AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
05. septembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
20
20

“Lūdzu piecelties! Tiesa nāk.” Kā jāuzvedas tiesas zālē

FOTO: Paula Čurkste, LETA

“Var piekrist tam, ka tiesnesis tiesas zālē ir galvenā persona, taču tas nenozīmē skatīties uz lietas dalībniekiem no varas pozīcijām. Ja ir cieņpilna attieksme starp visiem tiesas zālē klātesošajiem, jautājumi par kārtību tiesas zālē visbiežāk nemaz nav aktuāli,” stāsta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Agnese Veita. LV portāls skaidro, kā jāuzvedas tiesas zālē un kāds sods tiek piemērots, ja noteikumi netiek ievēroti.

īsumā
  • Tiesnesim likums nosaka pienākumu vadīt tiesas sēdi un nodrošināt tiesas sēdē tādu kārtību, lai visiem lietas dalībniekiem būtu vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.
  • Par kārtības uzturēšanu tiesas sēdē ir atbildīgs tiesnesis. Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem jāievēro likumā noteiktā kārtība un bez iebildumiem jāievēro tiesneša norādījumi un tiesas lēmumi. Pārējās tiesas sēžu zālē klātesošās personas nedrīkst traucēt tiesas sēdes gaitu.
  • Kārtības neievērošana tiesas zālē izpaužas kā runāšana bez tiesneša uzaicinājuma, skaļa komentēšana, dažādi izsaucieni. Par kārtības traucēšanu tiks uzskatīts arī skaļš mobilā telefona signāls.
  • Par tiesas sēdes kārtības traucēšanu likums tiesnesim ir piešķīris tiesības piemērot procesuālās sankcijas – no brīdinājuma līdz naudas sodam un saukšanai pie administratīvās atbildības.

“Tiesnesim likums nosaka pienākumu vadīt tiesas sēdi un nodrošināt tiesas sēdē tādu kārtību, lai visiem lietas dalībniekiem būtu vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā,” skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Agnese Veita, norādot, ka tiesas sēdi nosacīti var iedalīt četrās daļās – ievaddaļā, lietas izskatīšanā pēc būtības, tiesas debatēs un sprieduma pasludināšanā. To, kāda ir tiesas sēdes kārtība, saviem klientiem visbiežāk paskaidro advokāti vai pārstāvji. Taču arī pirms katras procesuālās darbības tiesa dalībniekus par to informē.

Ievaddaļā tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, advokātu, prokuroru, ja viņš piedalās, pārbauda ieradušos personu identitāti un pilnvarojumu, kā arī informē klātesošos, ka tiesas sēdē tiek veikts audioieraksts. Gadījumā, ja uz tiesas sēdi ir aicināti arī liecinieki, viņi līdz nopratināšanai no tiesas sēžu zāles tiek izraidīti. Tāpat ievaddaļā tiesnesis lietas dalībniekiem, kā arī tulkam un ekspertam izskaidro viņu tiesības un arī pienākumus, izlemj par lietas dalībnieku pieteiktajiem noraidījumiem un lūgumiem, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu.

Kad sagatavojošā daļa ir pabeigta, tiek uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, kurā pēc tiesneša ziņojuma par lietas apstākļiem puses sniedz paskaidrojumus par strīdu, uzdod jautājumus gan pretējai pusei, gan ekspertiem, piedalās liecinieku nopratināšanā un citu pierādījumu pārbaudē, kā arī noklausās institūcijas atzinumu, ja tāda piedalās procesā, piemēram, visbiežāk no institūcijām civillietās piedalās bāriņtiesa, kas sniedz atzinumu par nepilngadīga bērna interesēm attiecīgajā lietā.

Pēc lietas izskatīšanas pēc būtības notiek tiesas debates, kurās piedalās puses un trešās personas vai to advokāti. Debatēs lietas dalībnieki izsakās par lietas apstākļu un iesniegto pierādījumu juridisko novērtēšanu, proti, par to, vai noskaidroto apstākļu kopums un iesniegtie pierādījumi liecina par to, ka prasība ir pamatota, vai arī to nepieciešams noraidīt.

Pēc lietas dalībnieku piedalīšanās tiesas debatēs katram vēl ir tiesības izmantot vienu repliku – tas ir komentārs par to, ko tiesas debatēs ir teikusi pretējā puse, piebilst A. Veita.

Pēc tiesas debatēm un replikām tiesa dodas taisīt spriedumu. A. Veita: “Vairākumā gadījumu tajā pašā tiesas sēdē ierobežotā laika dēļ nav iespējams taisīt spriedumu, tādēļ kopš šī gada 1. marta kārtība ir tāda, ka tiesa nosaka datumu, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, kas arī ir uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu. Šādā gadījumā tiesas sprieduma pasludināšana tiesas sēdē nenotiek. Protams, likums paredz arī iespēju pasludināt spriedumu uzreiz tajā pašā tiesas sēdē, kad lieta ir izskatīta, taču dzīve rāda, ka tas praktiski nenotiek, jo ne tikai sprieduma tehniskai uzrakstīšanai, bet arī visu pušu argumentu un pierādījumu novērtēšanai ir nepieciešams zināms laika posms.”

Atrodoties tiesas zālē, jāievēro daži pamatnoteikumi. Tos pārkāpjot vai ar savām darbībām traucējot tiesas sēdes norisi, var nākties saskarties ar dažādām soda sankcijām.

Tiesnesim (apelācijas instances tiesā – trim tiesnešiem) ienākot tiesas sēžu zālē un aizejot no tās, visiem klātesošajiem ir jāpieceļas. Tāds ir likums. Lielākoties šis noteikums visiem ir zināms, taču, ja kādam tas aizmirstas, tad tiesas sēdes sekretārs to pieklājīgi atgādina ar frāzi: “Lūdzu piecelties! Tiesa nāk.”

Runājot ar tiesu, procesa dalībnieki arī stāv kājās – gan sniedzot paskaidrojumus, gan piesakot lūgumus, gan liecinot. Tiesnese A. Veita: “Protams, ir pieļaujama arī atkāpšanās no šī noteikuma, kad visas minētās darbības tiek veiktas sēžam, bet tikai ar tiesneša atļauju. Visbiežāk tas ir saistīts ar personu veselības stāvokli, bet pieļauju, ka ir iespējami arī citi objektīvi apstākļi, kad šāda atkāpšanās ir nepieciešama. Arī sprieduma pasludināšana notiek, visiem klātesošajiem stāvot kājās. Ja tiesa pasludina lēmumu, ar kuru tiek izlemts kāds procesuāls jautājums, bet netiek izspriesta lieta pēc būtības, kājās nav jāceļas.“

Par kārtības uzturēšanu un saglabāšanu tiesas sēdē ir atbildīgs tiesnesis, apelācijas instances tiesā tātad trīs tiesneši. Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē ir jāievēro likumā noteiktā kārtība un bez iebildumiem jāievēro tiesneša norādījumi un tiesas lēmumi. Savukārt citām tiesas sēžu zālē klātesošām personām ir jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

“Kārtības neievērošana lielākoties tiesas zālē izpaužas kā runāšana bez tiesneša uzaicinājuma, citu lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu vai atbilžu skaļa komentēšana, dažādi izsaucieni. Protams, par kārtības traucēšanu tiks uzskatīts arī skaļi signalizējošs mobilais telefons. Par tiesas sēdes kārtības traucēšanu likums tiesnesim ir piešķīris tiesības piemērot procesuālās sankcijas,” skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese.

Sākotnēji tiesnesis izsaka brīdinājumu. Ja brīdinājums nepalīdz, nopietnākas procesuālās sankcijas tiek diferencētas atkarībā no personas statusa tiesas sēdē:

  • Lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki par atkārtotu traucēšanu var saņemt naudas sodu līdz 80 eiro.
  • Gadījumā, ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, tiesa par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. Tiesu praksē ir atzīts, ka advokātam, kas sniedz ne tikai juridisko palīdzību savam klientam, bet realizē arī pārstāvību saskaņā ar klienta izsniegtu pilnvaru, par atkārtotu sēdes kārtības traucēšanu var tikt piemērots naudas sods – tāpat kā jebkuram citam lietas dalībniekam.
  • Ja kārtību atkārtoti traucē persona, kura nav lietas dalībnieks, tiesnesis to izraida no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie administratīvās atbildības.

Kad drīkst vai nedrīkst filmēt tiesas sēdi?

Kā skaidro A. Veita, civillietas iztiesāšanas gaitu atklātā tiesas sēdē fiksēt drīkst, ja tas netraucē tiesas sēdes norisi: “Civillietas dalībnieki tiesas sēdi var pierakstīt vai veikt ierakstu diktofonā, taču foto, kino un video aparatūras lietošanu tiesas sēdē likums pieļauj tikai gadījumā, ja ir saņemta tiesas atļauja. Turklāt tiesai pirms šī jautājuma izlemšanas ir jānoklausās lietas dalībnieku viedoklis. Prakse liecina, ka lietas dalībniekiem vairumā gadījumu šī kārtība ir zināma un saprotama, un, ja kāds tādu lūgumu piesaka, noskaidrojot pārējo lietas dalībnieku viedokli, lūgums arī tiek apmierināts.”

A.Veita: “Nedaudz citāda ir situācija gadījumos, kad lietas iztiesāšanu atklātā tiesas sēdē ar tehniskajiem līdzekļiem (foto, video) vēlas fiksēt personas, kas nav lietas dalībnieki, tostarp mediju pārstāvji. Neapšaubāmi, lai to darītu tiesas zālē, arī viņiem ir jāsaņem tiesas atļauja. Atļaujas saņemšana pirms tiesas sēdes nebūs iespējama, jo likums noteic tiesai pienākumu pirms šī jautājuma izlemšanas noskaidrot lietas dalībnieku viedokli, ko iespējams izdarīt tikai tiesas zālē. Tāpēc, lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem, aicinātu neuzsākt foto un video tehnikas izmantošanu tiesas zālē, pirms nav saņemta attiecīga tiesas atļauja.”

Par vēlmi filmēt un fotografēt procesa gaitu A. Veita aicina iepriekš informēt tiesas sēdes sekretāru vai tiesneša palīgu, lai, ienākot tiesas zālē, tiesnesim jau būtu zināms par nepieciešamību izlemt minēto jautājumu un nerastos lieka kavēšanās. “Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka tie mediju pārstāvji, kas regulāri veido sižetus par aktuāliem tiesu procesiem, šo kārtību korekti ievēro, un pārpratumi visbiežāk nerodas. Tiklīdz tiesa ir noskaidrojusi lietas dalībnieku viedokli, atļauja tiek dota un lietas iztiesāšana var tikt fiksēta gan ar foto, gan video. Līdz ar to gan ētiski, gan korekti būtu, ja līdz brīdim, kamēr tiesa dod atļauju, tiesas sēžu zālē uzstādītā aparatūra netiktu ieslēgta,” piebilst tiesnese.

“Krimināllietās kārtība ir atšķirīga – tajās atļauju izdarīt skaņu un attēla ierakstu tiesa varēs dot tikai tad, ja tam piekritīs apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Ja kaut vienam no procesa dalībniekiem būs iebildumi, tiesa atļauju nedos, jo tā nosaka likums,” piebilst tiesnese.

A.Veita: “Informācija par filmēšanas un fotografēšanas iespējām tiesas telpās Rīgas apgabaltiesā ir izvietota pie informācijas stenda. Savā tvitera kontā Rīgas apgabaltiesa ir publicējusi arī Tieslietu padomes infografiku par tiesu un plašsaziņas līdzekļu sadarbību. Cik man zināms, šobrīd noris darbs pie noteikumu vienādošanas tā, lai informācija par iespējām filmēt un fotografēt arī mediju pārstāvjiem būtu skaidra un saprotama.”

Ja vēlos būt klāt tiesas sēdē, bet neesmu lietas dalībnieks

“Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši vietu skaitam zālē. Pušu radiniekiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā. Prakse liecina, ka lielākie interesenti piedalīties atklātās tiesas sēdēs ir jurisprudences studenti,” liecina Rīgas apgabaltiesas tiesneses novērojumi.

A.Veita: “Brīdī, kad pēc tiesas sēdes slēgšanas visi klātesošie pieceļas un tiesa iet ārā no zāles, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem arī ir jārespektē šī procedūra. Nav jāmēģina tieši tajā brīdī intervēt tiesnesi, nevajag radīt sabiedrībai ilūziju, ka tiesnesis ir jāķer. Tiesneša laiks tajā brīdī var būt ierobežots, var būt nākamā tiesas sēde un citi apstākļi. Par interviju var vienoties, vēršoties pie tiesas sēžu sekretāra vai – savlaicīgi – pie tiesas komunikatora, proti, darbinieka, kas atbildīgs par saziņu ar sabiedrību.”

Tiesnese aicina būt profesionāliem un vispirms palūgt tiesneša piekrišanu intervijai. “Līdzko tāda iespēja būs, tiesa sniegs skaidrojumu,” uzsver A. Veita.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU