Antidopinga noteikumi – ļoti stingri gan Latvijā, gan pasaulē

Līdz 1989.gadam pret dopinga lietošanu cīnījās tikai sporta organizācijas, un valstīm nebija šīs jomas tiesiskā regulējuma. Eiropas Padomes dalībvalstis 1989.gadā vienojās par Antidopinga konvencijas pieņemšanu, lai, pamatojoties uz savām konstitucionālajām pilnvarām, varētu veikt nepieciešamo dopinga lietošanas mazināšanai un pilnīgai izskaušanai. Latvijas Republikas 6.Saeima 1996.gada 17.decembrī pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135". Šā likuma pieņemšana radīja tiesisko bāzi normatīvās un institucionālās sistēmas izveidošanai, lai vērstos pret dopinga lietošanu valstī.

Savukārt starptautiskās sporta federācijas cīņai pret dopingu turpināja veidot katra savu stratēģiju. Atšķirīgie noteikumi starptautiskajās federācijās un valstu tiesībās radīja iespēju juridiski izvairīties no atbildības par dopinga lietošanu. Tādēļ, lai panāktu vienādus nosacījumus visiem pasaules sportistiem, veicinātu un koordinētu cīņu pret dopingu sportā starptautiskā līmenī, kopš 1999.gada ir izveidota Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), kas nodrošina līdztiesīgu valdību, starpvaldību organizāciju, valsts institūciju, sporta organizāciju un sportistu sadarbību. WADA galvenie darbības virzieni ir izglītības veicināšana, zinātnisko pētījumu īstenošana, dopinga kontroļu veikšana, tiesību aktu un noteikumu saskaņošana visā pasaulē. 2003.gada martā Kopenhāgenā Pasaules Antidopinga konferencē ar īpašu deklarāciju tika atbalstīts Pasaules Antidopinga kodekss un pieņemts lēmums par starptautiskas konvencijas vai cita saistoša dokumenta izstrādi, lai ieviestu Pasaules Antidopinga kodeksa noteikumus ar katras valdības prasībām atbilstošu konstitucionālu un administratīvu instrumentu palīdzību. Kopenhāgenas deklarāciju 2004.gada 7.janvārī apstiprināja arī Latvijas Republikas Ministru kabinets. Latvija, atbalstot Kopenhāgenas deklarācijā minētās vienotās antidopinga stratēģijas izstrādi un īstenošanu pasaulē, ir piedalījusies UNESCO darba konferencēs, kuru laikā tika izstrādāta Starptautiska konvencija pret dopingu sportā. Šīs darbības rezultātā UNESCO 2005.gada 19.oktobrī vienbalsīgi apstiprināja "Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā". 2007.gada 1.februārī šī Konvencija stājās spēkā, tātad kļuva darboties spējīga, jo to pieņēma 30 pasaules valstis, arī Latvija (likums "Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā"). Šajā konvencijā ietverti visi Pasaules Antidopinga programmas elementi:

• Pasaules Antidopinga kodekss (Konvencijas 1.papildinājums), kura mērķi ir aizsargāt sportista pamattiesības piedalīties sportā, kurā nav dopinga, un tādējādi veicināt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, kā arī starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas attiecībā uz dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu, to skaita samazināšanu un dopinga lietošanas novēršanu.
• Starptautiskais standarts "Aizliegtais saraksts" (Konvencijas 1.pielikums), kurā tiek iekļautas vielas vai metodes, kas var paaugstināt sportisko sniegumu un ir saistītas ar reālu vai potenciālu sportista veselības apdraudējumu.
• Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas starptautiskais standarts (Konvencijas 2.pielikums), kura mērķis ir nodrošināt vienotas tiesības visiem sportistiem pieprasīt atļauju ārstēšanās nolūkā lietot Aizliegtajā sarakstā iekļautās vielas vai metodes.
• Starptautiskais laboratoriju standarts (Konvencijas 2.papildinājums), kura mērķis ir nodrošināt, lai laboratorijas sniegtu pamatotus analītiskos rezultātus un faktus apliecinošus datus, kā arī sasniegtu vienotus un saskaņotus rezultātus un ziņojumus no visām laboratorijām, nosakot prasības WADA akreditācijas saņemšanai un saglabāšanai, laboratorijas darba standartus un akreditācijas procesa aprakstus.
• Starptautiskais pārbaužu standarts (Konvencijas 3.papildinājums), kurš vērsts uz to, lai efektīvi plānotu sacensību un ārpus sacensību pārbaudes, kā arī saglabātu savāktos paraugus to sākotnējā stāvoklī no brīža, kad sportistam paziņo par pārbaudi, līdz brīdim, kad paraugus transportē uz laboratoriju analīzēm.
• 2009.gadā, pēc konvencijas stāšanās spēkā, WADA apstiprināja arī Starptautisko privātuma un personas datu aizsardzības standartu, kura mērķis ir nodrošināt, lai antidopinga organizācijas, īstenojot antidopinga programmas, atbilstoši, pietiekami un efektīvi aizsargā apstrādājamo personas datu privātumu, ņemot vērā faktu, ka dopinga apkarošanas kontekstā savāktie personas dati var apdraudēt un ietekmēt to personu privātuma tiesības un intereses, kas ir iesaistītas organizētās sporta sacensībās vai ir saistītas ar tām.

Atbilstošs regulējums – arī Latvijai

Lai Latvija atbilstu starptautisko konvenciju un kodeksa prasībām, ir pieņemti šādi normatīvie akti:

• likums "Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135";
• Sporta likums;
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;
• likums "Par Antidopinga konvencijas Papildprotokolu";
• likums "Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā".

Sporta likums nosaka, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, kā arī organizē dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā tiek veikti dopinga kontroles pasākumi, nosaka Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.820 "Dopinga kontroles kārtība".

Visas Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) atzītās sporta federācijas arī ir pieņēmušas un ievēro Pasaules Antidopinga kodeksu. Atbilstoši tam arī visas Latvijas sporta federāciju padomes atzītās sporta federācijas ievēro antidopinga noteikumus, jo tādas ir gan Latvijas normatīvo aktu, gan attiecīgās starptautiskās federācijas prasības.

"Vienmēr ir bijuši un vienmēr būs sportisti, kuri centīsies neievērot antidopinga noteikumus, tomēr lielākā daļa sportistu ir "tīri"."

Katra gada otrajā pusgadā Pasaules Antidopinga aģentūra apstiprina jaunu aizliegto vielu un metožu sarakstu, kurš stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī. Attiecīgi tiek mainīts Ministru kabineta noteikumu Nr.820 "Dopinga kontroles kārtība" 1.pielikums, kurā ir atspoguļots dopinga saraksts. Atbilstoši šiem Ministru kabineta noteikumiem dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja, kas ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā. Dopinga kontroles Latvijā veic Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas darbinieki.

Šobrīd pasaules sporta sabiedrība diskutē par izmaiņām Pasaules Antidopinga kodeksā. Šī gada novembrī notiks ceturtā Pasaules Antidopinga konference, kurā tiks apstiprinātas izmaiņas un nākamais kodekss stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Atbilstoši tam arī būs jāveic izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos un jāmaina Ministru kabinetā apstiprinātā dopinga kontroles kārtība.

"Dopinga kontroles procedūra ir ļoti stingra, lai izslēgtu iespēju sportistiem blēdīties, nododot urīna vai asins analīzes."

Atbilstoši Eiropas Padomes Antidopinga konvencijai un Pasaules Antidopinga kodeksam dopinga kontroles analīzes drīkst veikt tikai WADA akreditētās laboratorijas. Latvijā šādas laboratorijas nav, un Valsts sporta medicīnas centram šobrīd ir noslēgts līgums ar WADA akreditēto dopinga kontroles laboratoriju Helsinkos, Somijā.

Kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums

Ņemot vērā, ka dopinga lietošanā parasti tiek iesaistīts ne tikai sportists un nereti sportists pat neapzinās, ka ar viņa organismu manipulē citas ieinteresētas personas, Pasaules Antidopinga kodeksa definīcija dopingam ir antidopinga noteikumu pārkāpumu uzskaitījums:

• dopinga vielas atrašana sportista organisma paraugā (piem., urīns vai asins),
• sportists lieto vai mēģina lietot aizliegtu vielu,
• sportista atteikšanās nodot dopinga paraugu,
• informācijas nesniegšana par sportista atrašanās vietām,
• falsifikācija kādā no dopinga kontroles posmiem,
• aizliegtu vielu un aizliegtu metožu glabāšana,
• aizliegtas vielas izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums,
• sportistam tiek ievadīta aizliegta viela, kā arī palīdzēšana, iedrošināšana, līdzdarbība, mudināšana, piesegšana vai cita veida līdzdalība.

Tomēr sportistu, ne farmācijas sasniegums

Antidopinga noteikumi ir kļuvuši ļoti stingri. Augsta līmeņa sportistiem jāsniedz informācija par savu atrašanās vietu, lai dopinga kontroles varētu veikt jebkurā dienā, bez iepriekšēja brīdinājuma. Dopinga kontroles procedūra ir ļoti stingra, lai izslēgtu iespēju sportistiem blēdīties, nododot urīna vai asins analīzes. Ir ieviesta "bioloģiskās pases" programma, lai izslēgtu iespējas manipulēt ar vielām, kuras organisms izdala ļoti ātri un laboratorija nevar šīs vielas atklāt. Tas attiecas uz jaunākās paaudzes eritropoetīniem, augšanas hormonu, citiem augšanu veicinošiem faktoriem un hormoniem, kuru lietošanas iedarbība saglabājas ilgāku laika periodu nekā pašu vielu var atklāt organismā, tomēr ar "bioloģiskās pases" palīdzību vielas lietošanu var konstatēt.

"Katra gada otrajā pusgadā Pasaules Antidopinga aģentūra apstiprina jaunu aizliegto vielu un metožu sarakstu, kurš stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī."

Valda maldīgs priekšstats, ka sporta rezultāti ir farmācijas nozares, nevis pašu sportistu sasniegumi. Vienmēr ir bijuši un vienmēr būs sportisti, kuri centīsies neievērot antidopinga noteikumus, tomēr lielākā daļa sportistu ir "tīri". Var uzskatīt, ka ir sportisti, kuru analīzes šobrīd neuzrāda aizliegtas vielas, tomēr pēc kāda laika atklāsies, ka viņi ir lietojuši šobrīd neatklājamas vielas. Tomēr šāda iespēja ar katru gadu tiek mazināta. Pasaules Antidopinga aģentūra ir noslēgusi līgumus ar visām lielākajām farmācijas firmām, lai tiktu nodrošināta informācijas sniegšana par vielām, kuras tiek izstrādātas, un dopinga kontroles laboratorijas jau laikus varētu izstrādāt metodes šo vielu atklāšanai.