FOTO: Freepik.
Lai pacientiem zāles būtu pieejamākas, izstrādāta kārtība bezrecepšu medikamentu piegādei ar kurjera starpniecību. Tāpat noteikta stingrāka kārtība zāļu eksportam, lai izvairītos no situācijām, kad eksporta dēļ trūkst zāļu vietējam tirgum. Savukārt no 2026. gada 1. jūlija paredzēts būtiski uzlabot informācijas pieejamību iedzīvotājiem par aptiekās nopērkamajām zālēm un to cenām.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”, kas stājas spēkā 2025. gada 11. jūlijā.
Lai palielinātu iedzīvotāju iespējas saņemt zāles, aptiekām atļauts izplatīt bezrecepšu medikamentus, arī izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, “Wolt”.
Grozījumi noteic, ka šādā gadījumā aptiekas vadītājs nodrošina un atbild par sniegtā piegādes pakalpojuma kvalitāti un visu piegādes posmu uzraudzību – pasūtījuma pieņemšanu, konsultācijām par zālēm, pasūtīto zāļu iepakošanu, marķēšanu un uzlīmes pievienošanu iepakojumiem, sūtījuma piegādi un izsniegšanu kurjeram, kas piegādā zāles. Noteikts, ka zāļu piegādēs uzglabāšanas apstākļi un transportēšana nedrīkst ietekmēt zāļu kvalitāti. Zāles piegādātājam tiek izsniegtas iepakotā veidā, lai viņš tām nevarētu piekļūt. Tāpat piegādes procesā zāles nedrīkst uzglabāt kopā ar pārtikas produktiem un citām precēm.
Noteikts arī, ka aptiekai jānodrošina iedzīvotājiem iespēja aptiekas darba laikā sazināties ar aptieku un saņemt no tās bezmaksas informāciju un konsultācijas par minētajām zālēm farmaceitiskās aprūpes īstenošanai.
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību, noteikumu grozījumi paredz publiskot atsevišķu aptieku zāļu krājumu un zāļu cenas. Anotācijā norādīts, ka pašreiz iedzīvotājiem nav publiski pieejama informācija par aptiekās nopērkamajām zālēm un to cenām, kas neveicina zāļu cenu pārredzamību, kavē pacientiem pieņemt informētus lēmumus un izvēlēties zāles, kas atbilst viņu vajadzībām un budžetam, neveicina konkurenci, nesamazina pārspīlētas cenas un nenodrošina pacientiem lielākas izvēles iespējas.
Saskaņā ar grozījumiem aptieku īpašniekiem, kuru aptieku kopējais apgrozījums pēdējo piecu gadu periodā vismaz vienā gadā ir pārsniedzis 5% no Latvijā kopējā aptieku apgrozījuma, būs pienākums savā tīmekļvietnē publicēt sabiedrībai viegli pieejamu informāciju par katrā aptiekā nopērkamajām zālēm un to cenām.
Normas mērķis ir nodrošināt ne tikai pacientu informēšanu par zāļu pieejamību, bet arī zāļu pieejamības analīzi, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 416 Zāļu valsts aģentūra (ZVA) seko līdzi zāļu pieejamībai un analizē to, prognozē tendences un sabiedrības veselības riskus.
Kā norādīts anotācijā, atsaucoties uz ZVA sniegto informāciju, šobrīd informācijas publiskošana attiektos uz pieciem aptieku tīkliem: AS “Sentor Farm aptiekas”, SIA “Apotheka”, SIA “Benu aptieka Latvija”, SIA “Latvijas aptieka” un SIA “Euroaptieka farmācija”.
Šai prasībai noteikts pārejas periods līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka saskaņā ar ZVA sniegto informāciju par situāciju zāļu apgādes jautājumos zāļu nepieejamība pieaug, jo zāles tiek izvestas no Latvijas Republikas.
Pašreizējais regulējums Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 paredz iespēju ierobežot tikai to zāļu eksportu, par kurām Nacionālais veselības dienests (NVD) un zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks vai arī zāļu lieltirgotājs ir noslēdzis līgumu par finansiālo līdzdalību.
Lai uzlabotu situāciju, grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka ZVA turpmāk uzraudzīs pieejamību visām kompensējamajām zālēm (izņemot M saraksta zālēm), kā arī tām ZVA noteiktajām zālēm, kas saistās ar sabiedrības veselības aizsardzības riskiem, ja:
Tāpat grozījumi paredz, ka ZVA lēmumā, ar kuru tiks noteikts eksporta ierobežojums konkrētām zālēm, vajadzēs iekļaut sabiedrības veselības apsvērumus, kas attaisno ierobežojumu, kā arī jāietver objektīvs un samērīgs nepieciešamības novērtējums, jo eksporta ierobežojumi ietekmē konkurenci.
Vienlaikus anotācijā paskaidrots, ka regulējums attiecas uz zāļu krājumiem, kas paredzēti Latvijas tirgum, un neattiecas uz zālēm, kuras to reģistrācijas apliecības īpašnieks paredzējis citām valstīm.
Līdz šim regulējums neparedzēja izņēmuma gadījumā zāļu lieltirgotavai, kura nav šo zāļu ražotājs, zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis, tiesības izplatīt centralizēti reģistrētās zāles individuāliem pacientiem (arī pacientiem ārstniecības iestādēs). Tas radīja risku pacientu veselībai, savlaicīgi neuzsākot ārstēšanu, norādīts anotācijā.
Lai to mainītu, grozījumos iekļauti gadījumi, kad lieltirgotavas drīkstēs izplatīt centralizēti reģistrētās zāles.
Šādas situācijas būs, piemēram, ja zāles pieprasa aptiekas, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas un centralizēti reģistrēto zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks un paralēlais izplatītājs nav uzsācis šo zāļu izplatīšanu Latvijā; zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks un paralēlais izplatītājs ir uzsācis šo zāļu izplatīšanu Latvijā, bet tās nav pieejamas; citas centralizēti reģistrētās zāles, kā arī Latvijas Republikā reģistrētās zāles un Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās analogās zāles (tā pati aktīvā viela, zāļu forma un deva) medicīnisku indikāciju dēļ konkrētā pacienta ārstēšanai nevar izmantot u. c. gadījumos.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” regulē arī prasības zāļu paraugu apritei, paplašina izņēmumu loku, kad komersantiem nav jāsaņem nereģistrēto zāļu izplatīšanas atļauja, pastiprina zāļu kvalitātes kontroli atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, tostarp zālēm ar paaugstinātu risku vai vēsturiskiem kvalitātes trūkumiem, kā arī nosaka citas izmaiņas zāļu pieejamības un drošuma uzlabošanā.
