Ķermenis uztvēra vibrācijas no Vecās Ģertrūdes baznīcas sienām un grīdas. Ar klausītājiem stāvgrūdām pilnā dievnama akmeņus bija atmodinājis Riharda Zaļupes pirmatskaņojums – „Seven Stories of the Gospel of Thomas”. Man šķiet, tovakar daudzi saņēma negaidītu un vienreizēju Ziemassvētku dāvanu. Iespējams, dāvanas vērtību tieši arī izšķir tas, vai mēs to kādam izdīcam vai saņemam brīdī, kad vismazāk gaidām.
„Seven Stories of the Gospel of Thomas” saņemtais ieviļņojums ir tik spēcīgs, ka liek dalīties ar citiem, vismaz nodot tālāk ziņu par šāda ieviļņojuma iespējamību. Jāatzīstas, man nav nācies daudz klausīties laikmetīgo mūziku, bet no tā, kas ir dzirdēts, liela daļa mani emocionāli neuzrunā. Es tajā sajūtu vēlmi pārsteigt ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem, trokšņiem un visai uzbrūkošu izaicinājumu manām ausīm, tomēr manī tas neatbalsojas un rada zināmu pašmērķīguma iespaidu. Pieņemu, ka tas varbūt ir arī paaudžu jautājums, bet visdrīzāk gan – visiem nevar patikt viss.
„Seven Stories of the Gospel of Thomas” un grupas „Xylem Trio” virtuozais izpildījums mani acumirklī pārcēla divus gadu tūkstošus senajā vēsturē. Šis darbs ir radies īstajā laikā un arī īstajā vietā – politisko cīņu un intrigu novārdzinātajā, apmulsušajā, pārmaiņas gaidošajā Latvijā. Par to, ka ir iespējamas nevis virspusējas, bet pārmaiņas dziļumos, es pārliecinājos nākamajā dienā pēc pirmatskaņojuma, atšķirot Alberta Nolena grāmatu „Jēzus vērtības mūsdienās” ar apakšvirsrakstu „Radikālas brīvības garīgums”.
Grāmata pagriež domāšanu par visiem simt deviņdesmit grādiem un ļauj noticēt, ka ir iespējams pārspēt savu ego, ierādot tam pienākošos vietu. Līdz ar to cilvēces glābšanas plāns nav vis ilūzija, bet reāli darāms darbs. Tas gan var sekmēties vien tad, ja mēs spēsim atmest savus maldīgos priekšstatus par sevi, pasauli un Dievu. Grāmata, starp citu, ļauj palūkoties uz savu ego no pilnīgi cita skatu punkta.
„Kad jūs iepazīsiet sevi, jūs sapratīsiet, ka esat dzīvā Tēva dēli, bet, ja jūs nepazīstat sevi, tad jūs dzīvojat nabadzībā un jūs paši esat šī nabadzība un trūkums,” tā Ģertrūdes baznīcā skanēja Toma evaņģēlija vārdi. Mēs katru dienu dzirdam par nabadzības postu, ar to galvenokārt saprotot materiālo nabadzību. Joprojām nepiedodami reti, kā garāmejot, publiskajā telpā tiek runāts par garīgo nabadzību – īstenībā visu nelaimju galveno cēloni.
Nu jau krietnu laiku, noklausījusies, kādi būs radio un televīzijā notiekošo galveno politisko debašu temati un dalībnieki, es ar mierīgu sirdi nododos citām nodarbēm. Zinu, ka daudzi dara tāpat. Ir patiešām skumji, ka mēs izšķiežam tik daudz dārgā dzīves laika un enerģijas, runājot par Latviju dziļi skārušās krīzes sekām un tik maz par tās īstajiem cēloņiem. Krīzes virskārta, jau kur tas laiks, kā ir norakta, tagad ir jārok dziļāk, vispirms sākot katram pašam ar sevi. Grēks būtu debesu sūtītās Ziemassvētku dāvanas nolikt plauktā un nelikt lietā.
