Laikam gan būtu jāizsaka līdzjūtība visiem tiem, kas sekoja „Aishas” jeb Aijas Andrejevas iznācienam Eirovīzijas dziesmu konkursā. Es pats šo pasākumu nekad tā īsti neesmu varējis paskatīties; taču tautiešu sarūgtinājums ir un paliek tautiešu sarūgtinājums. Šķiet, Markam Tvenam bija teiciens par pētersīļiem, kurus viņš neēd un negatavo, taču arī nepaļā. Es arī šeit negrasos paļāt Eirovīziju, ja kas.
Tiesa, par šo dziesmu konkursu man nesen iznāca dzirdēt vienu referātu kultūras socioloģijā, kur gāja runa, šķiet, par kādas serbietes (?) uzvaru kādā no pēdējiem gadiem, vai ko tādu. Tas bija interesants piemērs par Rietumeiropas un Austrumeiropas kultūras kodu atšķirībām. Rietumeiropā šo pasākumu lielais vairums publikas uztver kā kiču. Apmēram tāpat, kā kečā, kur visi jau gan zina, ka sists netiek pa īstam, taču skatās vienalga – kā saka, hohmas pēc. Ar Eirovīziju ir līdzīgi. Tā ir tāda kolektīva izākstīšanās, kur ir jācenšas ar apzināti visbanālāko priekšnesumu panākt vispārēju sajūsmu plašās mūzikā nekompetentās darbaļaužu masās. Tas ir apmēram, kā kādā jaungada ballē rīkotā karaokes konkursā, kurš gan ir jautrs un interesants, taču diez vai pelnījis īpaši nopietnu attieksmi, gatavošanos un pārdzīvošanu. Pie mums Austrumeiropā turpretī ir citādi. Šeit to uztver ārkārtīgi nopietni, un patiešām uzskata par kaut kādu augsta ranga dziedoņu sacīksti, no kuras ir atkarīga attiecīgā mākslinieka iekļūšana „šovbiznesa elitē” un vispār, attiecīgās valsts kultūras prestižs. Tā nav tikai Latvijas specifika, kur ziņas no Eirovīzijas ir laikrakstu pirmajās lappusēs. Tā tas ir itin visur bijušajās komunistiskā bloka valstīs.
Vienlaikus, man šķiet, ka atskārsme par šā pasākuma ne pārāk nopietno ievirzi varētu ļaut Latvijai turpmāk gūt labākas sekmes. Pie mums patiesi ļaudis domā, ka šajā konkursā kaut ko izšķir „balss”, laba gaume, profesionāla instrumentalizācija, un tā tālāk. Tas man šķiet diezgan aplami. Šeit vajag kaut ko citu. Proti, traku, krāsainu un enerģisku ākstīšanos, kura nevis vienkārši balansē uz vulgāras banalitātes robežas, bet ir šo robežu jau sen pārkāpusi. Pretējā gadījumā mēs cenšamies spēlēt dambreti tur, kur citi spēlē hokeju.
