FOTO: Freepik.
No 2026./2027. akadēmiskā gada studentu uzņemšana augstskolās varētu sākties agrāk nekā līdz šim. To paredz grozījumi Augstskolu likumā, kas noteic, ka augstskolas būs tiesīgas uzsākt reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu, pirms ir izziņoti centralizēto eksāmenu rezultāti.
Šobrīd Augstskolu likums paredz, ka augstskolās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tāpat likumā paredzēta Ministru kabineta atbildība katru gadu noteikt sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Lai nostiprinātu augstskolu tiesības rīkot studentu uzņemšanu pirms centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas, grozīts Augstskolu likuma 46. pants, kas skaidro uzņemšanas un ierakstīšanas studējošo sarakstā (imatrikulācijas) kārtību.
Piemēram, no likuma dzēsts Ministru kabineta pienākums katru gadu noteikt sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai. Tā vietā noteikts, ka augstskolas katru gadu līdz 30. novembrim savā tīmekļvietnē publiskos uzņemšanas prasības un sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam.
Vienlaikus grozījumos norādīts, ka augstskolas atbilstoši saviem uzņemšanas noteikumiem būs tiesīgas uzsākt reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu, pirms ir nokārtoti centralizētie eksāmeni un iegūti vidējo izglītību apliecinoši dokumenti. Ja uzņemšana tiks organizēta pirms centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, tad augstskolām uzņemšanas noteikumos jāparedz kritēriji un kārtība reflektantu uzņemšanai šajās studiju programmās.
Taču atbilstoši grozījumiem studiju līgumu ar reflektantu augstskola varēs slēgt tikai pēc tam, kad persona būs iesniegusi vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus.
Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā Saeimā, deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica izmaiņu nepieciešamību pamatoja ar to, ka šībrīža norma Latvijas augstskolas nostāda sliktākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām Eiropas augstskolām, kurās uzņemšana notiek agrāk.
“Mūsu jaunieši, redzot, ka daudzi viņu klasesbiedri, viņu vienaudži iestājas ārzemju augstskolās, nav gatavi neziņā gaidīt vasaras otro pusi, tādēļ arī sniedz pieteikumus un dažreiz aizbrauc nevis tādēļ, ka tur būtu labāka izglītība, bet gan tādēļ, ka tur ir paspējuši laikus iestāties un iegūt studiju vietu,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Grozījumi paredz, ka jaunā norma attieksies uz uzņemšanu studiju programmās, sākot ar 2026./2027. akadēmisko gadu.
Tāpat Augstskolu likuma grozījumos precizēts jautājums par stipendijām ārvalstniekiem, deleģējot to veidus un apmēru noteikt Ministru kabinetam, kā arī precizēta institūcija, kurā turpmāk augstskolām jāiesniedz informācija, kas nepieciešama augstskolas akreditācijas procesā, lai izvērtētu tās atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam.
Grozījumi stājas spēkā 18. aprīlī.
