Tas, ko Pasaules bankas žargonā dēvē par „strukturālajām reformām”, patiesībā ir jebkas, kas palīdz efektīvi sasniegt rezultātu, izmantojot mazākus līdzekļus. Tādēļ iedomāties, ka ir kaut kādas gatavas reformas, kuras ir tikai jāsaņemas un jāveic, ir pavisam maldīgi. Ir nepieciešams domāt kreatīvi: kā par mazāku naudu panākt adekvātu rezultātu. Nešķiet, ka kāds no „strukturālo reformu” veicējiem birokrātiem uz kaut ko tamlīdzīgu ir spējīgs. Drīzāk valda nolemtība un fatālisms: kā tur tika teikts „Šveikā”, „lai būtu, kā būtu, kaut kā taču būtu, jo nekad tā nav bijis, kad nekā nav bijis.”
Mani pašu vistiešākajā veidā skars tā dēvētās „strukturālās reformas” augstākajā izglītībā, kuras pašlaik, kā šķiet, nekur tālāk par vienkāršu naudas apcirpšanu nav tikušas. Skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas darba grupa strādā. Taču ne jau viņi te kaut ko lems: lems ministrija, valdība un beigās - Saeima. Šobrīd minētais process izskatās vairāk nekā bēdīgs.
Pagājušajā nedēļā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra kādā diskusijā izteicās, ka, lai kā arī nebūtu, sistēma visdrīzāk reformēsies caur „dabisko atlasi”, jo nekādas politiskas vadības šim procesam acīmredzot nebūs.
Tas mani patiešām biedē, jo es varu iedomāties, kā norisināsies šī „dabiskā atlase”: zaudētājs visdrīzāk būs kvalitāte. Vislabāk videi piemērosies nevis LU vai kāda cita valsts finansēta augstskola, bet gan visas tās privātās piparu bodītes, kuras tirgo diplomus, kurās maģistri vada maģistratūras programmas, vienīgie doktori ir ar grūtībām nostrificētiem padomju laika grādiem bez jebkādām publikācijām. Tās šajos apstākļos varēs nodarboties ar elementāru dempingu attiecībā uz studiju maksām – jo mīļotā valdība, redz, nākamgad vispār nogriezīšot budžeta vietas sociālajās zinātnēs.
Visi šie šaraškinu kantorīši, kuriem mūsu dāsnā valsts ir ļāvusi savairoties pēdējos piecpadsmit gados, būs tie, kas vislabāk piemērosies „dabiskās atlases” apstākļos. Kvalitāte? Aizmirstiet! Ja jau par to nedomāja treknajos gados, tad kā tu tagad piespiedīsi kādu daudz maz ciešamu speciālistu adekvāti strādāt augstskolā un vēl publicēties starptautiskos izdevumos, ja tu viņam vēl nogriez pusi algas? Es ļoti ticu un ceru, ka kādam tomēr pietiks drosmes nepieļaut šādu attīstības scenāriju, lai gan esmu pesimistisks.
Lai parunātu par visām šīm lietām, mēs LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova 1, CETURTDIEN, 29. OKTOBRĪ, plkst. 16.00 rīkojam diskusiju par augstākās izglītības finansējumu, kurā piedalīsies
LR izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Baltijas Starptautiskās akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Staņislavs Buka
Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns
LU Studentu padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Stundiņa
LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše.
Diskusiju vadīs jūsu padevīgs kalps. Esat gaidīti visi, kuriem interesē augstākās izglītības nākotne Latvijā!
