Paaugstināta apkārtējās vides temperatūra cilvēka veselībai var radīt nopietnu kaitējumu, izraisot apdegumus un karstuma dūrienu, kas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Sevišķi jutīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, cilvēki, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī veci ļaudis.
Karstajās dienās riskam īpaši ir pakļauti:
- gados vecāki cilvēki (īpaši tie, kas vecāki par 75 gadiem vai dzīvo vieni);
- zīdaiņi un mazi bērni (īpaši – līdz gada vecumam);
- cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
- slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;
- cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
- hronisku saslimšanu, īpaši elpceļu vai sirds slimību, pacienti;
- cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
- cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (fizisks darbs, sports).
NMP dienests iesaka plānot savu dienu tā, lai karstajā saulē, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00), uzturētos pēc iespējas īsāku laikposmu un vairāk atrastos labi vēdināmās telpās.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina par drošību, atrodoties pie ūdens, jo karstajā laikā visbiežākais noslīkšanas iemesls ir strauja ieiešana aukstā ūdenī, peldēšanās alkohola reibumā un savu spēku pārvērtēšana. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt vecākiem, jo pie ūdenstilpes pat uz īsu mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērns visu laiku ir jāuzmana.
