Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no valsts simboliem, ar kura izmantošanu liela daļa valsts iedzīvotāju saskaras vairākas reizes gadā un biežāk. Likums nosaka…
Pēc Latvijas neatkarības atbalstītāju izcīnītās uzvaras Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās 1990. gada pavasarī pavērās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību…
Jēdziens „personas kods” Latvijā ir salīdzinoši jauns – tas pastāv tikai 20 gadus. Padomju Savienībā personas kodu nelietoja, to ieviesa tikai 1992.gadā, kad uzsāka Latvijas…
Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā, uz kuras fona latviešu…
Valsts ģerbonis līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam un himnai „Dievs, svētī Latviju!” ir mūsu valsts simbols, kas veidots, lai apliecinātu Latvijas valstiskumu, brīvību un…
Latvijas valsts simbola – sarkanbaltsarkanā karoga - lietošanu nosaka gan Latvijas valsts karoga likums, gan tā piemērošanas noteikumi.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 26 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā…
Atgūstot neatkarību, Latvija neatguva Abreni. Abrenes jautājums joprojām raisa pretrunīgus viedokļus gan vēsturiskā, gan juridiskā, gan ekonomiskā aspektā.
Šogad 4. maijs – diena, kad 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar kuru…
1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība – Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija – okupēja Latviju. Pirmā padomju okupācija turpinājās gadu, līdz to nomainīja nacistiskās…
Valsts himna ir viens no trīs Latvijas Republikas simboliem – līdzās ģerbonim un karogam. 18. novembrī visdažādākajā izpildījumā tā skanēs visā Latvijā. Ko saistībā ar…
Lieldienas ir plaši svinēti svētki, taču svinību diena un tās iemesli var būt atšķirīgi. Ko par to saka vēsture un tradīcijas?
Publiskajā telpā, īpaši kopš septembra vidus, ir uzvirmojušas diskusijas par preambulas iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas…
Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kļūstot par valsts pilsoni, viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, jo tādā veidā pilsoņi var ietekmēt…
LV portālam: ZANDA RUBENE, Latvijas Universitātes profesore
LV portālam: HARIJS TUMANS, antīkās vēstures speciālists, Latvijas Universitātes asociētais profesors
LV portālam: Dr. hist. Jānis Šiliņš
LV portālam: SIGNE PUJĀTE, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore
Jautājums par latgaliešu valodas statusu izskan arvien biežāk un skaļāk. Vai oficiālā saziņa latgaliešu valodā ir iespējama: vai deputāta zvērestu drīkst dot latgaliski,…
Ikviena pasaules valsts ir unikāla, un tās nošķīrums no citām valstīm pirmām kārtām ir ietverts valsts nosaukumā. Jebkurai valstij ir svarīga atpazīstamība citu valstu vidū,…
