Ik latam blakus vēl viens
Sabiedriskā labuma organizāciju likumā ir teikts: sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, tām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu. Arī jūsu fonds ir sabiedriskā labuma organizācija?
Jā, fonds ir juridiski neatkarīga, labdarības mērķu īstenošanai nodibināta bezpeļņas organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un apkārtni, veicināt labdarību. Īpaša vērība tiek pievērsta šādām jomām: kultūra un māksla, bērni un jaunieši, pilsētvides attīstība, izglītības un pilsoniskās sabiedrības attīstība, sabiedrības sociālā un etniskā integrācija. Saskaņā ar šiem mērķiem tiek veidotas fonda darbības programmas un akcijas. Pašlaik fonds īsteno sešas programmas.
Kas ir fonda dibinātāji?
Aizkraukles bankas lielākie līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis. Te jāpaskaidro, ka labdarībai ir vairāki paveidi. Piemēram, kopienu filantropija, privātpersonu ziedojumi, interneta ziedojumu fondi, kur ziedotāja vēlme palīdzēt un labuma guvējs satiekas virtuālā vidē. Mūsu fonda novirziens ir korporatīvā filantropija jeb latviski – uzņēmuma labdarība. Korporatīvo fondu parasti izveido uzņēmums vai arī tā īpašnieki. Šāds fonds veic ieguldījumus sabiedrībā. Piemēram, tie var būt naudas ziedojumi, vadības un darbinieku laika un zināšanu brīvprātīgs ieguldījums sabiedrības labā, kā arī pakalpojumu un preču ziedojumi. Labā prakse ir, ka korporatīvie fondi nenodarbojas ar uzņēmuma produktu reklāmu un sponsorēšanas projektiem.
Korporatīvie fondi ir populāri ASV un Rietumeiropas valstīs, taču Latvijā AB.LV Sabiedriskā labuma fonds ir viens no pirmajiem. Tā dominējošais ziedotājs jeb stratēģiskais partneris ir Aizkraukles banka. Taču korporatīvam fondam ir priekšrocība uzrunāt un iesaistīt arī uzņēmuma darbiniekus un klientus, kā arī citus sadarbības partnerus. Lūk, piemērs. Pagājušajos Ziemassvētkos bija un arī šogad norisinās akcija „Palīdzēsim bērniem!”. To rīkojam, lai palīdzētu vājdzirdīgiem bērniem no mazturīgām ģimenēm, kuriem ir nepieciešami dzirdes aparāti. Ja bankas darbinieks vai klients ziedo vienu latu, tad fonds pievieno otru latu. Tādējādi ziedojums vairo divkāršu labumu. Šī akcija ilgs līdz 12. janvārim.
Kā jau minēju, fonda priekšrocība ir tā, ka varam sadarboties arī ar citiem partneriem. Mēs īstenojam vēl divas programmas kopā ar Baltijas–Amerikas partnerattiecību fondu. Pērn sākām un šogad beidzām programmu nevalstisko organizāciju neaizskaramo kapitālu un rezerves fondu veidošanai, un tagad īstenojam programmas ziedošanas piesaistes veicināšanai un nevalstisko organizāciju pieredzes apmaiņas braucieniem uz ārvalstīm.
Ziedojumi ar desmitkārtīgiem augļiem
Tātad daudz darāt nevalstisko organizāciju stiprināšanā?
Tas ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, vairot šo organizāciju spējas un zināšanas labāk strādāt, jo īpaši ziedojumu piesaistē, un, otrkārt, labdarības sektorā radīt lielāku labdarības naudas masu. Ja mēs kādai organizācijai vienkārši piešķiram tūkstoš latu konkrētam nolūkam – vasaras nometnes rīkošanai vai grāmatas izdošanai –, iecere tiek īstenota, un viss. Taču, ja organizācijai iemācām, kā naudu piesaistīt, tā vasaras nometni par ziedojumiem varēs organizēt ik gadu. Tādēļ atbalstām darbības, kas nes atdevi ilgtermiņā. Piemēram, neaizskaramo kapitālu programmas ietvaros astoņas organizācijas desmit mēnešos piesaistīja 140 tūkstošus latu, kas ir tiešām labs rādītājs.
"Korporatīvo fondu parasti izveido uzņēmums vai arī tā īpašnieki. Šāds fonds veic ieguldījumus sabiedrībā."
Atbalstījām arī desmit organizācijas, piešķirot tām 20 tūkstošu latu finansējumu, un tās savukārt spēja ziedojumos piesaistīt 110 tūkstošus latu saviem iecerētajiem projektiem. Lūk, tā šis neatmaksājamais piešķīrums jeb fonda grants spēja nest vairāk nekā desmitkārtīgus augļus. Vēl viens piemērs par it kā ļoti mazu projektu. Kāds sieviešu klubiņš Rīgā bija izdomājis nodrukāt kartītes, pret ziedojumiem tās izplatīt un iegūto naudu izlietot, lai Ilūkstes internātskolas bērnus aizvestu Rīgā uz Zooloģisko dārzu un teātri un nopirktu skolas bibliotēkai grāmatas. Bija sarēķināts, ka projekta īstenošanai vajadzētu aptuveni 600 latu. Mēs piešķīrām 250 latus. Organizācija iespieda kartītes, ko izplatīja savu paziņu, ģimenes locekļu un kolēģu starpā, iegūstot 800 latu – vairāk nekā domāts. Pietika visam – gan grāmatām, gan kultūras braucienam.
Bet kā jūs naudas izlietojumu pārbaudāt?
Tādēļ ir atskaites. Naudas izlietojumam sekojam līdzi ļoti rūpīgi, vai tā būtu maza summa, vai lielāka. Piemēram, Latvijas Bērnu fondam piešķīrām grantu 10 tūkstošus latu, viņi naudu ietaupīja un izlietoja tikai astoņus ar pusi tūkstošus, bet ziedojumos piesaistīja gandrīz desmit reižu lielāku summu. Ar ziedojumu piesaisti nodarbojās darbinieks, kuram no granta tika maksāta darba alga un segtas darbavietas izmaksas. Mēs naudu nedodam uzreiz, bet gan pa posmiem un sekojam projekta īstenošanas gaitai. Minimālā prasība: iztērējot vienu mūsu fonda latu, ir jāspēj pretī iegūt divus latus naudā vai trīs latus mantā. Latvijas Bērnu fonds šo uzdevumu sasniedza un pārsniedza.
Ar labdarību var nodarboties ikviens
Tad var arī teikt, ka jūs pildāt tādu kā labdarības procesa katalizatora lomu?
Jā, mūsu nolūks ir panākt, lai labdarības sektorā ieplūstu vairāk naudas. Cilvēkiem ierādām zināšanas un prasmes gan teorētiski, gan praktiski. Mazas organizācijas sāk ar mazu summiņu, izmēģina savus spēkus un pēc tam jau pretendē uz lielāku grantu. Ar labdarību var nodarboties gan lielas organizācijas, piemēram, Latvijas Bērnu fonds, un arī gluži mazas, piemēram, pagastos un mazpilsētās. Un sākumam nav nemaz vajadzīgi lieli līdzekļi. Viens gan – ir precīzi jāatrod sava vieta jeb niša, kur spēkus pielikt.
Tātad jūsu fonds pievēršas arī pavisam maziem projektiem. Sekojot līdzi plašajai akcijai „Latvijas lepnums”, to gan nevarēja iedomāties.
Mums patiešām ir dažāda apjoma projekti. „Latvijas lepnums” ir viena no publiski redzamākajām akcijām.
Programmās finansējums pieteikumiem tiek piešķirts konkursa kārtībā. Nav tā, ka kāds mums, garām skrienot, atnes projektu, mēs parēķinām un iedodam naudu. Piemēram, bērnu un jauniešu programmā konkurss ir diezgan liels. Mums ir vērtēšanas komisija, kurā strādā fonda, Aizkraukles bankas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un jaunatnes jomas nevalstisko organizāciju pārstāvji. Cenšamies līdzsvarot dažādu sabiedrības pušu pārstāvju viedokļus par to, kuras ieceres šoreiz būtu visvairāk pelnījušas atbalstu. Un vēl uzņēmumu fonda priekšrocība – bērnu programmas pieteikumu vērtēšanā iesaistām arī Aizkraukles bankas darbiniekus. Projektu pieteikumu kopsavilkumu sagatavojam elektroniskā versijā, un bankas darbinieki iekšējā portālā balso par, viņuprāt, atbalstāmajiem projektiem. Šim balsojumam kopējā punktu vērtējumā ir noteikts īpatsvars. Esam priecīgi pārsteigti, ka balsojumā piedalās aptuveni trešā daļa bankas darbinieku. Tie ir vairāki simti cilvēku, un tādējādi viņi jūtas līdzdalīgi lēmumu pieņemšanā par atbalstu vienai vai otrai iecerei.
Tā kā jūsu fonds ir sabiedriskā labuma organizācija, ziedotājiem pienākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Cik tās ir lielas?
Tās ir ievērojamas – 85 procentu apmērā no ziedojuma apjoma. Taču šī summa nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējās nodoklī maksājamās summas. Latvijā kopumā ir 70 tūkstoši uzņēmumu, kas iesniedz gada pārskatus, un šo nodokļa atlaidi izmanto aptuveni 2,5 tūkstoši komersantu. Tās būtība ir šāda: tas, kurš ir sekmīgs, kurš pelna, tas vairo sabiedrības labklājību. Nauda, kas nodokļa veidā aiziet valsts budžetā, tiek izmantota vispārējiem, normatīvajos aktos noteiktiem mērķiem. Taču tiem komersantiem, kuri gūst peļņu, ir unikāla iespēja – pieņemt lēmumu par uzņēmuma peļņas daļas novirzīšanu pēc savas izvēles kādai normatīvajos aktos noteiktai sabiedriskā labuma jomai. Tādējādi ieguvējas ir visas puses – tiek atbalstītas gan sabiedrības vajadzības, gan pelnoši uzņēmēji gūst gandarījumu par iespēju būt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, gan valsts, jo atbalstu valsts mērogā saņem, iespējams, nepamanītas, taču aktuālas vajadzības.
Bet Kultūras fondā ar šo vēlmi ziedot noteiktam nolūkam iznāca neglīti. Paši ziedoja, paši saņēma atpakaļ.
Tā diemžēl ir negatīvā prakse, kas ir nosodāma. Esmu Finanšu ministrijas Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā, un esmu to starpā, kas balsoja par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu Latvijas Kultūras fondam. Šāda fonda darbība rada ļoti smagas sekas – aizdomas par visu pārējo sabiedriskā labuma organizāciju uzticamību. Uz šādiem aizdomu pilniem jautājumiem, kā tikko uzdevāt jūs, man un maniem kolēģiem nākas atbildēt regulāri. Varu vienīgi teikt, ka mēs ar savu darbību cenšamies pierādīt, ka labdarības fondi spēj caurskatāmā veidā pieņemt lēmumu par atbalstu konkrētiem projektiem, uzraudzīt to ieviešanu un finanšu izlietojumu un sniegt pārskatus finansētājiem.
Cenšoties apsteigt sekas
Kas notiek programmas „Bērniem un ģimenei draudzīgi projekti” ietvaros?
Piemēram, centrs „Dardedze” īsteno Džimbas drošības skoliņu bērniem. Skoliņā ir īpaša programma, kurā bērniem un vecākiem māca justies droši nedrošā vidē. Nodarbībās rotaļājoties, zīmējot, dziedot bērni apgūst, kā izturēties, sākot patstāvīgi rotaļāties pagalmā, apmeklēt skolu. Zināšanas bērniem noder, lai tie, nokļūstot sabiedrībā, būtu gatavi tam, ka viss nav gluži kā pasaku grāmatās un visi cilvēki nav mīļi un krietni.
"Grūtos laikos cilvēku līdzjūtība un izpratne par to, ko nozīmē īstas sāpes un nelaime, pieaug. Mūsu fonda atbalsts sabiedriskā labuma mērķiem turpmākajos gados nesaruks."
Mēs atbalstām nekomerciālu grāmatu izdošanu gan krievu, gan latviešu valodā – tās bez maksas nonāk bibliotēkās. Piemēram, atbalstām latviešu literāta Jāņa Baltvilka darbu izdošanu bērniem krievu valodā. Programmas ietvaros notiek tikšanās ar literātiem bibliotēkās un skolās. Šādi projekti gan pievērš bērnus kultūrai, gan saliedē sabiedrību.
Lielajai akcijai „Latvijas lepnums” TV ekrānos sekoja līdzi vai visa Latvija... Tas ir par cilvēkiem, kuri citiem dara daudz vairāk laba, nekā to prasītu pienākums. Arī tā ir labestības veicināšana, vai ne?
„Latvijas lepnums” notiek jau piekto gadu. To kopīgi rīko laikraksts „Diena”, TV3 un AB.LV Sabiedriskā labuma fonds. Tas ir mūsu ieguldījums tajā netveramajā laukā, kas nav izskaitļojams nekādos finanšu pārskatos un nav atspoguļojams rezultatīvajos rādītājos. Bet ļoti daudzi cilvēki zina par šo akciju, sūta ziņas par saviem labdariem. Viņu ir tūkstošiem. Un šo cilvēku ieguldījumu vērtē Latvijā ļoti cienījami cilvēki, tādi kā Māra Zālīte, Juris Rubenis, Pēteris Vasks. Šajā darbā visus gadus piedalījies arī fonda dibinātājs Oļegs Fiļs. Esmu bijis klāt sanāksmēs, kur caurlūko kandidatūras, un apbrīnoju šīs diskusijas, kurās cilvēki nevis vērtē pēc sausiem kritērijiem, bet izceļ viņu gaišumu, cilvēcību un labestību.
Tad Latvija uzreiz šķiet labāka?
Jā, apbrīnojama.
Kas tad var nākt pie jums ar lūgumiem pēc palīdzības?
Mēs atbalstām bezpeļņas mērķus, un līdz ar to galvenie pieteikumu iesniedzēji fondā ir biedrības un nodibinājumi. Atsevišķos gadījumos tās var būt arī pašvaldības un pašvaldību iestādes. Mēs orientējamies uz projektiem, kas veicina un dara labu, ne tik daudz cīnās ar sekām. Mēs tās vēlamies apsteigt. Piemēram, vasarā Pļaviņu pilsētas bērniem vietējā bibliotēkā izveidoja dabas pētnieku pulciņu, kurā viņi gāja ekspedīcijās dabā, apguva daudzpusīgas zināšanas par vidi un tādējādi atrada nodarbi, lai neblēņotos. Savukārt Koknesē ar fonda atbalstu tika izveidots skeitparks vietējiem jauniešiem.
Nākamgad komersantiem gaidāmi grūti laiki. Dažai labai bankai tie jau pienākuši. Kā jūs raugāties nākotnē? Vai nebaidāties, ka ziedojumi varētu būt vieni no pirmajiem, kas, piebremzējot naudas plūsmas, var iet mazumā?
Grūtos laikos cilvēku līdzjūtība un izpratne par to, ko nozīmē īstas sāpes un nelaime, pieaug. Mūsu fonda atbalsts sabiedriskā labuma mērķiem turpmākajos gados nesaruks. Mums ir programmas 2009. un 2010. gadam, strādājam un domājam ilgtermiņā. Nākamgad atvērsim divas jaunas programmas. Viena no tām ir turpinājums ziedojumu piesaistes darbam un otra – atbalsts sabiedrisko organizāciju braucieniem uz mācību pasākumiem ārvalstīs – ne tikai lai iegūtu zināšanas, bet arī lai tajās dalītos ar ārvalstu kolēģiem.
Novembrī AB.LV fonds socioloģisko pētījumu firmai „Latvijas Fakti” pasūtīja pētījumu par Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos labdarībā. Kādēļ jums tas bija vajadzīgs?
AB.LV Sabiedriskā labuma fonds vairāk ir saistīts ar uzņēmumu labdarību, mūs interesē ne tikai pašu padarītais, bet arī tas, kas notiek apkārt. „Latvijas Faktu” veiktās aptaujas dati liecina, ka mūsu valstī, ziedojot finanšu līdzekļus, produktus vai darba laiku sabiedriskā labuma mērķiem, ar labdarību nodarbojas 26 procenti uzņēmumu. Tas ir mazāk nekā Rietumeiropā, kur šo uzņēmumu īpatsvars ir gandrīz puse. Tas gan ir vairāk, nekā varētu domāt, bet, no otras puses, šis skaitlis liecina, ka vēl ir gana daudz uzņēmumu, kuriem ir iespējas pievērsties labdarībai.
