Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiešie maksājumi tiks ieviesti tikai 2015. gada rudenī, taču sagatavošanās darbi jau sākušies.
LV portāla infografika
Pērnā gada 15.janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, dažādojot maksājumu veidus par komunālajiem pakalpojumiem. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem pavērta iespēja tieši norēķināties ar siltuma, ūdens piegādātājiem un citu pakalpojumu sniedzējiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums dzīvokļu īpašniekiem paredz iespēju par komunālajiem maksājumiem norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzēju.
Lai šo sistēmu ieviestu, ir jāveic vairākas darbības:
Šāda priekšrocība, kā to iecerējuši likuma grozījuma veidotāji, dzīvokļu īpašniekos radītu pārliecību, ka samaksātā nauda tiešām nonāks, piemēram, ūdens un siltuma pakalpojumu sniedzēju kontos.
Tiešie norēķini - alternatīvs maksājuma veids par komunālajiem pakalpojumiem
Šobrīd liela daļa Latvijas iedzīvotāju maksājumus kārto ar nama pārvaldnieka starpniecību, kas dažviet dzīvokļu īpašniekiem neļauj operatīvi kontrolēt naudas plūsmu. Tiešā maksājumu sistēma aizšķērsotu arī negodīgu namu pārvaldnieku manipulācijas ar iekasētajiem līdzekļiem. Bez aplinkiem runājot, tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem šādas sistēmas radīšanai.
Tāpēc 2014.gadā pieņemtā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma redakcija nosaka - par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) turpmāk varēs nepastarpināti norēķināties ar pašu pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka līgumi par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes un ūdens piegādi, par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai, kā arī par piesaistītā zemesgabala lietošanu tiek slēgti starp pakalpojuma sniedzēju un dzīvojamās mājas īpašnieku, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB).
Tajā pašā laikā dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai (kas var būt arī pārvaldnieks) veikt dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ja par šāda uzdevuma došanu pārvaldniekam Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā (50% + viena balss) ir lēmuši dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki, tad šāda maksājumu kārtība būs saistoša visiem mājas īpašniekiem.
Jāuzsver, ka grozījumi noteica arī visai lielu jau 2014.gadā veicamo darbu apjomu: pakalpojuma sniedzējam līdz pērnā gada 31.maijam vajadzēja aprēķināt apkalpošanas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem, un nosūtīt šo informāciju to māju pārvaldniekiem, kuru dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību.
Savukārt, ja dzīvojamās mājas īpašnieks 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinājās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldniekam bija pienākums ne vēlāk kā līdz pērnā gada 30.septembrim nosūtīt dzīvojamās mājas īpašniekam likumā paredzēto informāciju par parādiem, to atmaksas grafikiem, pārskaitīto maksājumu apmēru, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju, kā arī normatīvajos aktos noteikto kārtību par iespējamiem maksājumu veidiem un attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu.
Noskaidro viedokļus
Likums noteic, ka dzīvokļu īpašumu mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas šīs mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai un kurās dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopības viedokli noskaidro, nesasaucot kopsapulci - aptaujas veidā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2015.gada 31.janvārim. Šādu aptauju organizē pārvaldnieks.
Šā gada janvārī, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) aptaujas anketas ir nosūtījis tiem klientiem, kuri līdz 2014.gada 30.novembrim nebija pieņēmuši lēmumu par maksājuma veidu dzīvokļu īpašnieku kopības ietvaros, kā arī nebija iesnieguši kopības lēmumu pārvaldniekam.
"Pagaidām no mūsu apsaimniekotajām vairāk nekā 4300 dzīvojamām mājām tiešos maksājumus nav izvēlējies neviens dzīvokļa īpašnieks," stāsta RNP Komunikāciju nodaļas projekta vadītāja Santa Vaļuma. "Par galīgo rezultātu varēsim spriest, kad apkoposim anketēšanas rezultātus."
Ja tiks pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums "par" tiešo maksājumu ieviešanu, katrs no pakalpojuma sniedzējiem klientam nosūtīs atsevišķu ikmēneša rēķinu, ieviešot papildu maksu par katra rēķina sagatavošanu. Turklāt par katra atsevišķā ikmēneša rēķina apmaksu var tikt aprēķināta arī komisijas maksa.
Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jāpieņem arī lēmums, kā turpmāk tiks veikts aprēķins par mājai sniegto pakalpojumu un citi saistītie aprēķini, piemēram, par ūdens starpību jeb korekciju.
"Šobrīd liela daļa Latvijas iedzīvotāju maksājumus kārto ar nama pārvaldnieka starpniecību."
Par pieņemto lēmumu dzīvokļu īpašniekiem pārvaldnieku rakstveidā vajadzēs informēt divu nedēļu laikā no tā pieņemšanas dienas. Lēmumā jānorāda datums, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība (normatīvie akti paredz jauno kārtību uzsākt ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī). Lēmumā jāparedz arī kritēriji un metodika, kā tiks aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvokļa īpašnieka maksājamā daļa par kopējo mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Taču pašlaik Ministru kabinets vēl nav izdevis šādus noteikumus. Tie ir gaidāmi pavasarī.
Pārvaldnieks par ikvienu dzīvojamo māju, kuras īpašnieki izlēmuši par labu tiešajiem maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam sagatavo aptaujas rezultātus un nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvojamās mājas īpašniekiem, parādu atmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam. Vienlaikus pārvaldniekam ir pienākums minētajā termiņā šādu informāciju nosūtīt arī dzīvojamās mājas īpašniekam.
Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā kārtībā aizpildītu aptaujas anketu neiesniegs, viņa rīcība automātiski tiks uzskatīta par balsojumu "pret" tiešo maksājumu ieviešanu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma "pret" rezultātā paliks spēkā līdzšinējā kārtība, un maksājumi tiks veikti tāpat kā iepriekš - ar pārvaldnieka starpniecību. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums jāpieņem arī tad, ja māja izvēlas norēķinus veikt ar esošā pārvaldnieka starpniecību.
Līdzīgas izvēles priekšā ir arī citu pilsētu dzīvokļu īpašnieki.
Par tiešo rēķinu sagatavošanu vajadzēs maksāt papildus
Komunālo pakalpojumu sniedzēji jau pērn atbilstoši likumam noteica tiešo rēķinu sagatavošanas izmaksas. Izrādās, dažādās Latvijas pilsētās tās ir visai atšķirīgas.
Piemēram, pakalpojumu sniedzēji RNP ir iesnieguši informāciju par šādām ikmēneša pakalpojumu rēķinu sagatavošanas izmaksām:
Tas nozīmē, ka viena dzīvokļa īpašniekam, kas būs izvēlējies tiešo maksājumu veidu, gadā par visu pakalpojumu sniedzēju rēķinu sagatavošanu vajadzēs šķirties no nedaudz vairāk kā 128 eiro.
"Patlaban "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekotajos namos rēķinu sagatavošana par komunālajiem pakalpojumiem tiek iekļauta administratīvajos izdevumos, un tā šobrīd ir krietni mazāka nekā perspektīvo tiešo maksājumu gadījumā," informē S.Vaļuma.
Savukārt Liepājā par vienu ikmēneša rēķinu bez PVN ir aprēķinātas šādas maksas:
S.Vaļuma uzsver, ka tiešo maksājumu norēķinu kārtībā ir iesaistītas divas puses - pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs. "Ja kāds no mājas iedzīvotājiem savlaicīgi neveic pakalpojuma sniedzēja sagatavotā rēķina apmaksu, pakalpojuma sniedzējs var lemt par pakalpojuma piegādes pārtraukšanu visai mājai, kā rezultātā godprātīgie klienti tik un tā var ciest to mājas iedzīvotāju dēļ, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem."
Piemēram, RS jau ir norādījis, ka neatkarīgi no izvēlētās maksāšanas kārtības apkure netiks pieslēgta tām mājām, kurām ir parādsaistības.
Tiešie maksājumi jau sen
Tiešo maksājumu sistēma daudzās Latvijas pilsētās darbojas jau gadiem ilgi. Piemēram, Bauskas novadā iedzīvotāji rēķinus saņem tieši no pakalpojuma sniedzēja. SIA "Bauskas ūdenssaimniecība" izraksta iedzīvotājiem rēķinu par saviem pakalpojumiem, bet SIA "Bauskas siltums" - par saviem, un viss notiek bez starpniekiem. Tiešo maksājumu sistēma labi darbojas arī Kandavas, Rundāles un citos novados.
Arī "Jelgavas Nekustamo īpašuma pārvalde" (JNĪP) ir izveidojusi tiešo maksājumu sistēmu ar uzņēmumu "Fortum", kas jelgavniekus nodrošina ar siltumu. "Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājas īpašnieks (kuru veido atsevišķi dzīvokļu īpašumi) norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju bez pārvaldnieka starpniecības," skaidro JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. "Šeit jāuzsver, ka par pakalpojumu norēķinās nevis katrs dzīvokļa īpašnieks, bet dzīvojamā māja kopumā. Turklāt pirms tam dzīvokļu īpašnieki (mājas īpašnieks) ir lēmuši, kam uzticēt šo procesu – pārvaldniekam vai pakalpojuma sniedzējam. Pie mums Jelgavā par siltumu iedzīvotāji norēķinās tieši ar "Fortum", bet par pārējiem pakalpojumiem ar JNĪP starpniecību."
Te vietā paskaidrot, ka Jelgavā vairāki nami ir apgādāti ar siltuma uzskaites ietaisēm (alokatoriem), no kuriem dati par patēriņu tiek savākti elektroniski. Tos pēc noteiktas metodikas apstrādā pakalpojuma sniedzējs un sagatavo rēķinus.
"Šis rēķins sastāv no divām daļām. Vienu veido siltumenerģija mājas apkurei, bet otru – enerģija, kas patērēta aukstā ūdens uzsildīšanai," turpina J.Vidžis. "Patērētais uzsildītais aukstais ūdens, kas, piemēram, virtuvē iztek pa karstā ūdens krānu, ir pamats aprēķinam, cik daudz siltuma enerģijas tiek patērēts ūdens uzsildīšanai.
"Tiešo maksājumu sistēma daudzās Latvijas pilsētās darbojas jau gadiem ilgi."
Gadījumā ja mājā nav ieviesta alokatoru sistēma, skaitītāju rādījumus nolasa dzīvokļu īpašnieki vai mājas vecākais, un šos rādījumus ievada JNĪP izveidotajā elektroniskajā informatīvajā sistēmā. Šos rādījumus, ja mājās nav datora, var iesniegt kādā no septiņiem pārvaldes norēķinu punktiem. Gribu uzsvērt, ka aptuveni 65 procenti no šiem rādījumiem tiek iesniegti, izmantojot internetu."
Dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi aploksnē saņem atsevišķus rēķinus par siltuma piegādes un JNĪP pakalpojumiem. Rēķina sagatavošanas par siltumu izmaksas ir 1,27 eiro bez PVN.
Ja dzīvokļa īpašnieks ir reģistrējies JNĪP informatīvajā sistēmā, klients rēķinu saņem elektroniskā veidā. Pie tam šī sistēma ļauj arī samaksāt par patērēto, jo pārvaldei ir noslēgti līgumi ar piecām bankām. Samaksu var veikt arī pārvaldes norēķinu punktos.
JNĪP ir iecerējusi pilnveidot tiešo maksājumu sistēmu un šādus līgumus noslēgt ar liftus apkalpojošo uzņēmumu. J.Vidžis uzskata, ka šādi līgumi turpmāk ir jāslēdz nevis ar pārvaldnieku, bet gan ar pakalpojumu tiešo saņēmēju – mājas īpašnieku.
