pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem katrā piena aprites posmā (piena ražošana, savākšana, transportēšana un pārstrāde), kā arī prasības piena pircējam piena kvotu sistēmas ietvaros. Ziņojumā uzsvērts, ka neatkarīgi no tā, kur piens tiek realizēts - Latvijā vai citā dalībvalstī, piena higiēnas (t.sk. kvalitātes) prasības ir jāievēro katrai piena apritē iesaistītajai personai un visos tā aprites posmos.
Ziņojums paredz, ka piena aprites jomā jāturpina valsts uzraudzības un kontroles pasākumu īstenošana, kā arī vienotās piena kvalitātes datu bāzes izveide un uzturēšana, kā arī jāturpina iesāktais darbs normatīvo aktu bāzes uzlabošanā. Tā piemēram, šobrīd pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē šobrīd ar ministrijām tiek saskaņots un gatavots iesniegšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projekts „Svaigpiena un piena produktu aprites veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības”. Noteikumu projekts nosaka svaigpiena un piena produktu higiēnas un nekaitīguma prasības atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem, paredz piena ražotājiem svaigpiena realizācijas atļaujas saņemšanas kārtību, darbības neatbilstību gadījumos un piena paraugu aprites kārtību, kā arī nosaka administrējošo un kontroles iestāžu darbības.
Bez tam, šā gada 3.martā Valsts kancelejai tika iesniegts saskaņotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”, kurš paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā piena kvotu sistēmas administrēšanā Latvijā, tai skaitā vienkāršojot pieteikšanās procedūru piena pircēja statusa iegūšanai, bet vienlaikus arī nosakot stingrākas prasības šī statusa iegūšanai. Zemkopības ministrijai jāturpina darbs arī pie Ministru kabineta noteikumu projekta par kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena laboratoriskos izmeklējumus.
Informāciju sagatavoja
Elīna Olante
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākā referente
Tālrunis: 67878705
elina.olante@zm.gov.lv
