Vienošanās ar izpildu dokumenta raksturu. Kad ieteicams slēgt?

Tiesiska darījuma priekšnosacījumi

Jebkura darījuma pamats ir iesaistīto pušu gribas izteikums. Tiesiskās paredzamības princips pieprasa, lai darījuma puses, iepazīstoties ar likuma normas saturu, varētu pašas prognozēt un analizēt savas plānotās rīcības tiesiskās sekas un atbilstoši tām izteikt savu gribu veikt vai neveikt šo darbību – nodibināt vai nenodibināt attiecīgo saistību.

Kas  būtu jāņem vērā, lai darījums būtu juridiski korekti noformēts un saistošs trešajām personām? Slēdzot jebkuru līgumu/vienošanos, ir jāņem vērā, ka tiesisks darījums sastāv no piecām komponentēm:

1. darījuma dalībniekiem (regulē un ierobežojumus nosaka Civillikuma 1405.–1411.pants);
2. tiesiska darījumu priekšmeta (regulē un ierobežojumus nosaka Civillikuma 1412.–1426.pants);
3. gribas izteikuma un īstuma (regulē un ierobežojumus nosaka Civillikuma 1427.–1468.pants);
4. obligātām tiesiska darījuma satura sastāvdaļām (regulē un ierobežojumus nosaka Civillikuma 1469.–1472.pants);
5. tiesiska darījuma formas sastāvdaļām (regulē un ierobežojumus nosaka Civillikuma 1473.–1481.pants).

Darījuma formas izvēle tiek atstāta darījuma dalībnieku ziņā. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad likums pieprasa slēgt līgumu vai vienošanos noteiktā veidā, taču pārsvarā darījuma dalībnieki šajā ziņā nav strikti ierobežoti. Ikviena darījuma dalībnieki var izvēlēties slēgt

• rakstveida vienošanos,
• mutvārdu vienošanos,
• slēgt to ar konkludentām darbībām (piemēram, klusējot),
• slēgt to notariālā kārtībā,
• slēgt to privāttiesiskā kārtībā.

Mūsdienās populārākās ir rakstveida vienošanās, un tās pārskatāmi var iedalīt:

• privāttiesiskajā kārtībā noslēgtās vienošanās (tiek regulētas Civillikuma IV daļā noteiktajā kārtībā);
• vienošanās kā mierizlīgums tiesvedības izbeigšanas nolūkam - izpildu dokumenta spēks tiek iegūts, kad vienošanās tiek apstiprināta ar tiesas spriedumu (regulē Civilprocesa likuma 27.nodaļa);
• mediācijas procesa rezultātā panāktā vienošanās – izpildu dokumenta spēks tiek iegūts, kad vienošanās tiek apstiprināta ar tiesas spriedumu (regulē Mediācijas likums, atsevišķi Civilprocesa likuma panti);
• notariālā kārtībā noslēgtās vienošanās bez izpildu dokumenta spēka  (regulē Notariāta likuma D sadaļa un Civillikuma IV daļa);
• notariālā kārtībā noslēgtās vienošanās ar izpildu dokumenta spēku (regulē Notariāta likuma D1 sadaļa, Civillikuma IV daļa, Civilprocesa likuma E daļas 13.sadaļa par tiesas spriedumu izpildes vispārīgiem noteikumiem).

Jāpievērš uzmanība, ka notariālā kārtībā slēgtās vienošanās iedalās divās kategorijās - ar izpildu dokumenta spēku un bez tā. Lai vienošanās, kas slēgta notariālā kārtībā, iegūtu izpildu dokumenta spēku, ir jāievēro noteikti kritēriji, kas šajā rakstā turpmāk tiks apskatīti.

Notariālais akts kā izpildu dokuments - efektīvs interešu aizsardzības mehānisms

Pieaugot tiesu noslodzei un saglabājot valsts pozitīvo pienākumu - nodrošināt efektīvu un reālu tiesību aizsardzību, 2013.gada 1.novembrī spēkā stājās Civilprocesa likuma  (CPL) grozījumi, ar kuriem tostarp tika papildināts 540.panta 16.punkts, kas nosaka, ka izpildu dokuments ir arī Notariāta likuma D1 sadaļas noteiktajā kārtībā izsniegts notariālais izpildu akts.

Šāds mehānisms ir efektīvs arī no procesuālas ekonomijas viedokļa, jo valsts tiesu sistēma nespēj apstrādāt joprojām pieaugošo lietu skaitu un nav ekonomiski pamatoti un saprātīgi  bezgalīgi  palielināt  tiesnešu  skaitu.

Izmantojot šo mehānismu, redzam, ka šādā veidā priekšroka tiek dota saistību dalībnieku panāktajam rezultātam un vienprātībai problēmas risinājuma ziņā, nevis tiesnešu vienpusēji  spriestai tiesai par to, kādas saistības un kādā apmērā  ir jāizpilda.

Pušu vienošanās mūsdienu tiesību sistēmā tiek akcentētas arvien vairāk, sevišķi tas saistāms ar Mediācijas likuma spēkā stāšanos un no tā izrietošiem grozījumiem CPL, tiesu noslodzi u.c. faktoriem. Savukārt vienošanās ar izpildu dokumenta spēku ir veids, kā izvairīties no tiesvedības vispār.

Kas jāņem vērā, lai notariālā kārtībā slēgtā vienošanās būtu ar izpildu dokumenta spēku?

Notariāta likuma 107.1 pants nosaka vienošanās/līguma veidus, kuri tiek pakļauti nosacījumam par piespiedu izpildi. Tātad CPL noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi jeb vienošanās:

• terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu;
• terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu;
• vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem.

Pamata nosacījums šāda veida vienošanās veidam ir pašas saistības, saistību izpildes kārtības un izpildes termiņu precīzs definējums. Minētām lietām jābūt skaidri un nepārprotami noteiktām, pretējā gadījumā zvērināts notārs vienošanos nebūs tiesīgs izdot notariālā akta veidā.

Papildus minētajām lietām, kas attiecas uz līguma/vienošanās vispārējām sastāvdaļām, sastādot vienošanos ar izpildu dokumenta atzīmi, ir jāņem vērā arī:

• vienošanās satura atbilstība patērētāju tiesību aizsardzībai noteiktajām prasībām;
•  jābūt skaidri noteiktai izpildāmai saistībai, tās pamatsummai, procentiem, līgumsoda apmēram, kas noteikts atbilstoši likuma noteikumiem par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu, saistības izpildīšanas termiņiem, kārtībai un nosacījumiem;
• parādnieks aktā tieši un nepārprotami piekritis saistības piespiedu izpildei. Pilnvarnieks šādu piekrišanu parādnieka vārdā var dot vienīgi gadījumā, ja viņš tam ir speciāli pilnvarots;
• akta dalībnieki aktā norādījuši savas adreses, uz kurām nosūtītie paziņojumi uzskatāmi par saņemtiem.

Piedziņas kārtība

Ja vienošanās ar izpildu dokumenta spēku netiek pildīta, lai saņemtu saistības apmierinājumu, ieinteresētai personai vai viņas pārstāvim ir jārīkojas šādi:

1. kreditoram (ieinteresētajai pusei) vai viņa pārstāvim jāierodas pie notāra, kas vienošanos izdevis, jāuzraksta iesniegums, kurā tas apliecina, ka saistība netika izpildīta vai netika pienācīgi izpildīta vienošanās pielīgtajā termiņā (vienlaicīgi ir aprēķināmi ar vienošanās saturu pielīgtie līgumsoda procenti), un apmērs;
2. jāapmaksā notāra atlīdzība;
3. zvērināts notārs izdod notariālo izpildu aktu, kas tālāk ir jānodod zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu darbību veikšanai.

Lai panāktu kreditora (ieinteresētās personas) saistību apmierinājumu, zvērināts tiesu izpildītājs būs tiesīgs izmantot attiecīgos CPL 557.pantā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus jeb:

1. piedziņas vēršanu uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
2. piedziņas vēršanu uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);
3. piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
4. mantas nodošana piedzinējam.

Kreditora iesniegumā būs jānorāda:

1. kādu saistību un pēc kāda akta lūdz nodot piespiedu izpildei (atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu, konkrēto mantu, dokumentus vai piedzenamo summu), atsevišķi uzrādot pamatsummu, līgumsodu un procentus (nolīgtos vai likumā noteiktos);
2. jānorāda aprēķins, periods, par kādu līgumsods un procenti piedzenami, kā arī kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa;
3. iesniegumam pievieno izpildei nododamo notariālo aktu, tā grozījumus un papildinājumus, ja tādi taisīti, un, ja nepieciešams, pierādījumus, kas apstiprina nosacījumu iestāšanos;
4. piedzenamā līgumsoda apmēru norāda, ievērojot likuma noteikumus par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu.

Paredzamās izmaksas

Kāds risinājums ir finansiāli izdevīgāks – vienošanās kā izpildu dokuments (preventīva savu interešu aizsardzība) vai vispārējās prasības tiesvedība (mēģinājums panākt pielīgto saistību izpildi tiesas ceļā)?

Notāra atlīdzība par vienošanās sastādīšanu tiek aprēķināta no vienošanās jeb līgumā noteiktās darījuma summas. Saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem Nr.737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" uz notariāliem aktiem attiecas minēto noteikumu 6. un 61.punkts.

Jāņem vērā, ka tabulas otrais stabiņš attiecas uz pirmreizējo vienošanās ar izpildu dokumenta atzīmi izdošanu, bet trešais stabiņš – uz gadījumiem, kad izdotās vienošanās nosacījumi netiek pildīti un ir nepieciešama izpildu akta izdošana.

Salīdzinājumam

CPL 34.panta 1.daļas 1.punkts nosaka valsts nodevas maksājumus no prasības summas. Zemāk esošajā tabulā var redzēt, ka vispārējās prasības tiesvedības izmaksas ir krietni lielākas par noteiktajām zvērinātu notāru atlīdzības taksēm. Pieņemot, ka prasības jeb neizpildīto saistību summa ir 2134  eiro, valsts nodeva ir maksājama 320,10  eiro apmērā.

Savukārt, noslēdzot vienošanos notariālā izpildu akta formā par darījuma summu 2134 eiro, zvērināta notāra atlīdzība ir tikai 22,04  eiro (vēlāk pie izpildu akta izsniegšanas ir jāmaksā atkārtoti, bet arī šī summa ir minimāla - 14,21 eiro).

Protams, rodas papildu izdevumi, un, kā paskaidro zvērinātas notāres Lailas Lapiņas palīdze Dagne Rušeniece, šie izdevumi ir par ieskatīšanos datubāzēs, Uzņēmumu reģistra ziņu pieprasījums, ja viena no darījuma pusēm ir juridiska persona, ja darījuma priekšmets ir nekustamais īpašums, tad papildus par ieskatīšanos Zemesgrāmatu reģistrā, kā arī var būt izmaksas par tulkošanu (ja klients nepārvalda latviešu valodu), papildus maksājams PVN un valsts nodeva (notariālā akta valsts nodeva ir 3,56 eiro). Līdz ar to kopējā summa var sasniegt 56,47 eiro. Tomēr tas ir vairāk nekā piecas ar pusi reizes lētāk, nekā pie minētā saistību lieluma izmaksātu tiesvedības process (kurā ir papildu izdevumi ne tikai par valsts nodevas samaksu, bet arī par pārstāvja algošanu, izdevumi par pierādījumu iegūšanu, pilnvarojuma noformēšanu utt.).

Īsumā par termiņiem

Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgo saistību izpildes termiņa iestāšanās dienas. Ja termiņš ir nokavēts, tad saistību izpildi var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā. Jāievēro, ka vienošanās pielīgtā līgumsoda un procentu pieaugums apstājas ar dienu, kad notariālais akts iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei.

Secinājumi

Vienošanās ar izpildu dokumenta spēku ir viens no visefektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākiem mehānismiem, kā kreditors jeb ieinteresētā persona var panākt saistību izpildi.

Latvijas tiesību sistēmā pastāv divu kategoriju notariālie akti – ar izpildu dokumenta spēku un bez tā. Ja notariālā kārtībā noslēgtā vienošanās ir slēgta bez izpildu dokumenta spēka atzīmes (piemēram, par uzturlīdzekļu maksājumiem), tad piedziņa uz šāda veida vienošanās pamata iespējama bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā, noformējot pieteikumu Zemesgrāmatu nodaļas tiesai vai ceļot maza apmēra prasību par naudas līdzekļu piedziņu.

Ja vienošanās ir slēgta notariālā kārtībā ar izpildu dokumenta spēka atzīmi un saistības, kas pielīgtas ar šo vienošanos, netiek pildītas, tad zvērināts notārs uz ieinteresētās personas (kreditora) pieteikuma pamata izdod notariālo izpildu rakstu un parāda piedziņu jeb izpildu darbības veic zvērināts tiesu izpildītājs, izmantojot Civilprocesa likuma 557.pantā uzskaitītos piespiedu izpildes līdzekļus.

Preventīva savu interešu aizsardzība, slēdzot vienošanos notariālā kārtībā ar izpildu dokumenta spēku, ir finansiāli izdevīgāks process par saistību izpildi tiesas ceļā vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.