VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Reinis Bērziņš
Attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs
22. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Uzņēmējdarbība
1
1

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

FOTO: no personīgā arhīva

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar “Altum” palīdzību vien ekonomikā iepludināti aptuveni 300 miljoni eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts vidējiem, maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

īsumā
  • Pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem pandēmijas situācijā ir nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu
  • “Altum” ir iniciējis vēl nebijušu lielo uzņēmumu atbalsta programmas izveidi, kas finansiāli palīdzēs tieši Latvijas lielajiem nozaru flagmaņiem. Valsts ieguldījums būtu 50 miljoni, bet vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem kā pensiju kapitālu fondi, ar mērķi sniegt atbalstu aptuveni 20–30 lielajiem uzņēmumiem, ko īpaši ietekmējis Covid-19 laiks.
  • Viens no atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem ir uzņēmumu aktivitātes ilgtspējas un zaļo risinājumu virzienā.
  • Programmā plānoti trīs galvenie risinājumi: investīcijas pašu kapitālā no fonda resursiem vai kopā ar privātajiem finansētājiem, mezanīna aizdevumi, kā aizdevumi uzņēmumiem, iegādājoties to obligācijas.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomiku un uzņēmumus visā pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas: tas viss var radīt īslaicīgu “naudas badu”. Savukārt komercbankas ne vienmēr var reaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

“Altum” ir spēris drosmīgu soli un iniciējis vēl nebijušu lielo uzņēmumu atbalsta programmas izveidi, kas finansiāli palīdzēs tieši Latvijas lielajiem nozaru flagmaņiem. Plāns ir ne tikai ambiciozs – tas sola arī atdevi. Valsts ieguldījums būtu 50 miljoni, bet vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem kā pensiju kapitālu fondi. Šie 100 miljoni ļautu sniegt atbalstu aptuveni 20–30 lielajiem uzņēmumiem, ko īpaši ietekmējis Covid-19 laiks. Taču svarīgākais, ka šis nebūs dāvinājums, valsts to saņems atpakaļ ar atdevi.

Tiešie ieguvumi – ap 10 000 saglabātu darbavietu un miljonu maksājumi valsts kasē

Jau sākotnējie aprēķini un skaitļi runā paši par sevi. Par lielajiem uzņēmumiem plānotās programmas ietvaros uzskatāms uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar vismaz 250 darbiniekiem vai ar mazāku darbinieku skaitu, bet ar 50 miljonu eiro lielu apgrozījumu un vismaz 43 miljonu eiro aktīvu kopsummu. Jebkura šāda liela uzņēmuma zaudējums Latvijas ekonomikai būtu ļoti sāpīgs.

Ar programmu plānots sniegt atbalstu līdz 30 Latvijas lielajiem uzņēmumiem. Daudzos no tiem nodarbināts vairāk nekā 1000 darbinieku, līdz ar to, vidēji rēķinot, ar programmas atbalstu varētu nodrošināt 10 000 darbavietu saglabāšanu, tādējādi jau primāri pasargājot valsts kasi no milzīgiem izdevumiem, ja kāda uzņēmuma slēgšanas vai darbinieku masveida atlaišanas gadījumā nāktos segt bezdarbnieku pabalsta izdevumus. Taču, protams, tas nav vienīgais šo uzņēmumu tiešais pienesums Latvijas ekonomikai. Tie ir arī miljonos mērāmi nodokļu maksājumi valsts budžetā. Jau atkal pavisam pieticīgi rēķinot, vidēji šo uzņēmumu nodokļu maksājumi gadā pārsniedz 5 miljonus eiro, tātad pat 10 šādu uzņēmumu darbības nodrošināšana vien atsver valsts ieguldījumu programmā.

Viens uzņēmums, kas rada darbu vēl daudziem citiem

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par to, kam palīdzēt: lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem. Kopumā jautājums ir nevietā, jo jāpalīdz ir visiem, taču ar tieši tam pielāgotu atbalsta rīku. Daudziem maziem vai vidējiem uzņēmumiem dīkstāves pabalsts var būt noderīgs kā īstermiņa risinājums, taču lielajiem uzņēmumiem nepieciešama cita vēriena atbalsts. Turklāt, pretstatot uzņēmumus pēc lieluma, aizmirstam, ka patiesībā ekonomikas ķēdēs tie sadarbojas un ir cits citam nepieciešami.

Latvijas ekonomikā var redzēt tā saukto Pareto principu, kad neliels skaits lielo uzņēmumu nodrošina ievērojami lielāko daļu apgrozījuma un darbavietu. Kopumā Latvijā ir reģistrēti 190 000 uzņēmumu vienību (tostarp individuālie uzņēmumi, individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un citas uzņēmējdarbības formas).

No šiem 190 tūkstošiem “tikai” 300 klasificējas lielo uzņēmumu kategorijai. Protams, tas nav “tikai”. Jāapzinās, ka šie 300 uzņēmumi kopumā veido ļoti lielu daļu no Latvijas IKP.

Šie uzņēmumi bieži vien ir ļoti nozīmīgs darba devējs vietējā pašvaldībā – nodrošina pasūtījumus daudziem saviem piegādātājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot darbavietas vēl arī šajos uzņēmumos, tādā veidā gādājot par ekonomikas asinsriti vēl tālu aiz sava lielā uzņēmuma robežām.

Turklāt šie uzņēmumi ir arī Latvijas lielākie eksportētāji, veidojot pat 70% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, tādējādi ne tikai ceļot mūsu valsts IKP ar saviem maksājumiem valsts budžetā, bet arī nodrošinot pozitīvu mūsu importa/eksporta bilanci.

Pēc krīzes iznākt vēl spēcīgākiem: tie nav tikai vārdi

Svarīgākais, ka fonds nav veidots ar mērķi vienkārši nodrošināt uzņēmumus ar tiem nepieciešamo naudas plūsmu, lai nosegtu, piemēram, kārtējās darba algas. Fonda mērķis ir palīdzēt arī tiem uzņēmumiem, kas Covid-19 ietekmē plāno mainīties “pēc būtības”.

Viens no atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem ir uzņēmumu aktivitātes ilgtspējas un zaļo risinājumu virzienā. Šī krīze fundamentāli mainīs daudzas nozares: uzņēmumiem neizbēgami jāsāk domāt radoši, lai risinātu darbinieku un klientu fiziskās drošības prasības, digitalizētu savu darbību un meklētu jaunas piegādes ķēdes. Lai pielāgotos “jaunajai realitātei”, dažiem nāksies pilnībā mainīt līdzšinējo biznesa modeli.

Programmā plānoti trīs galvenie risinājumi: investīcijas pašu kapitālā no fonda resursiem vai kopā ar privātajiem finansētājiem, mezanīna aizdevumi, kā aizdevumi uzņēmumiem, iegādājoties to obligācijas. Šis trešais risinājums veicinās uzņēmumu iziešanu biržā, kas būs būtisks papildu ieguvums, veicinot labāku Latvijas uzņēmumu pārvaldību un kapitāla tirgus attīstību.

“Altum” programmas mērķis ir “skaļš”: nevis vienkārši 20–30 krīzi pārdzīvojuši Latvijas lielie uzņēmumi, bet gan uzņēmumi, kas adaptējuši savu darbību “jaunajai realitātei”, iespējams, mainot darbības virzienu, kļuvuši energoefektīvāki un zaļāk domājoši, cēluši produktivitāti ar digitalizācijas un automatizācijas risinājumiem, kā arī demonstrē labākas pārvaldības praksi.

“Altum” programmas mērķis ir “skaļš”: nevis vienkārši 20–30 krīzi pārdzīvojuši Latvijas lielie uzņēmumi, bet gan uzņēmumi, kas adaptējuši savu darbību “jaunajai realitātei”, iespējams, mainot darbības virzienu, kļuvuši energoefektīvāki un zaļāk domājoši, cēluši produktivitāti ar digitalizācijas un automatizācijas risinājumiem, kā arī demonstrē labākas pārvaldības praksi. Tieši šādi spēcīgi un lieli uzņēmumi tad arī būtu dēvējami par Latvijas ekonomikas flagmaņiem, kas palīdzētu līdz ar viņiem augt un kļūt stiprākiem arī pārējiem Latvijas uzņēmumiem.

* Eiropas Komisija šī gada 6. jūlijā apstiprināja Latvijas plānus izveidot fondu. Arī Ministru kabinets 14. jūlija sēdē apstiprināja lēmumprojektu par alternatīvā ieguldījuma fonda izveidošanu Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam, un līdz ar šiem lēmumiem ir saņemti nepieciešamie saskaņojumi, lai aktīvi turpinātu aktivitātes fonda darbības uzsākšanai.

 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU