Visā progresīvajā pasaulē darbs ar notiesātajiem tiek balstīts „What Works” teorijā (1). Tā palīdz noteikt katra likumpārkāpēja noziedzīgās uzvedības riskus un iesaka veidus, kā tos mazināt (2). Taču Latvijā nav vēsturisku tradīciju vairāku būtisku riska faktoru mazināšanā.
- Nav tradīciju likumpārkāpēja ģimenes iesaistei neraugoties uz to, ka sliktas likumpārkāpēja attiecības ar brīvībā palikušo ģimeni ir būtisks noziedzīgas uzvedības riska faktors. Ieslodzījums nozīmē atrautību no ģimenes un augstu ģimenes iziršanas risku, kas savukārt ievērojami apgrūtina likumpārkāpēju integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanas. Lai arī integrācija sabiedrībā sākas caur ģimeni, atrautības apstākļos notiesāto ģimenēm nav iespēju sekot savu notiesāto locekļu resocializācijas progresam un atgūt ticību viņu spējai ievērot likumu.
- Nav tradīciju atjaunojošai komunikācijai starp notiesātajiem likumpārkāpējiem un upuriem, neraugoties uz to, ka prokriminālas attieksmes ir būtisks noziedzīgas uzvedības riska faktors, bet iedziļināšanās upura ciešanās ļauj likumpārkāpējam pilnībā apzināties savu vainu, kritiski izvērtēt savu attieksmi pret nodarījumu un iepazīt patiesu nožēlu. Cīņa par tiesisko statusu izmeklēšanas stadijā un režīma ierobežojumi soda laikā, bez dialoga ar patiesajiem nozieguma upuriem ir labvēlīga vide paradoksam kas devalvē soda jēgu – likumpārkāpēji par upuriem var sākt uzskatīt paši sevi.
- Arī patiesa vainas apzināšanās, nožēla par izdarīto un caur to panāktā nostāšanās starta pozīcijā ceļā uz integrāciju sabiedrībā, vēl nesola sekmes. Likumpārkāpēji pēc soda izciešanas vienatnē spiesti stāties pretī vēl vienam būtiskam noziedzīgas uzvedības riska faktoram – noziedzības sociālajam atbalstam jeb krimināliem draugiem.
Tā kā saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā no 1.aprīļa taisnīguma atjaunošana kļūs par vienu no soda mērķiem, laiks atvērt jaunas durvis ceļā uz atjaunojošā taisnīguma principu iesakņošanos Latvijas sabiedrībā, piedāvājot dialoga instrumentus likumpārkāpēju noziedzīgās uzvedības risku mazināšanai. Lai līdzekļu kopums, kuru atbildīgās institūcijas izmanto likumpārkāpēju noziedzīgās uzvedības risku mazināšanai tiktu papildināts ar nepieciešamajiem, taču trūkstošajiem instrumentiem, uz upuri, likumpārkāpēja ģimeni un sabiedrību jāparaugās nevis kā uz kriminālajai justīcijai nepiederošiem subjektiem, bet gan rezultātos ieinteresētiem dalībniekiem.
Tomēr nav pamata cerēt, ka sektorālajā domāšanā ieslīgusī valsts bez sabiedrības atbalsta spēs iemācīt pašas nošķirtajām pusēm dialogu. Tieši uz nevalstisko organizāciju pleciem lielā mērā gulstas iniciatīva tādu dialoga loku atbalstīšanā kā:
- Likumpārkāpēja dialogs ar upuri jeb Latvijai novatorisks, taču pasaulē aprobēts vienā krimināllietā nesaistītu pušu atjaunojošā taisnīguma dialogs kā līdzeklis kriminālo attieksmju mazināšanai likumpārkāpējā un gandarījuma sniegšanai upurim.
- Likumpārkāpēja dialogs ar ģimeni jeb akcijas ģimenes, kā arī laulāto attiecību krīzes risku mazināšanai. Šīs akcijas piekopjamas divos etapos – esošo attiecību stiprināšanai un izjaukto attiecību atjaunošanai.
- Likumpārkāpēja dialogs ar sabiedrību, veicinot līdzgaitniecības institūta ieviešanu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma un sociāli pozitīvu komunikāciju kā alternatīvu noziedzīgiem kontaktiem.
Šo dialoga loku rezultātā likumpārkāpējiem pavērsies iespējas realizēt tiesības nožēlot vainu un mazināt nodarīto ļaunumu, bet upuriem – realizēt piedošanas tiesības. Tie palīdzēs atjaunot izjauktās attiecības starp ieslodzītajiem un viņu tuviniekiem, kā arī stiprināt ģimenes saiknes. Dialogs palīdzēs organizēt trūkstošo starpniecības jeb līdzgaitniecības posmu likumpārkāpēja dialogā ar ģimeni, upuri un sabiedrību. Dialogs mazinās likumpārkāpēju un viņu tuvinieku (tajā skaitā bērnu) sociālo atstumtību, izolētību un stigmatizāciju. Un pats galvenais – tas veicinās tik ļoti nepieciešamo tolerances un humānisma tradīciju nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā.
(1) http://www.dcjs.virginia.gov/corrections/documents/theoryToPractice.pdf
(2) Skat.1.tabulu http://www.publicsafety.gc.ca/res/cor/rep/risk_need_200706-eng.aspx)
