Līdz 30. aprīlim palielināts mājokļa pabalsts. Noteikts arī mērķētāks pastāvīgais atbalsts ģimenēm ar bērniem

Izmaiņas paredz grozījumi Soociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 28. februārī.

Izmaiņas koeficientos uz noteiktu laiku paplašinās pabalsta saņēmēju loku

Lai mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu gada sākumā ieilgušā aukstuma dēļ, īslaicīgi noteikti jauni (paaugstināti) koeficienti mājokļa pabalsta aprēķinam. Tie noteikti, papildinot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Paaugstinātais koeficientu apmērs attieksies uz periodu no 2026. gada gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim

Tas nozīmē, ka palielināsies ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī saņēmēju loks, proti, uz pabalstu varēs pretendēt arī mājsaimniecības, kuras līdz šim nekvalificējās pabalsta saņemšanai.

Mērķētāks atbalsts ģimenēm ar bērniem

Grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jaunā redakcijā izteikts punkts, kas nosaka koeficienta apmēru mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni. Grozījumos šajā punktā uzsvērtas tieši ģimeņu ar bērniem tiesības saņemt mājokļa pabalstu. Proti, noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķins, īslaicīgi piemērojot koeficientu 2, tiek veikts mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē.

Savukārt pārejas noteikumi paredz, ka no 2026. gada 1. novembra mājsaimniecības ar bērniem varēs pretendēt mājokļa pabalsta saņemšanai arī pastāvīgi. Pabalsta aprēķinā tām tiks izmantots koeficients 1,7.

Pārrēķinu veiks automātiski

Saskaņā ar grozījumiem mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, pārrēķins tiks veikts automātiski. Savukārt mājsaimniecības, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta piešķiršanas pamatotību un apmēru.

Kā aprēķina mājokļa pabalsta apmēru

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp:

• garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu,

un

• rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot tiesību aktos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Kāds ir GMI1 un GMI2 2026. gadā? 

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22% no ienākumu mediānas.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis 2026. gadā ir:

• pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā (GMI1) – 187 eiro mēnesī;
• pārējām personām mājsaimniecībā (GMI2) – 131 eiro.

Mājokļa pabalsta aprēķina piemēri

• Atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai cilvēks ar invaliditāti

Mājokļa pabalsta apmērs atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai cilvēkam ar invaliditāti, kuram ienākumi ir 300 eiro mēnesī, bet komunālie izdevumi – 150 eiro:

2026. gadā: 187 x 2,1 + 150 – 300 = 242,70 eiro;

no 2026. gada 1. janvārim līdz 30. aprīlim: 187 x 2,5 + 150 – 300 = 317,50 eiro.

• Divi pensionāri

Mājokļa pabalsta apmērs mājsaimniecībai, kurā dzīvo divi pensionāri ar kopējiem ienākumiem 600 eiro un izdevumiem par komunālajiem maksājumiem – 300 eiro:

2026. gadā: (187 + 131) x 1,7 + 300 – 600 = 240,60 eiro;

no 2026. gada 1. janvārim līdz 30. aprīlim: (187 + 131) x 2 + 300 – 600 = 336 eiro.

• Ģimene ar bērnu

Mājokļa pabalsta apmērs diviem vecākiem un bērnam, ģimenes kopējiem ienākumiem sasniedzot 1600 eiro (pabalsta aprēķinā neņem vērā ģimenes valsts pabalstu), bet izdevumiem par komunālajiem maksājumiem – 500 eiro:

no 2026. gada 1. janvārim līdz 30. aprīlim: (187 + 131 + 131 + 131) x 2 + 500 – 1600 = 60 eiro;

no 2026. gada 1. novembra: (187 + 131 + 131 + 131) x 1,7 + 500 – 1600 = –114 eiro (ja rezultāts negatīvs, pabalsts nepienākas).

• Divi pieaugušie

Mājokļa pabalsta apmērs diviem pieaugušajiem, kuriem kopējie ienākumi sasniedz 1000, bet izdevumi par komunālajiem maksājumiem – 500 eiro:

no 2026. gada 1. janvārim līdz 30. aprīlim: (187 + 131) x 1,7 + 500 – 1000 = 40,60 eiro;

2026. gadā (no 1. maija): (187 + 131) x 1,3 + 500 – 1000 = –86,60 (ja rezultāts negatīvs, pabalsts nepienākas).

Kādus izdevumus ņem vērā mājokļa pabalsta aprēķinā?

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta trešo daļu mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:

• par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
• par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
• ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Savukārt mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas pieejamas Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3. pielikumā.

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Informāciju par pieteikšanās kārtību konkrētajā dzīvesvietā, meklējiet savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vispārējais regulējums paredz, ka, lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1. iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas  kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
3. izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 1. pielikums);
4. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
5. dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. pielikums);
6. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu, mantošanas apliecība u.c.), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
7. citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.