Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas un peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar tām nodarīti lieli zaudējumi valstij vai pašvaldībai, paredzēta kriminālatbildība. Kriminālatbildība iestājas, ja nenomaksāto nodokļu pamata parāda summa ir lielāka par 50 mēnešalgām. Pēdējo četru gadu laikā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas notiesātas 146 personas, šogad uzsākto kriminālprocesu skaits pieaudzis par 5%.
“Ir sastopami vairāki veidi, kā personas izvairās no nodokļiem. Piemēram, tiek noformēti dokumenti par fiktīviem darījumiem, par preču piegādi un pakalpojumu saņemšanu no fiktīviem uzņēmumiem, līdz ar to personas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās iekļauj nepamatotus darījumus un priekšnodoklī iekļauj PVN summas par šiem darījumiem (par it kā jau samaksāto PVN). Tādējādi tiek nepamatoti samazināta valstij maksājamā nodokļu summa. Dažos gadījumos privātpersonas faktiski veic uzņēmējdarbību, bet to nereģistrē un nemaksā nodokļus. Reizēm nodokļi netiek maksāti, līdz sakrājas summa 50 minimālo mēnešalgu apmērā,” skaidro Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Sandra Amola.
Atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas paredz Krimināllikuma 218. pants.
“Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti lieli zaudējumi valstij vai pašvaldībai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētais nodarījums ir smags noziegums, savukārt 218. panta trešajā daļā paredzētais nodarījums ir sevišķi smags noziegums.
Šī panta trešajā daļā, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusi organizēta grupa, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem,” piemērojamos sodus skaidro tiesnese.
Kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas iestājas, ja tā izdarīta lielā apmērā: nenomaksāto nodokļu pamata parāda summa nav mazāka par 50 minimālajām mēnešalgām. Tas nozīmē – 21 500 eiro, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.
“Protams, var vērtēt – vai tas ir daudz vai maz par nodokļu nemaksāšanu, vai par šādu summu ir samērīgi piemērot kriminālsodu. Mēs uzskatām, ka tas ir pietiekami samērīgi. Jebkuram uzņēmējam, kas nevēlas maksāt nodokļus, ir jārēķinās – nav svarīgi, cik ilgā laika periodā viņš nenomaksās nodokļus. Pat nenomaksājot nodokļus vienu vienīgu reizi, par šādu darbību ir paredzēts ļoti nopietns sods, ja nenomaksātā summa pārsniegs 50 mēnešalgas.
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir sabiedriski kaitīga rīcība un – atbilstoši Krimināllikuma normām – nosodāms nodarījums, kas ir vērsts uz likumos noteiktās nodokļu administrēšanas kārtības pārkāpšanu. Tas var izpausties gan aktīvi, gan pasīvi, respektīvi, nodokļus var nemaksāt gan ar darbību (izvairoties vai slēpjot), gan bezdarbību – vienkārši nemaksājot,” skaidro K. Prusaka-Brinkmane.
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir tīša un apzināta darbība. Tas arī tiek ņemts vērā, vērtējot soda piemērošanu. Nevar nejauši nenomaksāt nodokļus un attapties ar parāda summu, par kuru piemērojama kriminālatbildība.
“Krimināllikuma 218. pants nozīmē – tieši šī izvairīšanās jēdziena aplūkošana – tā ir aktīva darbība, kas izpaužas kā ar nodokli apliekamā objekta slēpšana vai samazināšana. Tas nozīmē, ka faktiski peļņa vai cits ar nodokli apliekamais objekts netiek atspoguļots attiecīgajos dokumentos – deklarācijās, kas uzņēmējam katru mēnesi jāsniedz.
Visizplatītākais slēpšanas veids ir nepatiesu ziņu sniegšana par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs nodokļu administrācijai savās deklarācijās un pielikumos apzināti norāda nepatiesas ziņas par notikušajiem darījumiem un neatspoguļo patieso summu vai darījuma apmēru. Tā ir slēpšana. Otrais veids – samazināšana, kad PVN maksātājs savās PVN deklarācijās, ko iesniedz nodokļu administrācijai, priekšnodoklī iekļauj fiktīvus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tā mākslīgi palielinot atskaitāmā nodokļa summu. Šādā veidā ar viltu tiek samazināts budžeta maksājumu nodoklis.
Nav iespējams neapzināti izvairīties no nodokļu nomaksas, jo īpaši lielos apmēros. Uzņēmējs ir atbildīgs par sava uzņēmuma saimnieciski finansiālo darbību, un nekas uzņēmumā nenotiek bez paša uzņēmēja gribas un iesaistīšanās. Tā ir tīša, apzināta darbība vai, kā iepriekš minēju, bezdarbība. Mūsu, Nodokļu muitas policijas pārvaldes, redzeslokā nonāk tikai un vienīgi tie, kas izvairās apzināti, un skatām tikai tos, kas iepriekš jau izvairījušies no nodokļu nomaksas,” skaidro VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece.
Privātpersonai, kura saņem tikai darba algu, ir neiespējami sasniegt nenomaksāto nodokļu summu 50 mēnešalgu apmērā. Taču jābūt uzmanīgam ar nekustamā īpašuma pārdošanu un citiem lielākiem darījumiem.
“Jā, mēs skatāmies arī fiziskās personas – ja tās sniedz nepatiesu informāciju par saviem ienākumiem, kas neatbilst uzrādītajiem vai pierādāmajiem izdevumiem. Arī fiziska persona var izvairīties no nodokļu nomaksas, un tad Nodokļu muitas policijas pārvalde rēķina pa periodiem, nekustamā īpašuma darījumiem un tā tālāk. Vērtējam, vai persona to darījusi apzināti, ko ir būtiski pierādīt. Cilvēkus, kuriem tiek izmaksātas aplokšņu algas, parasti kriminālprocesā iesaista tikai kā lieciniekus, bet pret viņiem vēršas reti. Tad ir jābūt lielam apmēram, apzinātai darbībai.
Savukārt ikvienai privātpersonai, kas pārdod savu nekustamo īpašumu, jāskatās un jāvērtē līdzi pašam, vai tiek samaksāti visi nodokļi. Vislabāk, pirms kaut ko pārdot un slēgt kādus darījumus, piezvanīt uz VID konsultatīvo tālruni, izskaidrot situāciju un saņemt konsultāciju – ko un kā vislabāk darīt. Lai vēlāk patiešām neveidotos nodokļu parāds, kuru nevar nomaksāt. Ierindas iedzīvotājam, visticamāk, nebūs tādas summas no šādiem darījumiem, lai iestātos kriminālatbildība, ja uzreiz nenomaksā nodokli, taču ir jābūt uzmanīgam un vienmēr labāk ir laikus noskaidrot, nekā vēlāk iedzīvoties nepatīkamās situācijās,” norāda K. Prusaka-Brinkmane.
“Sākumā jānodala divas lielas lietas – VID kā nodokļu administrācija un mēs, Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kā tiesībsargājoša iestāde. VID kā nodokļu administrācija dara ārkārtīgi lielu darbu, lai situācija vispār nenonāktu līdz kriminālatbildībai. Ir veikti lieli darbi, lai konsultētu, mācītu, skaidrotu. Diemžēl, ja cilvēks apzināti nevēlas maksāt un joprojām izvairās arī pēc pirmā, otrā aicinājuma un izmanto dažādas shēmas, viņš nonāk mūsu redzeslokā. Mēs jau tālāk vērtējam reāla noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad mums ir par 5% vairāk uzsāktu kriminālprocesu saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Te jāņem vērā arī mūsu kapacitāte. Šī joma nav vienīgā, kas prasa mūsu nodaļas resursus, – izmeklējam arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu, aplokšņu algas un citus gadījumus,” norāda K. Prusaka-Brinkmane.
