Attēlā: Lokstenes svētnīca.
FOTO: Uģis Nastevičs.
Stājas spēkā Latvijas Dievturu sadraudzes likums, kas regulē valsts un sadraudzes tiesiskās attiecības un nosaka kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā. Likumā skaidrots, ka dievturība kā Latvijā tradicionāla reliģija un to pārstāvošā sadraudze jau ilgstoši pastāv mūsu valstī, ir uzticīga garīgajām un morālajām vērtībām, kopj latviešu valodu un tradīcijas, kā arī uztur tautas garīgo mantojumu.
Saskaņā ar likumu sadraudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Noteikts, ka pilns sadraudzes nosaukums ir “Latvijas Dievturu sadraudze” un to drīkst lietot tikai pati sadraudze un tās dibinātās institūcijas.
Attiecībās ar valsti sadraudzi pārstāv sadraudzes vadītājs. Vienlaikus likumā ietverto terminu skaidrojumos teikts, ka sadraudzes vadītājs ir sadraudzes dižvadonis, kas stājies amatā un vada sadraudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību.
Vienlaikus ar Latvijas Dievturu sadraudzes likumu stājas spēkā arī 2023. gadā pieņemto grozījumu likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” norma, kas nosaka: tiesības noslēgt laulību ar juridisku spēku pie dievturu konfesijas garīdznieka stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.
Līdz ar to turpmāk dievturu garīdznieki būs tiesīgi slēgt laulības. Likums paredz, ka laulāttiesīgi būs garīdznieki, kas saņēmuši konfesijas vadības atļauju un būs ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo sadraudzes svētnieku sarakstā.
Lai personām, kad dienē militārajā dienestā, nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības uz reliģijas brīvību, likums nosaka Nacionālajos bruņotajos spēkos militārajā dienestā esošajām personām tiesības saņemt sadraudzes svētnieka garīgo aprūpi un piedalīties sadraudzes reliģiskajā darbībā, ja vien tas nekavē militārā dienesta pienākumu izpildi.
Likumā ietverts arī tiesiskais regulējums sadraudzes kapelānu darbībai citās vietās, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe. Tā, piemēram, noteikts, ka sadraudzes svētniekiem ir tiesības veikt kapelānu dienestu lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citviet.
Likums regulē sadraudzes dibināto izglītības iestāžu darbību, paredzot, ka sadraudzes dibinātajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka sadraudze. Attiecīgajām iestādēm noteiktas tiesības uz to reģistrāciju un izglītības programmu licencēšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Norādīts, ka sadraudzes dibinātajās izglītības iestādēs un tajās īstenotajās izglītības programmās sadraudzei ir tiesības izglītot savus svētniekus un sagatavot savai reliģiskajai darbībai nepieciešamos darbiniekus.
Bez iepriekšminētā likums regulē arī sadraudzes attiecības ar darbiniekiem, nosakot, ka darba tiesiskajās attiecībās sadraudze ir tiesīga balstīties uz darbinieka reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties saskaņā ar sadraudzes vērtībām. Tāpat likumā iekļauts sadraudzes īpašuma regulējums. Piemēram, noteikts, ka sadraudzes īpašumā esošās svētvietas, svētnīcas un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
