SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
01. augustā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
2
2

Droša atpūta pie ūdens, lai prieku nesabojā nelaime

Speciālisti norāda: bieži vien neizskatās, ka cilvēks slīktu, tāpēc jābūt īpaši vērīgiem un mazāko aizdomu gadījumā jāsteidzas palīgā.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Latviju pārņēmis karstuma vilnis, un termometra stabiņš uzkāpis virs 300 C, pārspēti vairāki gaisa temperatūras rekordi. Daudzi glābiņu un veldzi meklē pie ūdens – jūrmalā, pie ezeriem utt. LV portāla skaidrojumā lasiet, ko der atcerēties, lai atpūta pludmalē vai uz ūdens nepārvērstos par traģēdiju vai smagu nelaimi.
īsumā
  • Latvijā peldsezona ilgst no 15.maija līdz 15.septembrim.
  • Visdrošāk peldēties ir oficiālajās peldvietās, pašlaik tādas ir 54.
  • Ūdens pārbaudes tiek veiktas arī neoficiālajās peldvietās.
  • Slīcēju glābt drīkst cilvēks ar labām peldēšanas prasmēm un iemaņām glābšanā.
  • Bez pieaugušo klātbūtnes airu laivu drīkst vadīt no 14 gadiem.
  • Atrodoties laivā, jāuzvelk glābšanas veste.

Latvijā peldsezona ilgst četrus mēnešus – no 15.maija līdz 15.septembrim. Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), tieši šajā laikā notiek visvairāk traģisko notikumu uz ūdens.

Aizvadītajā gadā Latvijā noslīkstot dzīvību zaudējis 161 cilvēks. Arī šī gada statistika nav iepriecinoša. VUGD šogad no ūdenstilpēm izcēlis jau 91 noslīkušo! Jāpiezīmē, ka kopējais noslīkušo skaits ir lielāks. VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere norāda: "Ja tuvumā esošie saviem spēkiem izvelk no ūdens slīkstošo, taču tas jau ir bez dzīvības pazīmēm, glābēji uz šādiem gadījumiem neizbrauc."

Peldies tīrā pludmalē

Visdrošāk peldēties ir oficiālajās peldvietās, kuras ierīkotas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.388. Šajās pludmalēs peldsezonas periodā vairākas reizes tiek veiktas ūdens paraugu analīzes un uzraudzīts, vai tiek ievērotas uzturēšanas un higiēnas prasības. Ja kādā no pludmalēm analīzes uzrādīs, ka ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, Veselības inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumu un pludmalē tiks uzstādīts brīdinošs uzraksts. Šovasar ūdenspriekus, neuztraucoties par ūdens kvalitāti, var baudīt 54 oficiālās peldvietās, to saraksts pieejams Veselības inspekcijas mājaslapā.

"Pirms lēkšanas ūdenī jāizpēta ūdenstilpes gultne."

Peldēties gribētājiem ir pieejamas arī neoficiālās peldvietas, kuras nav iekļautas MK noteikumu 1. un 2.pielikumā. Vairākas pašvaldības rūpējas, lai neoficiālās peldvietas būtu piemērotas atpūtniekiem, tāpēc organizē un finansē ūdens paraugu ņemšanu no tām. Ar veikto analīžu rezultātiem var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapā.

Tomēr lielākajā daļā neoficiālo peldvietu nekādi uzraudzības pasākumi netiek veikti, tāpēc peldvieta jānovērtē vizuāli un jāpievērš uzmanība:

  • netipiskai ūdens krāsai,
  • noturīgām putām,
  • peldošiem un citiem atkritumiem,
  • zilaļģēm.

Ja peldvietā novērojama kāda no iepriekšminētajām pazīmēm, tajā labāk nepeldēties.

Der pievērst arī uzmanību pie ūdenstilpēm izvietotajām informatīvajām zīmēm, kas norāda uz ūdens kvalitāti un to, drīkst vai nedrīkst peldēties konkrētajā vietā:

Jābūt modram visu laiku

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve I.Vetere norāda: "Gandrīz katrs cilvēks zinās pastāstīt, kas ir jāievēro un kā nevajadzētu rīkoties. Taču diemžēl ne vienmēr tas tiek ievērots, jo cilvēkiem šķiet, ka nelaimes notiek kaut kur ar kādu, bet ar viņiem pašiem tā notikt nevar."

Atpūtniekiem pie ūdens der atcerēties vairākus ieteikumus drošībai:

  • peldēties peldvietas teritorijā un nepeldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;
  • sekot norādījumiem vai izmaiņām peldvietas informatīvajā stendā;
  • nepeldēties naktī vai stipra vēja, vai negaisa laikā;
  • alkohola vai narkotisko vielu ietekmē peldēties ir kategoriski aizliegts;
  • nepeldēties vienatnē un pirms peldēšanās brīdināt krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu paredzēts peldēt vai nirt zem ūdens;
  • ja neprotat labi peldēt, pirms peldēšanās brīdiniet apkārtējos un izmantojiet speciālus peldlīdzekļus, piemēram, peldvesti;
  • pēc sakaršanas saulē ūdenī iet lēnām, lai izvairītos no muskuļu krampjiem;
  • nepārvērtēt savus spēkus, nepeldēt pārāk tālu no krasta;
  • pārtraukt peldēties, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām;
  • bērniem ļaut peldēties tiem atbilstoši ierīkotās peldvietās, labas redzamības robežās, kur nekavējoties var sniegt palīdzību;
  • nodrošināt pieaugušā uzraudzību, kad bērns atrodas ūdenī vai rotaļājas ūdens tuvumā;
  • uzmanīt bērnus no viļņiem, lai izvairītos no ienešanas dzelmē.

Jāatceras, ka lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta drīkst tikai tad, ja ir izpētīta ūdenstilpes gultne. Ūdenī var atrasties šķēršļi, kuri no krasta nav pamanāmi un pret kuriem atsitoties var gūt smagas galvas un muguras traumas, vai pat nosisties.

Atpazīsti slīcēju!

Speciālisti norāda, ka bieži vien neizskatās, ka cilvēks slīktu, tāpēc jābūt īpaši vērīgiem un mazāko aizdomu gadījumā par slīkšanu jāsteidzas palīgā. No filmām radies priekšstats, ka slīkstošais vicināsies ar rokām un sauks pēc palīdzības. Šāds priekšstats ir maldīgs, un realitāte ir pavisam citādāka.

Tikai retos gadījumos slīkstošs cilvēks spēj saukt pēc palīdzības, jo, pirmkārt, cilvēks cenšas elpot un runāšana ir sekundāra. Slīkstošam cilvēkam mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Līdz ar to īsajā mirklī, kad tā ir virs ūdens, cilvēks cenšas ieelpot un izelpot. Satraukumā slīkstošais nevar veikt brīvas kustības, piemēram, māt ar rokām pēc palīdzības vai peldēt uz glābēja puisi.

Pirms mesties palīgā slīcējam, ir jānovērtē situācija un savas spējas. Slīcēju glābt var tikai cilvēks ar labām peldēšanas prasmēm un kurš zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. Pretējā gadījumā glābējs pats var kļūt par upuri. Šo skaidro patiesību pierāda nesenais gadījums Ķeguma novadā, kad vīrietis steidzās palīgā slīkstošam pusaudzim, kuru izglāba, bet pats noslīka.

Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ja pats neesat sagatavots slīcēja glābšanai, nekavējoties izsauciet glābējus, zvanot 112. Norādiet pēc iespējas precīzāku nelaimes vietu un piebraukšanas iespējas, sagaidiet glābējus un norādiet cietušā atrašanās vietu.

Arī uz laivu vadītājiem attiecas noteikumi

Vasarā iecienīta atpūta ir vizināšanās ar laivu pa ezeru. Lai arī tās vadīšanai speciāla atļauja nav jāiegūst, uz laivas vadītājiem un līdzbraucējiem attiecas vairāki nosacījumi. MK Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka – 14 gadu vecumu nesasniegušie vadīt laivu drīkst tikai pilngadīgas personas klātbūtnē. Savukārt pēc šī vecuma sasniegšanas ar laivu vizināties ir atļauts arī bez pieaugušo klātbūtnes.

Braucot ar airu laivu, obligāta prasība ir glābšanas veste, attiecīgi katrs līdzbraucējs ir jānodrošina ar glābšanas vesti un tai jābūt uzvilktai. Laivas vadītāja pienākums ir nodrošināt, lai pasažieri, kas ir jaunāki par 12 gadiem, uzvilktu glābšanas vesti. Par šīs prasības neievērošanu laivas vadītājam var uzlikt administratīvo sodu.

"Visvairāk traģisko notikumu uz ūdens notiek vasarā."

Laivas vadītāja alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles. Kā arī vadītājam ir aizliegts atrasties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā. Vadīt laivu nedrīkst slims vai tādā mērā noguris cilvēks, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību.

Vadīt ūdensmotociklus, motorlaivas, kuterus un motorjahtas drīkst tikai tās personas, kuras ieguvušas attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības. Ja nav attiecīgā dokumenta, pie stūres sēsties nedrīkst.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU