Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Īpaša uzmanība jāvelta bērniem. Ūdenī bērni var rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķiem, matracīšiem, bumbām u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt.
LV portāla infografika
Jāzina, ka, ja cilvēks patiešām slīkst, viņam nebūs spēka vicināt rokas un kliegt palīgā, kā tas bieži vien novērots filmās un seriālos. Tā notiek tikai retos gadījumos. Slīkstot cilvēks cenšas elpot un runāšana ir sekundāra. Tā kā slīcējam mute pārmaiņus nonāk zem un virs ūdens virsmas, tad šajos īsajos mirkļos viņš mēģina ieelpot un izelpot. Turklāt satraukumā slīkstošais nevar veikt brīvas kustības, piemēram, māt ar rokām pēc palīdzības vai peldēt uz glābēja pusi.
Latvijas Pludmales glābēju asociācijas pārstāvis Pēteris Pētersons skaidro: ja cilvēks tomēr aktīvi kliedz, ka slīkst, tad, visticamāk, viņš to iedomājas, nevis tas notiek patiesībā. Tomēr jābūt modriem.
Nedrīkst pieļaut tiešu kontaktu ar slīcēju
P.Pētersons skaidro: ja redz, ka kāds slīkst, tad galvenais ir nepieļaut tiešu kontaktu ar šo personu. Tas tāpēc, ka cilvēks ir šokā un ar spēku var paraut glābēju sev līdzi. Jāatceras, ka slīcēju var glābt tikai tāds cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina glābšanas paņēmienus – zina, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Cita starpā to paredz arī MK noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Tie sniedz nelielu instrukciju, kā rīkoties nelaimes gadījumā:
Taču arī tie, kas nepārzina glābšanas nianses, spēj palīdzēt nelaimē nonākušajam. To var darīt gan no krasta, gan ūdenī. Taču, pat atrodoties ūdenī, slīcējam drīkst tuvoties tikai 2-3 metru attālumā, jo tad vēl pastāv iespēja apgriezties un peldēt prom. Visticamāk, ka slīcējs ar visu savu ķermeņa smagumu mēģinās pieķerties pie sava glābēja un paraus to līdzi.
Stāvot krastā, slīcējam var pamest virvi, dēli, kas palīdzēs noturēties virs ūdens. Pieejamākie pludmalē būs peldoši priekšmeti, piemēram, tukšas plastmasas pudeles no dzērieniem, sporta bumbas, piepūšamās bumbas utt. Šos priekšmetus var savākt arī maisā un mest slīcējam no attāluma piepeldot.
Jāzvana glābējiem
Tiem, kas paliek krastā, steidzami ir jāizsauc glābēji un mediķi, zvanot uz numuru 112. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests skaidro, ka nevajag paļauties uz to, ka kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus, jo dienesta pieredzē ir gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis uz 112!
Zvanot pēc iespējas precīzāk jānorāda nelaimes gadījuma vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta. Svarīgi ir sniegt pilnīgu informāciju par notikušo. Ja cilvēks ticis izvilkts no ūdens, jāpastāsta, vai viņš bija pie samaņas vai bija bezsamaņā, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts, kāda veida palīdzība sniegta. Zvanot glābējiem, svarīgi ir nenolikt klausuli, pirms nav pārliecības, ka dispečeram viss ir skaidrs. Iespējams, peldvieta atrodas ārpus apdzīvotas vietas un, ja nav pateikts tuvākais orientieris, tādā gadījumā palīdzības sniedzējiem cietušo atrast var būt grūti.
Ņemot vērā to, ka ne visas peldvietas ir viegli sasniedzamas un atrodamas, glābēji aicina kādam no nelaimes aculieciniekiem sagaidīt glābējus tuvāk lielākam ceļam un norādīt precīzu nelaimes vietu, lai pēc iespējas operatīvāk būtu iespējams sniegt palīdzību.
Kā pārliecināties par cietušā stāvokli
Izvelkot cilvēku no ūdens, cietušais jānovieto uz līdzena pamata un jāpārliecinās, vai viņš ir pie samaņas. Cilvēka samaņu var viegli pārbaudīt, pakratot aiz pleciem un saucot viņa vārdu. Ja cietušais atmostas, tad glābēji iesaka parūpēties par to, lai cietušais justos droši, komfortabli un lai viņam būtu silti. Ja tā ir bijusi slīkšana vai cilvēks ilgstoši atradies ūdenī, jāveic sasildīšana no ārpuses un jādod dzert silts šķidrums. Nekādā gadījumā nedrīkst dot alkoholu!
"Atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs."
Ja cietušais pēc bezsamaņas pārbaudes neatmostas, tad galvenais ir saprast, vai nav traucēta elpošana. Cietušā galva jāatgāž nedaudz atpakaļ, jāatver mute, jāpieliek auss. To, vai cietušais elpo, jāmēģina saklausīt apmēram 10 sekundēs. Ja cietušais neelpo, tad var veikt mākslīgo elpināšanu. Jāklausās, vai pēc mākslīgās elpināšanas cietušajam dzirdama sirdsdarbība, ja ne, būs nepieciešama sirds masāža.
Pēc tam kad glābēji ir izsaukti, speciālisti iesaka nepamest notikuma vietu, jo cietušā stāvoklis vienmēr var mainīties – tas var uzlaboties, var arī pasliktināties. Tāpēc vienmēr jābūt blakus, lai situāciju varētu kontrolēt un nepieciešamības gadījumā palīdzēt.
Karstais laiks nāk ar traģēdijām
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika, pagājušajā gadā ugunsdzēsēji glābēji visvairāk izsaukumus, kas saistīti ar glābšanas darbiem uz ūdens, saņēma jūlijā – no 161 izsaukuma 50 bija tieši jūlijā. 2014.gada jūlijā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm izcēla 37 noslīkušus cilvēkus, no kuriem divi bija bērni.
Arī šogad iedzīvotāji steidz pārgalvīgi baudīt karstās dienas. Iepriekšējās brīvdienās no ūdenstilpnēm glābēji izcēluši septiņus noslīkušos, no kuriem viens bija bērns. Lai nepieļautu letālu iznākumu, ir jāpadomā par drošību. Galvenais - nedoties peldēties vienatnē, jo, ja notiks nelaime, tad blakus nebūs līdzcilvēku, kuri varētu palīdzēt.
VUGD atgādina: nepazīstamā ūdenstilpnē nedrīkst lēkt ūdenī, jo tā var gūt smagas traumas. Ūdenī ir jāiet lēnām un pakāpeniski, lai, sakarsušajam ķermenim saskaroties ar vēso ūdeni, nerastos sirdsdarbības un asinsrites problēmas vai muskuļus nesarautu krampji. Peldēties nedrīkst vienatnē, stiprā vējā vai naktī un noteikti ne alkohola reibumā. Cilvēki mēdz pārvērtēt savas spējas, neklausīties mediķu un glābēju padomos un attopas, kad jau ir par vēlu. Karstā laikā īpaši bīstama ir pārkaršana. Par to, kā pasargāt sevi, var lasīt LV portāla rakstā "Pārkaršana var būt bīstama dzīvībai".
Glābēji īpaši aicina vecākus pārrunāt ar saviem bērniem, kuros gadījumos ir jāzvana uz 112, kāda informācija jāsniedz piezvanot un kā jārīkojas, ja notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo pašam vai jāmeklē tuvākais pieaugušais, jo tad vēl ir iespējams izglābt cilvēkus.
Padomi drošai atpūtai pie ūdens
Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme "Peldēties atļauts"). Šo peldvietu saraksts pieejams MK noteikumos Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Šādām peldvietām arī glābēji varēs viegli piekļūt.
Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad peldēties varētu tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Pirms peldēšanās ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, piemēram, stikli, plastmasa. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
Īpaša uzmanība jāvelta bērniem. Ūdenī bērni var rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķiem, matracīšiem, bumbām u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. Tāpat arī piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas varētu piesaistīt mazuļa uzmanību.
Glābēji aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī. Turklāt bērni mācās no tā, kā rīkojas vecāki. Ja vecāki būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.
