Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Andrejs Judins: “Gan valdībai, gan Saeimas deputātiem būtu vairāk jādomā tieši par KNAB kapacitātes stiprināšanu, nevis par “kabatas” KNAB veidošanu atsevišķu valsts iestāžu vadītāju pakļautībā.”
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Nav šaubu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav efektīvi funkcionējoša valsts institūcija un bez reformas nav pamata cerēt, ka samazināsies nesamaksāto nodokļu apmērs, tiks veiksmīgāk apkarota krāpšanās ar nodokļiem, ka VID spēs atbrīvoties no negodprātīgajiem darbiniekiem un attīstīties kā iestāde, kas ir orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, nevis personu represēšanu. Tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, nepietiek vien skaļi pieteikt reformu un iesniegt Saeimai uz ātru roku sagatavotus likumprojektus. Svarīgs ir virzītās reformas saturs.
Likumprojektos, par kuriem vakar ilgi debatējām, ir viens priekšlikums, kas ir atbalstāms un tiks virzīts uz priekšu, proti, Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošana. Jau tuvākajā laikā Saeimai būs iespēja strādāt ar alternatīvu likumprojektu, kas nodrošinās iespēju to izdarīt.
Tomēr vienlaikus ar šo pozitīvi vērtējamo ierosinājumu vakar Saeimai tika piedāvāts atbalstīt vēl divus priekšlikumus. Viens ir diezgan bezjēdzīgs, bet nav īpaši kaitīgs. Tas paredzēja, ka VID ģenerāldirektoram būs dienesta pakāpe un formas tērps. Likumprojekta anotācijā ir uzsvērta nepieciešamība izstrādāt jaunas formas uzšuves, emblēmas un žetonus. Saeimas budžeta komisijas sēdē saistībā ar priekšlikumu apģērbt VID ģenerāldirektoru formas tērpā VID pārstāve ir uzsvērusi, ka likumu var grozīt un, "lai nebiedētu nodokļu maksātājus, noteikt, ka šo formas tērpu VID ģenerāldirektors nēsā tikai svinīgos pasākumos".
Otrā virzāmā t.s. reforma ir daudz bīstamāka, un tieši tā bija par iemeslu iesniegto likumprojektu noraidīšanai. Tā paredzēja VID ģenerāldirektora pakļautībā izveidot jaunu Iekšējās drošības daļu – mazu KNAB, kas kontrolētu VID darbiniekus, piešķirot tam tiesības veikt operatīvo darbību (telefonsarunu noklausīšanās, operatīvo novērošanu, publiski nepieejamo vietu videonovērošanu u.c.), kā arī atzīstot to par izmeklēšanas iestādi, kurai būtu tiesības virzīt kriminālprocesus.
Šādu darbību veikšana ir svarīga, lai novērstu un atklātu ar korupciju saistītos noziegumus, tomēr mums jau ir iestāde, kuras kompetencē ir šo darbību veikšana, – KNAB. Turklāt ir ļoti liels pamats šaubīties par jaunās struktūrvienības efektivitāti, ņemot vērā tās paredzēto pakļautību VID ģenerāldirektoram. Faktiski reformas radītu situāciju, ka VID ģenerāldirektoram pakļauto darbinieku un, iespējams, arī ar paša VID ģenerāldirektora ziņu notikušo noziedzīgo darbību izmeklēšanu kontrolētu pats VID ģenerāldirektors.
Steigā iesniedzot likumprojektus, to virzītāji nav prasījuši ekspertu viedokļus par iecerētajiem likuma grozījumiem. Tomēr vienīgajā atzinumā, ko sagatavoja Tieslietu ministrija, skaidrā valodā rakstīts: "Likumprojektā piedāvātais risinājums VID amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu nodot jaunai izmeklēšanas iestādei VID ģenerāldirektora pakļautībā nerisinās problēmas, kas saistītas ar VID amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektivitāti un neatkarību, jo izmeklēšanu par VID amatpersonu un darbinieku izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tāpat veiks VID pilnvarotas amatpersonas. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka pastāv pietiekami liela iespēja, ka VID amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar korupciju, izdarīšanā VID ģenerāldirektors var būt tieši vai pastarpināti iesaistīts (piemēram, gadījumos, kad tiek pieņemts kukuļdevējam labvēlīgs lēmums nodokļu jautājumos, galīgo lēmumu pieņem VID ģenerāldirektors)." Tomēr šis pamatotais arguments tika ignorēts gan 14. jūnijā notikušajā Ministru kabineta sēdē, gan arī vakar, likumprojekta virzītājiem atkārtojot mantru par VID reformas nepieciešamību.
Manā skatījumā, VID direktora pakļautībā var veidot Iekšējās drošības dienestu, kas strādātu, lai mazinātu korupcijas riskus VID un atklātu gadījumus, kad VID amatpersonas pārkāpj savus dienesta pienākumus, tomēr operatīvo un kriminālprocesuālo darbību saistībā ar šiem noziegumiem, lai veic tam speciāli izveidota institūcija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Gan valdībai, gan Saeimas deputātiem būtu vairāk jādomā tieši par KNAB kapacitātes stiprināšanu, nevis par "kabatas" KNAB veidošanu atsevišķu valsts iestāžu vadītāju pakļautībā.
