Projekta ietvaros vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki – pašvaldības, privātpersonas un juridiskās personas – apzināti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos. Apkopotā informācija visos reģionos liecina, ka pašvaldību īpašumā atrodas aptuveni 2700 hektāri, savukārt privātpersonu un juridisko personu īpašumā – ap 19 200 hektāriem vēsturisko kūdras ieguves teritoriju. Jau šobrīd pašvaldības izrādījušas interesi par rekultivācijas plānu izstrādi 1478 hektāru jeb 55 % apmērā no tām piederošās platības. Vislielākā atsaucība fiksēta Latgales plānošanas reģionā, kur interese izrādīta par 89 % teritoriju.
Savukārt no privātpersonām un juridiskajām personām interese izrādīta par 4150 hektāriem jeb 22 % šo teritoriju. Visaktīvākā atsaucība privātpersonu un juridisko personu vidū līdz šim fiksēta Vidzemes plānošanas reģionā, kur interese izrādīta par 52 % šādu īpašnieku rīcībā esošo teritoriju.
Līdz šim saziņā ar īpašniekiem skaidrots gan projekta mērķis, gan iespēja bez maksas saņemt savā īpašumā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas izpēti un rekultivācijas plānu. Šāds plāns ļauj ne tikai apzināt konkrētas teritorijas stāvokli un attīstības potenciālu, tostarp izmaksu aplēses par veicamajiem darbiem, bet arī sagatavoties dalībai nākamajā projektu iesniegumu atlases kārtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta saņemšanai, kas indikatīvi varētu tikt izsludināta 2026. gada sākumā. Jau iepriekš vēstīts, ka plāna izstrāde neuzliek īpašniekam nekādas juridiskas vai finansiālas saistības.
Rekultivācijas plāni tiem īpašniekiem, kuri parakstījuši ieinteresētības apliecinājumus, tiks izstrādāti noteiktos termiņos – pašvaldībām plānots tos pabeigt līdz 2025. gada novembrim, bet privātpersonām un juridiskajām personām līdz 2026. gada aprīlim.
Šobrīd plānots, ka rekultivācijas plānā tiks iekļauta detalizēta informācija, kas palīdzēs īpašniekam pieņemt pārdomātu lēmumu par viņa īpašumā esošās teritorijas turpmāko izmantošanu. Plānā būs iekļauts teritorijas stāvokļa apraksts. Balstoties uz kamerālo datu analīzi un lauka izpēti, tiks noteikta rekultivējamā platība, pievienojot arī kartogrāfisku attēlu. Plānā būs izvērtētas piemērotākās rekultivācijas metodes – viena vai vairākas –, ņemot vērā teritorijas specifiku un valdošos apstākļus. Tāpat plānā būs iekļauti rekultivācijas aktivitāšu īstenošanas praktiskie soļi, to izmaksu aplēses un iespējamo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķini.
Vienlaikus Vidzemes plānošanas reģions norāda, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas laikā konstatētas būtiskas atšķirības starp faktisko situāciju dabā un publiski pieejamo teritoriju sarakstu, kas iekļauts Ministru kabineta rīkojuma Nr. 696 “Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam” 3. pielikumā “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas”, kurā uzskaitītas 190 atradnes, tostarp arī valsts īpašumā esošās. Daļa no šīm teritorijām ir laika gaitā mainījušās – tajās ir notikusi dabiskā atjaunošanās vai uzsākta cita veida izmantošana, tāpēc rekultivācija vairs nav nepieciešama. Savukārt citviet degradēts purvs saglabājies tikai daļā zemes vienības.
Tā kā līdz šim minētais saraksts nav ticis sistemātiski pārbaudīts dabā, uz tā pamata veidotie SEG emisiju aprēķini vērtējami kā sākotnēji orientējoši. Inventarizācijas rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu emisiju apjoma precizēšanā un palīdzēs mērķtiecīgāk plānot teritoriju apsaimniekošanas pasākumus.
Papildinformācijai
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības - 2 valstspilsētas - Liepāja un Ventspils - un 6 novadi - Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
