Piekaramās slēdzenes ap tiltu spraišļiem

Zinu, kā šīs slēdzenes tur uzrodas, tikai esmu noslinkojis noskaidrot – kāpēc. Lūkojoties uz sapucēto un viegli satraukto jauno pāri, pīpējošu vedējmāti, vedējtēvu ar lietussargu un šampanieti rokās, ap kuriem riņķo video operatora un fotogrāfa duets, varētu pafantazēt, ko gan simbolizē septiņi tilti un ko - slēdzenes.

Tiltus mēs ceļam pāri šķēršļiem – ūdeņiem, aizām, ceļiem. Ja pāriesiet pāri septiņiem tiltiem, jūsu laulībai nebūs par grūtu jebkurš pārbaudījums. Slēdzenes mēs ierīkojam, lai pasargātu savu no sveša, pat ļaunprātīga. Ja piekārsiet slēdzeni pie spraišļa, jūsu sirdis būs saslēgtas kopā uz mūžu.

Mīlīgs un vienkāršs pasākums, ko var paspēt izpildīt starp ceremoniju baznīcā vai dzimtsarakstu birojā un svētku mielastu. Slēdzeņu skaits uz spraišļiem liecina, ka neskaitāmi desmiti jaunlaulāto izvēlējušies šo rituālu. Iespējams, ka sirds dziļumos daudzi no viņiem tic, kas tas nostrādās.

Skumja ironija ir tāda, ka pāri tiltiņiem eju, lai tiktos ar kādu, kura/kurš satraukti klausulē teica: „Mēs šķiramies... un es esmu galīgi pazaudējusi/pazaudējis sevi”. Ja viss būtu tik vienkārši, kā aizslēgt gravēto slēdzeni un iemest atslēgu upē, pasaulē daudzi būtu laimīgāki…