Cilvēks var kļūt par parādnieku, ja kādu laiku ir saņēmis pabalstu vai pensiju apmērā, kas pēc likuma viņam nepienākas. Tā var notikt, ja persona nav paziņojusi par izmaiņām savā sociālajā situācijā, kas deva tiesības uz maksājumu. Arī tad, ja pārmaksu konstatē cita Eiropas Savienības valsts, nepamatoti saņemtais jāatmaksā valsts budžetā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Sociālo pakalpojumu saņēmējam var izveidoties kāda pabalsta vai pensijas pārmaksa. Par nepamatoti saņemtām var atzīt gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmaksātās summas. Tā var gadīties tad, ja naudas saņēmējs nav paziņojis par izmaiņām savā sociālajā situācijā. Cilvēki nereti aizbildinās ar nezināšanu. Šajā skaidrojumā vēršam uzmanību arī uz pakalpojumu pieprasītāju pienākumu informēt par izbraukšanu no valsts un gadījumiem, kuros var rasties parāds.
Dažādas situācijas skaidro un uz LV portāla jautājumiem atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Gintere un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkale.
Valsts sociālo pabalstu likums nosaka: tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, tai skaitā ģimenes valsts un bērna kopšanas pabalstu, ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Minētajām personām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.
Ja persona viena vai kopā ar ģimeni izbrauc no Latvijas uz citu valsti (izņēmums ir tūrisma vai atpūtas ceļojums, kas nav ilgāks par dažiem mēnešiem), tad ieteicams vērsties VSAA konsultāciju centrā, lai konsultētos par turpmākajām tiesībām saņemt pabalstu. Ar VSAA var sazināties, rakstot uz e-pasta adresi konsultacijas@vsaa.gov.lv, zvanot uz tālruņa numuru +371 64507020 vai ierodoties klātienē VSAA klientu apkalpošanas daļā.
Pārceļoties uz dzīvi citā valstī, jāaizpilda un jāiesniedz VSAA tīmekļvietnē vsaa.gov.lv atrodamais “Iesniegums par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs” vai “Iesniegums pakalpojuma izmaksas turpināšanai dzīvojošiem ārvalstīs”. Ja persona dodas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (ES/EEZ dalībvalstis), tad viņas tiesības saņemt VSAA piešķirtos pabalstus tiek vērtētas saskaņā ar Latvijas tiesību normām un ES tiesību aktiem sociālās drošības jomā: Regulu Nr. 883/2004 un Regulu Nr. 987/2009.
Ikviens VSAA pakalpojuma saņemšanas gadījums ir individuāls, tāpēc aicinām laikus laikus iegūt informāciju par to, kā rīkoties, ja pabalsta saņēmējs vai visa ģimene izbrauc no Latvijas. Tiesības turpināt saņemt VSAA pabalstu ir atkarīgas no piešķirtā pabalsta veida un personas nodarbinātības statusa Latvijā.
Ja VSAA secina, ka personai pēc izbraukšanas no Latvijas nav tiesību turpināt saņemt pabalstu, tad lielākajai daļai pakalpojumu (ir atsevišķi izņēmumi) izmaksa tiek pārtraukta ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama pabalsta izmaksa.
Piemēram, ģimene, kurā ir trīs bērni, Latvijā saņem ģimenes valsts pabalstu (225 eiro). Ģimene emigrē uz Vāciju. Jāiesniedz VSAA “Iesniegums par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”. Ja vienam no vecākiem nodarbinātība tiek saglabāta Latvijā, tad ģimenei saglabājas tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu par bērniem pilnā apmērā vai starpības apmērā, atkarībā no otra vecāka nodarbinātības statusa Vācijā (Regulas Nr. 883/2004 68. pants).
Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai (Valsts sociālo pabalstu likuma 19. pants). Laikus neinformējot VSAA par sociālās situācijas maiņu, pakalpojuma saņēmējam var veidoties pabalsta pārmaksa, kuru aģentūra parasti konstatē, sazinoties ar iesaistīto dalībvalsti.
Atsevišķu VSAA pabalstu (piemēram, ģimenes valsts pabalsta, bērna kopšanas pabalsta) piešķiršanas lēmumā ir norādīti apstākļi, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai:
Svarīgi! Saņemot VSAA lēmumu par jebkura pabalsta piešķiršanu, ir jāiepazīstas ar visu informāciju šajā lēmumā, kurā paskaidrots pabalsta saņemšanas tiesiskais pamatojums un nosacījumi.
Valsts sociālo pabalstu likuma 20. pantā ir norādīti visi apstākļi, uz kuru pamata tiek pārtraukta šajā likumā noteikto pabalstu izmaksa.
Gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai strādā dažādās ES dalībvalstīs, ģimenes pabalsti tiek nodrošināti, ievērojot šādus noteikumus: ja nodarbināts ir viens no vecākiem, tad atbildīga par pabalstu izmaksu pilnā apmērā ir šī vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, tad ģimenes pabalstus pilnā apmērā izmaksā tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos šajos gadījumos otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valsts salīdzina abu valstu ģimenes pabalstus un, ja veidojas starpība, izmaksā to (Regulas Nr. 883/2004 68. pants).
Piemēram, viengadīga bērna tēvs dzīvo un strādā Vācijā. Bērna māte ir nodarbināta Latvijā (atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā) un kopā ar bērnu dzīvo Latvijā, kura šajā situācijā ir primāri kompetentā valsts, līdz ar to mātei šeit ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus pilnā apmērā. Savukārt Vācija, pamatojoties uz bērna tēva nodarbinātību šajā valstī, ir sekundāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu izmaksā. Proti, Vācijai jānodrošina ģimenes pabalstu izmaksa starpības apmērā, ja ģimenes pabalstu apmērs šajā valstī ir lielāks nekā mātei piešķirtie ģimenes pabalsti Latvijā.
Lai saņemtu ģimenes pabalstus Vācijā, tēvam jāiesniedz attiecīgs iesniegums šīs valsts kompetentajā iestādē (iestādē, kas atbildīga par ģimenes pabalstu piešķiršanu). Tikai Vācijas kompetentā iestāde nosaka bērna tēva tiesības saņemt ģimenes pabalstu šajā valstī un tā apmēru. Pirms lēmuma pieņemšanas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes (Latvijā tā ir VSAA) apmainās ar informāciju par abu vecāku nodarbinātību, dzīvesvietu un tiesībām saņemt ģimenes pabalstus katrā valstī.
Ja Latvija ir primāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu izmaksā, tad starpības piemaksa tiek noteikta citā dalībvalstī (kas ir sekundāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu izmaksā, piemēram, Vācija), salīdzinot Latvijā un citā dalībvalstī piešķirtos viena veida ģimenes pabalstus. Piemēram, ja mātei Latvijā ir piešķirts vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts, bet otrā dalībvalstī tēvs saņem tikai bērna kopšanas pabalstu, tad mātei Latvijā vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts tiks izmaksāts pilnā apmērā, savukārt bērna tēvs saņems bērna kopšanas pabalsta starpību.
Savukārt, ja māte kopā ar bērnu pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, tad mainās par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīgo valstu kompetence. Proti, Latvija no primāri kompetentās valsts kļūst par sekundāri kompetento valsti, kurai ģimenes pabalstu izmaksa ir jānodrošina starpības apmērā. Tādējādi mātei obligāti ir jāinformē VSAA par pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Vācijā. Tāpat ir jāinformē VSAA par darba attiecību pārtraukšanu Latvijā un/vai uzsākšanu citā valstī.
Mātei, ar bērnu atgriežoties Latvijā, bija jāinformē Īrijas kompetentā iestāde par dzīvesvietas maiņu un jākonsultējas par turpmākajām tiesībām saņemt šīs valsts piešķirtos ģimenes pabalstus. Ģimenei bija tiesības saņemt Īrijas ģimenes pabalstus, pamatojoties uz bērna tēva nodarbinātību šajā valstī. Pabalstus varēja turpināt saņemt tēvs.
Laikus informējot Īrijas kompetento iestādi, tiktu mazināts ģimenes pabalstu pārmaksas risks, jo Īrijas kompetentā iestāde regulāri dalītos informācijā ar Latvijas kompetento iestādi par abu vecāku nodarbinātību un tiesībām saņemt ģimenes pabalstus abās valstīs.
Kad māte sāka strādāt Latvijā, bērna vecākiem bija pienākums par šo izmaiņu informēt Īrijas kompetento iestādi.
Šajā gadījumā Īrijas konstatēto pārmaksu ģimenei pašai ir jāatmaksā Īrijas valsts budžetā.
Arī bezdarbnieka pabalstam ES ir specifiski noteikumi. Kompetentā valsts bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā ir pēdējās nodarbinātības valsts, proti, valsts, kurā persona bija nodarbināta un apdrošināta tieši pirms darba zaudēšanas. Atsevišķos gadījumos (piemēram, jūrnieki, personas, kuras nodarbinātas divās vai vairākās dalībvalstīs, pierobežā nodarbinātie, sezonas darbinieki, t. i., personas, kuri nav rezidenti nodarbinātības valstīs) bezdarbnieka pabalstu var pieprasīt pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Pirms bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas personai jāiegūst bezdarbnieka statuss. Latvijas gadījumā – jāvēršas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Taču saņēmējs, piemēram, ar Zviedrijas piešķirto bezdarbnieka pabalstu var doties meklēt darbu citā valstī, arī uz Latviju. Šādos gadījumos bezdarbnieka pabalsta saņēmējam četras nedēļas pēc darba meklējumiem pabalsta saņemšanas valstī jāpieprasa U2 dokuments, kas laikus jāiesniedz tās valsts kompetentajā iestādē, kurp cilvēks ir devies darba meklējumos.
U2 dokuments nodrošina nopelnītā bezdarbnieka pabalsta eksportu uz citu ES dalībvalsti.
Jebkurā valstī, kurā ir piešķirts pabalsts, ir jāpilda tās likums, kas nosaka pienākumus bezdarbnieka pabalsta saņēmējam, un regulas noteikumi.
Citā ES/EEZ dalībvalstī nepamatoti saņemto pabalstu atgūšana var tikt īstenota Latvijā, ievērojot Latvijas tiesību aktos noteikto kārtību un procedūras, kas tiek piemērotas Latvijā konstatēto pārmaksu atgūšanai (citu ES dalībvalstu pārmaksas atgūstam tāpat kā Latvijas pabalstu pārmaksas). Un otrādi, Latvijā konstatēto pabalstu pārmaksu atgūšana var tikt īstenota citā ES/EEZ dalībvalstī, ievērojot attiecīgajā dalībvalstī noteikto kārtību.
Kompetento iestāžu izdotie administratīvie lēmumi, kas attiecas uz pārmaksu atgūšanu, tiek atzīti un izpildīti pēc citas ES/EEZ dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, ievērojot ierobežojumus un procedūras, kas paredzētas tiesību aktos, un citādas procedūras, ko piemēro līdzīgiem šīs dalībvalsts lēmumiem.
Iespēju atgūt konstatēto pārmaksu ar citas dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību paredz Regulas Nr. 883/2004 84. panta 1. un 2. punkts, un to mēdz izmantot gadījumos, ja persona, no kuras tiek pieprasīts atmaksāt pārmaksu, nav sasniedzama valstī, kura lēmusi par pārmaksas atgūšanu. Savukārt Regulas Nr. 987/2009 75.–85. pants paredz iespēju pārmaksas atgūšanā lūgt iesaistīt arī citas dalībvalsts zvērinātu tiesu izpildītāju.
Ar citas dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību var atgūt tos pabalstus, kuri norādīti Regulas 883/2004 3. pantā. VSAA ir Latvijas kompetentā iestāde, kas atgūst šo pabalstu pārmaksas, ievērojot nacionālās tiesību normas un ES regulas.
Piemēram, LV portālam kādā e-konsultācijā izklāstīta šāda situācija: VSAA cilvēkam pirms gada paziņoja, ka viņš ir parādā Norvēģijai, jo šīs valsts iestāde nepareizi (par daudz) izmaksājusi bezdarbnieka pabalstu. Tagad tiek izmaksāta mazāka invaliditātes pensija un kopšanas nauda. VSAA Starptautiskās nodaļas speciālisti laipni izskaidrojuši, ka tiek ieturēti 10% no pensijas un kopšanas naudas, un paskaidrojuši, ka, labu vēlot, prasība netika nosūtīta tiesu izpildītājam. Cilvēka pensija ir 220 eiro un kopšanas nauda 213 eiro, no kā tagad tiek atvilkti 10% par labu Norvēģijai.
Vecuma pensiju piešķir, pamatojoties uz personas individuālajiem sociālās apdrošināšanas datiem. Ja nepieciešamais stāžs ir iegūts ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs, tad visas informācijas iegūšanai var būt vajadzīgs vairāk laika. Lai pensijas vecumu sasniegušais cilvēks nepaliktu bez ienākumiem, likums “Par valsts pensijām” paredz pensiju izmaksāt avansā, pamatojoties uz tiem datiem, kas ir VSAA rīcībā.
Savukārt sociālās apdrošināšanas dati par periodiem, ko cilvēks iesniegumā ir norādījis, tiek pārbaudīti, lūdzot informāciju citām valstīm.
Tiesību normas paredz, ka personai, pieprasot sociālo pakalpojumu, ir pienākums sniegt VSAA pilnīgas – tātad arī patiesas – ziņas, kas nepieciešamas pakalpojuma piešķiršanai un izmaksai, kā arī ir pienākums turpmāk nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kas var ietekmēt saņemamo pakalpojumu (likuma “Par sociālo drošību” 26. panta pirmā daļa). Iesniegumos nav minēts, ka jānorāda tikai pilnīga un patiesa informācija, jo tas personai būtu jāapzinās pašai. Tādējādi cilvēks uzņemas zināmu atbildību par to, lai pensija, ciktāl tas atkarīgs no viņa paša, tiktu nodrošināta pareizā apmērā.
Ja persona ir strādājusi vai tikai dzīvojusi vairākās ES dalībvalstīs, tad, pieprasot pakalpojumu, arī šī informācija ir jānorāda VSAA. Tālāk jau, lai noteiktu pareizu personas Latvijas apdrošināšanas stāžu un pensijas apmēru, VSAA sadarbojas ar iesaistītās ES dalībvalsts kompetento iestādi. Kamēr informācija no iesaistītās ES dalībvalsts nav saņemta, bet VSAA rīcībā esošā informācija liecina, ka personai ir tiesības uz pensiju vismaz minimālajā apmērā, tiek uzsākta Latvijas pensijas izmaksa avansā (likuma “Par valsts pensijām” 33. panta pirmā daļa).
Avansā izmaksājamā summa ir pēc iespējas tuvāka tam prognozējamās pensijas apmēram, kas vēlāk tiks piešķirts, un tā netiek indeksēta vai, piemēram, pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.
Tomēr dažkārt no ES dalībvalsts saņemtā informācija atstāj lielāku iespaidu uz Latvijas pensijas apmēru, nekā sākumā bija prognozēts (piemēram, ES dalībvalstī personai tiek apstiprināti arī uzturēšanās periodi, par kuriem iepriekš nebija zināms). Proti, tad Latvijas piešķiramās pensijas apmērs var izrādīties gan lielāks, gan arī mazāks nekā avansā izmaksātās summas.
Attiecīgi starpība tiek piemaksāta vai arī tiek ieturēta par visu iepriekšējo laiku no pensijas piešķiršanas brīža. Ja starpība ir jāietur, tad tā tiek ieturēta katru mēnesi 10% apmērā no piešķirtās pensijas (likuma “Par valsts pensijām” 33. panta otrā daļa, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.¹ panta otrā daļa).
Tāpat personai var rasties pensijas pārmaksa jau pēc tam, kad tā ir tikusi piešķirta. Tā var notikt, piemēram, tad, ja persona, pieprasot Latvijas pensijas piešķiršanu, nebija norādījusi, ka agrāk ir strādājusi citā ES dalībvalstī, vai arī pensijas pieprasīšanas dienā persona ir dzīvojusi citā ES dalībvalstī un attiecīgi Latvijas apdrošināšanas stāžā tika iekļauti periodi, kuri nepienācās, vai priekšlaicīgās pensijas saņemšanas laikā persona ir strādājusi citā ES dalībvalstī.
Pārmaksa var tikt ieturēta par triju gadu periodu no pārmaksas konstatēšanas dienas vai arī ne vairāk kā par triju gadu periodu sešu gadu periodā no pārmaksas konstatēšanas dienas, ja nepieciešama informācija no iesaistītās ES dalībvalsts kompetentās iestādes (likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.¹ panta pirmā daļa).
VSAA preses sekretāre Iveta Daine informēja, ka 2023. gadā VSAA 2471 cilvēkam paziņoja, ka viņam izveidojusies pakalpojuma pārmaksa un ka šī summa būs jāatmaksā.
Savukārt 216 gadījumos pārmaksas atmaksāšanu pieprasījušas citas ES valstis.
