Valsts sociālie pabalsti un pensijas – kam labāk pieteikties elektroniski

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 3.pantu iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Dokumentam, kuru persona iesniegusi elektroniski, parakstītu ar drošu e-parakstu, ir tāds pats juridiskais spēks kā iesniegumam papīra formātā, kurš parakstīts ar roku, izmantojot pildspalvu.

Tomēr saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistiku iedzīvotāji e-paraksta dotās iespējas izmanto kūtri: 2012.gadā saņemti 342 iesniegumi, 2013.gadā – 470 iesniegumi, 2014.gada 10 mēnešos – 697 iesniegumi. "Tendence ir augoša, bet e-iesniegumi kopumā veido tikai aptuveni 0,1% no iesniegumu kopskaita," stāsta VSAA Pamatprocesu vadības daļas vadītāja Ivonna Muzikante, to skaidrojot ar e-paraksta samērā mazo popularitāti sabiedrībā kopumā. Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīst, ka departaments no iedzīvotājiem ļoti, ļoti reti saņemot ar drošu e-parakstu parakstītus iesniegumus: turklāt saņemtie iesniegumi nav saistīti ar pabalstu prasīšanu, tie bijuši pateicības un sūdzības.

I.Muzikante uzsver, ka visi elektroniskā veidā VSAA iesniegtie un ar drošu e-parakstu parakstītie iesniegumi, kas saistās ar personas vēlmi iegūt pabalstu vai pensiju, aģentūrā tiek pieņemti un apstrādāti tieši tāpat kā iesniegumi papīra formātā. Lai klientiem būtu ērtāk, VSAA mājaslapā sadaļā "Iesniegumu veidlapas" ir pieejamas veidlapas atbilstoši visiem VSAA sniegtajiem pakalpojumiem, kuras cilvēks var aizpildīt, parakstīt un iesniegt (http://www.vsaa.lv/lv/noderigi/iesniegumu-veidlapas/pabalstu-iesniegumi).

Personas iesniegums ir ļoti svarīgs dokuments visos VSAA pakalpojumu gadījumos, jo tajā cilvēks norāda savu bankas kontu naudas pārskaitīšanai. Tomēr ne visos gadījumos ar e-iesniegumu – neizejot no mājas - ir iespējams situāciju atrisināt pilnībā.

Pensijas – īpašs stāsts

I.Muzikante atzīst, ka tīri teorētiski prasīt pensijas piešķiršanu vai pārrēķinu cilvēks var attālināti, izmantojot drošu e-parakstu. "Pieprasot pensiju, klients sākotnēji var autorizēties vietnē www.latvija.lv – vai nu ar elektronisko parakstu, vai izmantojot kādu no piedāvātajām internetbankām - un iepazīties ar savu darba stāžu, ar veiktajām iemaksām, un, ja redzamā informācija viņu apmierina, tad uzrakstīt iesniegumu un to iesniegt VSAA, parakstot ar drošu e-parakstu. Mēs iesniegumu pieņemsim, apstrādāsim un pensiju aprēķināsim," informē VSAA pārstāve.  

Ar darba stāžu var iepazīties, izmantojot e-pakalpojumu "Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)", par veiktajām iemaksām – izmantojot e-pakalpojumu  "Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem".

Tomēr VSAA darbinieku pieredze liecina, ka šī iespēja tikai teorētiski izklausās jauka. Prakse rāda, ka, šādi rīkojoties, viegli iespējams pieļaut dažādas kļūdas. "VSAA rīcībā esošā izziņa par vēsturiski uzkrāto informāciju līdz 1996.gadam var nebūt pilnīga. Piemēram, cilvēki nereti pat neiedomājas, ka diploms vai karaklausības apliecība var būt būtiski dokumenti, aprēķinot pensiju, jo gan augstskolas, gan armijas periods tiek ieskaitīts darba stāžā. Sarunas laikā parasti šādas lietas ātri atklājas, un klients saprot, kādi dokumenti viņam vēl jāmeklē, lai savu situāciju uzlabotu," atklāj I.Muzikante. Informācija par periodu līdz 1996.gadam VSAA sistēmā ir pieejama tikai tad, ja klients iepriekš pats to ir iesniedzis.

Tādēļ VSAA aicina iedzīvotājus šīs ziņas jau laikus – negaidot pensijas vecumu – iesniegt VSAA: to var izdarīt jebkurā laikā jebkurā nodaļā, bet tikai klātienē, jo jāuzrāda dokumentu oriģināli.

"Otra ļoti būtiska lieta, ko iespējams noskaidrot tikai klātienē, – kāds risinājums cilvēkam viņa situācijā būtu visizdevīgākais. Piemēram, tikai veicot aprēķinus, ir iespējams pateikt, vai konkrētajā situācijā klientam labāk izvēlēties bezdarbnieka pabalstu vai priekšlaicīgu pensionēšanos. Šāda un līdzīga satura konsultācijas mūsu klientiem ir ļoti svarīgas, un tās ir iespējamas tikai klātienē," situāciju skaidro I.Muzikante.

Protams, būtiska nozīme ir arī tam, ka vairums pirmspensijas vai pensijas vecuma klientu nav aktīvi datorlietotāji un drošāk jūtas, aprunājoties ar speciālistu klātienē.

Bezdarbnieka pabalsts – divas iespējas

Iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu var iesniegt elektroniski. Tomēr dzīvē visbiežāk   iesniegums tiek uzrakstīts Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties par bezdarbnieku. "Mēs, lai cilvēkiem atvieglotu dzīvi un viņiem nebūtu jānāk speciāli uz VSAA, strādājam vienoti ar NVA. Taču te atkal parādās cita tendence: cilvēks, reģistrējoties par bezdarbnieku, grib zināt, cik liels viņam būs pabalsts un kurā datumā būs izmaksa. Uz šiem jautājumiem NVA nevar atbildēt. Tāpēc cilvēki ļoti bieži no NVA, kur jau uzrakstījuši iesniegumu, tik un tā nāk uz VSAA, lai noskaidrotu abas minētās viņiem aktuālās lietas. Turklāt, tā kā aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, būtisks ir darba stāžs, tad te – tāpat kā stāstā par pensiju aprēķiniem – klienti nereti nezina, kāda informācija no viņu dzīves gājuma par periodu līdz 1996.gadam var būt būtiska darba stāža aprēķinos, un viņiem ļoti svarīgi ir saņemt šo konsultāciju, kas var ietekmēt pabalsta lielumu," norāda I.Muzikante.

Slimības pabalsts – pārmaiņu priekšā

Pārmaiņu priekšā ir slimības pabalsta pieejamības iespējas, izmantojot e-parakstu. Šobrīd, pieprasot slimības pabalstu, elektroniski var iesniegt tikai iesniegumu. Pati slimības lapa ir ārsta izrakstīts dokuments, kura oriģināls jānogādā VSAA. Protams, ja nav vēlēšanās vai iespējas pašam iet uz VSAA, klients var uzrakstīt un pa e-pastu nosūtīt ar drošu e-parakstu parakstītu iesniegumu (kurā norādīts bankas konts), bet slimības lapu palūgt kādam citam nogādāt VSAA – to var iesniegt VSAA darbiniekam tieši, kā arī iemest speciālā slimības lapām paredzētā kastītē Klientu apkalpošanas zālē, negaidot rindā.

Sūtīt pa e-pastu ieskanētu slimības lapu nevar: tādā gadījumā tā būs tikai bildīte, nevis juridisks dokuments.

Tomēr jau nākamgad gaidāmas izmaiņas. "2015.gada jūlijā būtu jāsāk strādāt Nacionālā veselības dienesta (NVD) izmēģinājuma projektam par elektroniskajām slimības lapām," uzsver I.Muzikante. Dzīvē tas nozīmēs: ārsts, izrakstot slimības lapu, datus ievadīs speciālā NVD sistēmā, no kuras dati tiks nosūtīti uz VSAA. Sākotnēji mediķi šajā projektā varēs iesaistīties brīvprātīgi, taču no 2016.gada sistēma būs obligāta visiem. "Tas nozīmē, ka pēc 2015.gada jūlija tas, vai cilvēks varēs slimības pabalstam pieteikties pilnībā elektroniski, būs atkarīgs no viņa ārstējošā ārsta, kurš būs vai nebūs iesaistījies jaunajā projektā. Taču jau no 2016.gada visiem būs iespējas šo pabalstu pieteikt pilnībā elektroniski, jo visiem ārstiem dalība tajā būs obligāta," norāda I.Muzikante.

"Bērnu pabalsti"

Vecākiem šobrīd der zināt, ka maternitātes pabalstu – gan pirmsdzemdību, gan pēcdzemdību periodam – elektroniski iespējams pieteikt pēc tiem pašiem nosacījumiem kā slimības lapu.

Lai pieteiktu vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu, kā arī bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu, pietiek tikai ar drošu e-parakstu parakstītu iesniegumu, jo VSAA ziņas par bērna dzimšanas faktu gūst Iedzīvotāju reģistrā, informāciju par vecāku algu un nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienestā.

"Ar drošu e-parakstu parakstītie iesniegumi, kas saistās ar personas vēlmi iegūt pabalstu vai pensiju, VSAA tiek pieņemti un apstrādāti tieši tāpat kā iesniegumi papīra formātā."

Paternitātes pabalsta saņemšanā kopā ar tēva iesniegumu nepieciešams arī darba devēja apstiprinājums (izziņa) par bērna tēvam piešķirto atvaļinājumu. Izziņu var iesniegt gan tradicionālas papīra izziņas veidā, gan darba devējs pats (ar savu e-parakstu) to var nosūtīt VSAA.

Savukārt ģimenes valsts pabalsta, ko piešķir par bērnu no 1 gada vecuma līdz 15 gadu vecumam vai līdz 19 gadu vecumam, ja bērns mācās, kontekstā vecākiem svarīgi zināt, ka VSAA ziņas par bērniem saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas, bet tā pagaidām apkopo tikai ziņas par tiem bērniem vecumā virs 15 gadiem, kuri mācās vidusskolās, bet ne profesionālajās vidusskolās u.tml. Tāpēc, lai saņemtu ģimenes pabalstu par bērnu, kurš, sasniedzot 15 gadu vecumu, mācās nevis vispārizglītojošajā skolā, bet kādā citā mācību iestādē, VSAA jāsniedz papildu dokumenti.

Pārējie pabalsti – sadarbībā ar dažādiem valsts reģistriem

Šobrīd VSAA saņem datus no Iedzīvotāju reģistra (piemēram, personas dati, deklarētā adrese, ģimenes locekļu dati), Valsts ieņēmumu dienesta (darbinieka statuss, nomaksātie nodokļi), Nodarbinātības valsts aģentūras (bezdarbnieka statuss), Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas jeb VDEĀK (ziņas par invaliditāti) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) (ziņas par bērniem, kuri mācās vispārizglītojošajās skolās).

Visu to pabalstu gadījumos, kad pabalsta aprēķināšanai un izmaksai pietiek ar minētajos reģistros pieejamo informāciju, klientam nekāda papildu informācija VSAA nav jāsniedz: pabalsta saņemšanu iespējams organizēt, neizejot no mājas. "Ar tiem pabalstiem, kur nevajag papildu dokumentus, ar tiem šobrīd nav problēmu. Tie visi pieejami pilnībā elektroniski. Piemēram, agrāk vajadzēja dzimšanas apliecības – šobrīd šo informāciju mēs saņemam no Iedzīvotāju reģistra,"  apliecina I.Muzikante.

Tādējādi visos tajos gadījumos, kad cilvēkam ir nepieciešams kāds no 56 VSAA pakalpojumiem, iedzīvotājs ar iesniegumu, kurš parakstīts ar drošu e-parakstu, var vērsties VSAA. Taču tas, vai pietiks tikai ar e-iesniegumu vai būs nepieciešams arī iesniegt kādu papildu dokumentu klātienē, atkarīgs no tā, vai nepieciešamās ziņas būs pieejamas VSAA lietotajos oficiālajos reģistros. 

I.Muzikante stāsta, ka VSAA šobrīd aktīvi strādā pie e-pakalpojumu attīstības. Taču tos veido vietnē www.latvija.lv, jo tam var piesaistīt ERAF līdzekļus, ko savukārt nevar piesaistīt, lai pilnveidotu VSAA iestādes e-komunikāciju, saziņā ar klientiem popularizējot e-paraksta sniegtās iespējas. Vietnē www.latvija.lv VSAA iecerējusi 2015.gada nogalē iedzīvotājiem piedāvāt jaunu 21 e-pakalpojumu: tā būs iespēja vietnē gan pieteikt pakalpojumus (pārsvarā dažādus pabalstus), gan arī saņemt VSAA atbildes – lēmumus, turklāt par lēmumu pieņemšanas faktu klients tiks operatīvi informēts ar īsziņas (SMS) starpniecību. 

Pašvaldības pabalsti – pārsvarā klātienē

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Rīgā sociālie pakalpojumi tiek sniegti pilngadīgām personām, kā arī ģimenēm un bērniem. "Sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši personas vajadzībām, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas vajadzību un resursu novērtējumu," uzsver Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice. 

"Tāpēc, runājot par sociālo pabalstu piešķiršanu, ļoti svarīgs ir personiskais kontakts, jo sociālais darbinieks izskata sociālo situāciju un nereti, pieņemot lēmumu, konstatē, ka cilvēkam pienākas vēl kāda palīdzība vai nepieciešams arī morālais atbalsts. Tāpat ir jāparaksta vienošanās par līdzdarbības pienākumu veikšanu vai jāaizpilda deklarācija. Tāpēc Rīgas Sociālajā dienestā ir jāvēršas jebkurā gadījumā," skaidro L.Brice.

Viņa uzsver, ka Rīgas dome ļoti domā par to, kā, izmantojot tehnoloģijas, atvieglot cilvēkiem sociālās palīdzības saņemšanu. Viens no būtiskiem rīkiem ir pašvaldības sociālo pabalstu administrēšanas informatīvās sistēmas (SOPA) – sistēma pašvaldības sociālās palīdzības klientu uzskaitei un sociālās palīdzības procesa administrēšanai - sasaiste ar daudzām citām datubāzēm tiešsaistes režīmā. "Tas ir milzīgs solis, jo cilvēkam nav pašam jāskraida pa iestādēm, vācot izziņas - to izdara sociālā darba speciālists, pārbaudot klientu sniegto informāciju dažādās datubāzēs," viņa skaidro. SOPA ir sasaistīta ar dažādam datubāzēm, piemēram, Zemesgrāmatu, NVA, izglītības sistēmām, VID, VSAA, CSDD; pērn SOPA tika papildināta arī ar iespēju pārlūkot datus par klienta aktuālajiem amatiem un dalību uzņēmumos, kā arī komercķīlām; tā ir sasaistīta ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem; tajā pārņemti arī komunālo maksājumu dati no SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Savukārt "Rīgas namu pārvaldnieks" tieši ar SOPA starpniecību uzzina par personām (ģimenēm), kurām piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss.