Daļa no priekšlikumiem, ko valdība atbalstīja 3.janvārī, jau iesniegti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. 12.februārī valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai", paredzot darba grupai uzdevumus konkrētu priekšlikumu izstrādei tuvākajos mēnešos.
Iepirkumu sistēmas pilnveidošana nepieciešama tiklab birokrātisku apgrūtinājumu mazināšanai, kā arī lielākai atklātībai, jo iepirkumi ir valsts un pašvaldību rīkošanās ar ļoti lielu nodokļu maksātāju naudu.
LV portāls mediju tikšanās laikā iepirkumu sistēmas pilnveidošanas
uzlabojumu darba grupas pārstāvjiem jautāja: Cik lielā mērā šie
priekšlikumi novērš risku, ka pasūtītājs pasūtījumā iekļauj starpniecības naudu?
Piemēram, būvniecībā strādājošie zina teikt, ka pasūtītājs var atrast simt un
vienu iemeslu, kāpēc vilcināt darbu pieņemšanu, ja darbu veicējs nepiekristu
samaksāt iepriekš "sarunātos" 10 procentus?
Jāatzīst, ka negodprātīga rīcība var būt gan no valsts, gan arī no uzņēmēju puses. Tajā priekšlikumu klāstā, kas jau ir iesniegti Saeimā, ir runa arī par mazajiem iepirkumiem, kas pasūtītājam ir obligāti jāpublicē. Tas ir viens no pasākumiem.
Vēl būtiski korupcijas risku novēršanai ir pašreizējās iepirkumu pārsūdzības
sistēmas izmaiņas, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas, kurās varētu
būt izklāstīta arī labākā prakse. Ja notiek atkāpes, tad ir jautājums, kāpēc.
Tas ir kā sabiedrības uzraudzības mehānisms no visām iespējami iesaistītajām
pusēm, tas mazinātu interesi un iespēju savas vēlmes izmantot potenciāli
negodīgajiem abās pusēs.
Es tomēr gribētu uzsvērt, ka korupcijas procesā parasti ir divas puses. Ir viens maksātājs, un viens, kas saņem. Un šajā gadījumā tad ir jājautā – kur ir tās lietas, kas tiek ierosinātas KNAB, kur ir šī aktīvā pozīcija?
Ir tikai nepārtraukta runāšana, ka "es nepiedalos iepirkumos, bet es zinu, ka
tur ir korupcija..." Kur ir tā godīgā nostāja no uzņēmējiem? Mēs tikai runājam.
Man ir apnikusi runāšanas uzklausīšana bez darīšanas!
Es piekrītu tam, ka, lai attīrītu procesu, noteikti ir jāiesaistās uzņēmējiem. Uzņēmēji ir sistēmas lietotāji. Jā, ir jāiegulda savi resursi, ja par to runā, tad nevar domāt tikai par to, ka es iešu tikai tur, kur man tā kabata vieglāk pildās. Šādas lietas var novērst, var redzēt tajā vietā, kur tās notiek.
Par to runāt vispārīgi ir ļoti bīstami, jo tas ir tā, kā runāt par visu un par neko. Tā nav šodienas sarunas tēma, bet, ja runā par darbu nodošanu un kukuli, par darbu saņemšanu un kukuli – process ir vispārēji korumpēts, un izlaidusies kaut kādu vēsturisku iemeslu dēļ var būt ir gan viena, gan otra puse.
Mēs zinām, ka arī būvnieki piestāda ultimātus un saka, ka mums nav naudas. Tas tikai apliecina, būvniecībā starpniecības naudu problēma pastāv. Procesa pārskatāmība ir ciešā mērā saistīta ar būvuzraugu profesionalitāti un neatkarību. Piemēram, tādā valsts nozīmes projektā kā jaunā nacionālā bibliotēka droši vien mēs arī šādas lietas varētu pieredzēt, ja nebūtu profesionāls, neatkarīgs un starptautiski atzīts būvuzraugs, kas laika gaitā ir sekojis līdzi katrai caurulei, kas tur ielikta. Bez tam ir jābūt kādam, kas var šos strīdus profesionāli izšķirt.
Līgumu publicēšana daļēji var palīdzēt mazākās lietās, bet pavisam konkrētās
ir vajadzīgs kāds uz vietas, kas spēj izvērtēt.
Manuprāt, šis nav tik daudz Publisko iepirkumu likuma jautājums. Bet drīzāk ir jautājums, kas adresēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Jo tas ir korupcijas aspekts, kukuļošana, kas ir krimināltiesiski sodāma darbība.
Mēs taču nevaram ierakstīt Publisko iepirkumu likumā – nemaksājiet pasūtītājam 10 procentus! Un, ja arī tā ierakstīsim, tas būs tikai deklaratīvi. Tāpēc tas jārisina ar citiem mehānismiem.
No mūsu puses tas būtu aicinājums KNAB aktīvāk iesaistīties un arī informēt gan komersantus, gan pasūtītājus par tādiem gadījumiem.
Uzziņa
Darba grupā priekšlikumu izstrādei grozījumiem Publisko iepirkumu likumā ir eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī nevalstiskā sektora - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Sabiedrības par atklātību – Delna.
