Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no valsts simboliem, ar kura izmantošanu liela daļa valsts iedzīvotāju saskaras vairākas reizes gadā un biežāk. Likums nosaka 10 datumus,…
Jēdziens „personas kods” Latvijā ir salīdzinoši jauns – tas pastāv tikai 20 gadus. Padomju Savienībā personas kodu nelietoja, to ieviesa tikai 1992.gadā, kad uzsāka Latvijas…
Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā, uz kuras fona latviešu…
Valsts ģerbonis līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam un himnai „Dievs, svētī Latviju!” ir mūsu valsts simbols, kas veidots, lai apliecinātu Latvijas valstiskumu, brīvību un…
Latvijas valsts simbola – sarkanbaltsarkanā karoga - lietošanu nosaka gan Latvijas valsts karoga likums, gan tā piemērošanas noteikumi.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 26 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā…
Šogad 4. maijs – diena, kad 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar kuru…
1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība – Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija – okupēja Latviju. Pirmā padomju okupācija turpinājās gadu, līdz to nomainīja nacistiskās…
Valsts himna ir viens no trīs Latvijas Republikas simboliem – līdzās ģerbonim un karogam. 18. novembrī visdažādākajā izpildījumā tā skanēs visā Latvijā. Ko saistībā ar…
Atgūstot neatkarību, Latvija neatguva Abreni. Abrenes jautājums joprojām raisa pretrunīgus viedokļus gan vēsturiskā, gan juridiskā, gan ekonomiskā aspektā.
Lieldienas ir plaši svinēti svētki, taču svinību diena un tās iemesli var būt atšķirīgi. Ko par to saka vēsture un tradīcijas?
Publiskajā telpā, īpaši kopš septembra vidus, ir uzvirmojušas diskusijas par preambulas iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas…
LV portālam: ZANDA RUBENE, Latvijas Universitātes profesore
LV portālam: HARIJS TUMANS, antīkās vēstures speciālists, Latvijas Universitātes asociētais profesors
Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kļūstot par valsts pilsoni, viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, jo tādā veidā pilsoņi var ietekmēt…
LV portālam: Dr. hist. Jānis Šiliņš
LV portālam: SIGNE PUJĀTE, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore
LV portālam: DAGMĀRA BEITNERE-LE GALLA, kultūrsocioloģe
LV portālam: LINDA PAVĻUTA, Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja
