Diskusijā piedalīsies sociālie darbinieki, bērnu psihologi, bērnu tiesību speciālisti, cilvēki, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, kā arī juristi un citi attiecīgās jomas speciālisti. Diskusijas mērķis ir veicināt ekspertu un sabiedrības pārstāvju domu apmaiņu par Latvijas sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, kā arī radīt iespēju Latvijas iedzīvotājiem piedalīties tiesību politikas plānošanā.
Ekspertu domu apmaiņu būs iespējams vērot arī tiešraidē LV portālā laikā no plkst.10.00 līdz plkst. 13.30. Diskusiju aicināts vērot ikviens, kam par šiem jautājumiem ir interese. Tās laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem, ko varēs izdarīt, ierakstot to Tieslietu ministrijas Twitter kontā @Tieslietas vai sūtot jautājumu uz e-pastu diskusija@tm.gov.lv.
Diskusijas darba kārtība:
1. No plkst. 10.00 līdz plkst. 11.30 "Kāpēc nedarbojas esošā sociālās korekcijas sistēma bērniem?"
No plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 pārtraukums
2. No plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 "Kā nākotnē veidot sociālās korekcijas sistēmu bērniem?"
Par diskusijas tēmu arī LV portālā ir atrodamas vairākas publikācijas. Problēmas aprakstā "Vardarbība skolās – arvien biežāk sastopama un cietsirdīgāka" Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andris Rinkevics uzsver, ka pieejamā statistika ir tikai aisberga redzamā daļa – lielu daļu informācijas par vardarbības gadījumiem neuzzina. "Ņemot vērā šīs problēmas raksturu, šobrīd pienācis laiks kardināli mainīt izpratni un pieeju, kā mēs vispār skatāmies uz drošības jautājumiem skolās," tā A.Rinkevics.
Sabiedriskās politikas centrs jeb domnīca "Providus" veica pētījumu "Meklējot labāko Eiropas praksi jauniešu noziedzības novēršanai. Latvija", kur speciālisti aptaujā novērtējuši, ka 11 līdz 18 gadu vecu bērnu un jauniešu visizplatītākie likuma pārkāpumu iemesli ir šādi: nepareiza vērtību sistēma; vecākiem trūkst iemaņu bērnu audzināšanā; atkarību izraisošu vielu lietošana; vecāku nabadzība un bezdarbs; bērnu interesēm atbilstošu nodarbju pieejamības trūkums; pašvaldības nevērība pret bērnu un jauniešu jautājumiem; izglītības nepietiekamā kvalitāte, kā arī veselības (tostarp garīgās) problēmas.
Viena no pētījumu autorēm "Providus" vadošā pētniece juriste Ilona Kronberga intervijā LV portālam sacīja, ka līdz ar bērna piedzimšanu cilvēki diemžēl neiemanto arī audzināšanas prasmes. Bērns jau kopš piedzimšanas brīža kļūst par bērnu tiesību aizsardzības, tostarp arī par prevencijas, subjektu, un šīs tiesības attīstās līdz 18 gadu vecumam, kad viņš formāli kļūst pieaudzis. Savukārt otrā pusē ir ģimene, mājsaimniecība un viss, kas tajā notiek. Bērns atrodas viducī. Pastāv neskaitāmi riski, kuru ietekmē bērns var aiziet vai nu pozitīvā, vai negatīvā sociālās attīstības virzienā.
Skaidrojumā "Kad bērns pārkāpis likuma robežas" policija uzsver - ja bērnam ir problēmas ar uzvedību, policijas uzskaitē viņš var nonākt diezgan ātri. Turklāt statistika rāda, ka bērnu likumpārkāpēju skaitam ir tendence palielināties.
Vēl Ilona Kronberga savā komentārā LV portālā norāda, ka katra skola izstrādā savus iekšējās kārtības noteikumus, un tas notiek saskaņā ar vairākiem normatīvajiem aktiem. Bērnam ir jāapzinās, ka šo noteikumu ievērošana no visām mācību procesā iesaistītajām pusēm – vecākiem, pedagogiem, bērniem – ir pamats, lai skolas vide un ikdiena būtu bērnam droša. Bērnam nav jāmācās no galvas savu pienākumu uzskaitījums, bet jāizprot šo nosacījumu pielietošana praktiskā līmenī.
