Pārkaršana var būt bīstama dzīvībai

Pārkaršana – bīstama dzīvībai

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvji norāda, ka ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai. Pārkaršanu veicina: karstums; mitrums; nepietiekama šķidruma uzņemšana; bezvējš; neatbilstošs apģērbs un fiziska slodze.

Visbiežāk pārkaršana iestājas pēc ilgstošas uzturēšanās saulē dienas karstākajā daļā, ar NMPD speciālistu pieredzi dalās dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. "Jaunākiem cilvēkiem un bērniem lielākoties kļūst slikti pēc daudzām pavadītām stundām, atpūšoties saulē pie ūdens – ezera vai jūras, bet gados vecākiem cilvēkiem kļūst slikti uz ielas, ilgstoši atrodoties ārā, iepērkoties tirgū, sēžot saulē uz soliņa pie mājas," stāsta I.Bukša. Daļa ļaužu nenovērtē karstumu un daudzas stundas strādā uz lauka karstajā svelmē – lasot zemenes, ravējot dārzu, vācot sienu u.tml. Slimnīcās nonāk arī pēc pārāk intensīvas sportošanas saulē. Piemēram, kāds kungs cienījamos gados pludmalē divas stundas aktīvi spēlējis volejbolu, maz uzņēmis šķidrumu un rezultātā sākusies pārkaršana. Karstums var kaitēt ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem – slimnīcā pēc skrējiena apkārt ezeram nonākusi kāda pusaudze, informē NMPD pārstāve. Slikti var palikt arī salīdzinoši ēnainās vietās, piemēram, kāds sirmgalvis zaudējis samaņu bēru ceremonijas laikā.

Karstās vasaras dienās pārkaršanas riskam īpaši pakļauti ir:

• Gados vecāki cilvēki (īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni);
• Zīdaiņi un mazi bērni (īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu);
• Cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;
• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
• Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši elpceļu vai sirds slimībām;
• Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
• Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (fizisks darbs, sports).

Lai pasargātu savu veselību karstā laikā, NMPD rekomendē plānot savu dienu tā, lai izvairītos no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē, nestrādāt ārā, kad karstums ir visintensīvākais. Ja tomēr bez tā nevar, jāparūpējas par pietiekamu daudzumu ūdens un piemērotu apģērbu – cepuri un vieglām, gaišām drēbēm.

Karstā laikā mediķi ieteic:

• izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās;
• palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to, pirms sāk mocīt slāpes;
• pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni;
• nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos;
• lietot saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;
• lai atvēsinātos, iet vēsā dušā, vannā, norīvēties ar slapju dvieli.

Jābūt ļoti uzmanīgiem, uzturā lietojot pārtikas produktus, kas ātri bojājas – pienu, gaļu, zivju izstrādājumus, olas, iepriekš gatavotus ēdienus vai pusfabrikātus. Tos nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, ir iespējams saindēties.

Nedrīkst strauji iet aukstā ūdenī

Ļoti jāuzmanās peldoties. Šajā karstajā laikā visbiežākais noslīkšanas iemesls ir strauja ieiešana aukstā ūdenī, peldēšanās alkohola reibumā un savu spēku pārvērtēšana. Atcerieties – pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā, lai atpūta pie ūdeņiem nebeigtos traģiski:

• Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās;
• Nepeldēties vienatnē. Nepeldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā;
• Nepārvērtēt savus spēkus;
• Ja cilvēks ir pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus;
• Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jāuzvelk glābšanas veste.

Atrodoties ūdenstilpņu tuvumā, īpaši jāpievērš uzmanība mazu bērnu drošībai. VUGD uzsver: atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne, aizliegts. To vēlams norobežot tā, lai bērns neiekristu ūdenī. Ievērojot bērna drošību ūdenstilpņu tuvumā, ieteicams ņemt vērā šādus VUGD ieteikumus:

• Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;

• Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts;
• Piemājas baseinos neatstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Cilvēks slīkst – kā rīkoties?

VUGD norāda: slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.

Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens, – bumbu, piepūšamu rotaļlietu. Tādā brīdī lieti noder pat tukša aizskrūvēta plastmasas pudele.

"Ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai."

Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābēji, zvanot pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta. 

Svelme, alkohols un pelde – nevēlama kombinācija

VUGD uzsver: ir aizliegts peldēties alkohola reibumā! Tāpat aizliegts lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpnes gultni. Diemžēl jauni cilvēki saņem drosmi ko tādu veikt tieši alkohola lietošanas rezultātā, un sekas nereti ir traģēdija – paralīze, nāve, sabojāta dzīve pašam un tuviniekiem.

"Zīdaiņiem pārkaršana ir visbīstamākā, jo vēl nav nostabilizējusies termoregulācijas sistēma."

Cilvēki, kuri lieto apreibinošas vielas, visbiežāk alkoholu, arī ir pakļauti nopietnam riskam iedzīvoties karstuma radītos veselības sarežģījumos. Cilvēks reibumā vairs nespēj adekvāti izvērtēt situāciju, tāpat alkohols veicina organisma atūdeņošanos. NMPD pārstāve I.Bukša norāda, ka cilvēki alkohola reibumā nereti aizmieg zālienā, un tad šajā karstajā laikā pārkaršana iestājas ļoti ātri.

Tveice īpaši bīstama maziem bērniem

Īpaša piesardzība jāievēro bērnu vecākiem. Zīdaiņiem pārkaršana ir visbīstamākā, jo vēl nav nostabilizējusies termoregulācijas sistēma, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Bartaševiča. Līdz ar to zīdainim pārkaršanas ietekme var atstāt sekas uz visām organisma sistēmām un pat beigties letāli.

Tāpēc bērnam līdz 12 mēnešu vecumam vispār vēlams neatrasties tiešos saules staros. "Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pēc tam pakāpeniski šo laiku var palielināt," skaidro BKUS pārstāve.

Lai pasargātu mazus bērnus no pārkaršanas radītām sekām, mediķi vecākus aicina:

• Ievērot, ka saules intensitāte ir visaugstākā laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieteicams ierobežot bērna rotaļu laiku ārpus telpām, uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Ja tas nav iespējams, bērnam jābūt apģērbtam gaišās, elpojošās drēbēs, vēlams no kokvilnas. Galvā vienmēr jābūt cepurītei vai lakatiņam;
• Raudzīties, lai bērns regulāri padzertos, un vēlams palielināt ierasti izdzertā šķidruma daudzumu. Vislabāk derēs ūdens;
• Raudzīties, lai bērns nepārkarst guļot. Nelikt mazu bērnu gulēt saulē. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns, nopietni pārkarstot, var aiziet bojā. Bērns var pārkarst, arī guļot karstās, smacīgās telpās;
• Neatstāt bērnu vienu pašu automašīnas salonā (pat ja atstāts vaļā logs). Sekas var būt nāvējošas.

B.Bartaševiča norāda, ka mediķi ieteic bērniem nodrošināt saulesbrilles ar 100%  UV staru aizsardzību, kā arī izmantot pretsaules aizsarglīdzekļus ar SPF koeficientu vismaz 25-35. Jāatceras, ka saules aizsarglīdzekļi ir jāuzklāj 30 minūtes pirms došanās laukā, jo tie sāk nodrošināt aizsardzību tikai pēc laika. Pēc tam saules aizsargkrēms ir atkārtoti jāuzklāj pēc dažām stundām, īpaši, ja bērns peldas.

"Ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums, nekavējoties zvaniet ātrajai palīdzībai 113."

BKUS pediatre Dr.Gunta Laizāne uzsver, ka pārkaršana var notikt arī bez tiešas saules iedarbības. Pirmās pazīmes, ka bērns varētu būt pārkarsis, ir vājums, apātija, slikta dūša, vemšana. Bērns var sūdzēties par galvas sāpēm. Ņemiet vērā, ka ādas apdeguma gadījumā noteikti nedrīkst lietot krējumu, sviestu, treknu krēmu, jo tas, pārklājot ādu, tai neļaus dabīgā ceļā dzesēties un tikai padziļinās apdegumu. Ja vecāki ir spējīgi novērtēt risku saistībā ar apdeguma pakāpi, tad tādam nolūkam aptiekās ir nopērkami dažādi specializēti līdzekļi krēmu un putu veidā, skaidro bērnu ārste.  

Palīdzība pārkaršanas gadījumā

Kā pareizi rīkoties, ja karstajā laikā rodas veselības problēmas un ir aizdomas par pārkaršanu?

• Cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• Jāatbrīvo no apģērba;
• Jāmitrina ar vēsu ūdeni cietušā piere, kakls, krūtis;
• Jādod dzert vēsu ūdeni;
• Jācenšas vēdināt, dzesēt, radīt gaisa plūsmu.

Nepieciešamības gadījumā pēc palīdzības jāvēršas pie mediķiem. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu. Ārpus ģimenes ārsta darba laika zvaniet uz Nacionālā veselības dienesta Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruņa numuru 66016001. Tālruņa darba laiks: darba dienās no plkst. 17.00 līdz 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.