SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
21. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
4
4

Kur svētku laikā atļauts kurināt ugunskuru

FOTO: Aiga Nulle.

Jāņu vakarā daudzviet tiek iekurts svētku ugunskurs, taču arī svētkos jāievēro normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības un sabiedriskās kārtības prasības, kas regulē, kur drīkst un kur nedrīkst kurināt ugunskuru. Par pārkāpumu vainīgais var tikt arī administratīvi sodīts.  

īsumā
  • Ugunsnedrošajā periodā ugunskuru mežā drīkst kurināt tikai tam paredzētajās vietās. 2024. gadā ugunsnedrošais laikposms sākās 3. maijā. 
  • Latvijā ir noteiktas 722 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tajās atļautās darbības nosaka katras aizsargātās teritorijas plāns, ko dabā ataino zīmes ar atļauto darbību simboliku. 
  • Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotajām vietām un māju pagalmiem. 
  • Arī pie citām Latvijas ūdenstilpēm ugunskuru atļauts kurt tikai īpaši ierīkotās vietās vai ārpus tām vismaz 10 metrus no krasta, saskaņojot ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. 
  • Pašvaldības ir tiesīgas paredzēt savus ierobežojumus, tāpēc, dodoties līgot, ieteicams iepazīties ar konkrētās pašvaldības noteikumiem par ugunskura kurināšanu brīvā dabā. 
  • Rīgā par Jāņu ugunskura kurināšanu privātā teritorijā saistošajos noteikumos netiek runāts, būtiskākais – ievērot ugunsdrošību un sabiedriskās kārtības noteikumus, netraucējot apkārtējos.  
  • Svarīgi! Kurinot ugunskuru, aizliegts dedzināt atkritumus, tostarp bioloģiski noārdāmos, piemēram, lapas, zāli, zarus, augu saknes, mulču utt. 
  • Atpūšoties dabā, jāatceras, ka lieli, sausi koku stumbri – gan stāvoši, gan guļoši – ir dabiska meža sastāvdaļa, kurā mājvietu rod daudzas augu, sēņu un dzīvnieku sugas. Tos iekuram neizmanto. 

Sācies ugunsnedrošais periods 

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā.  

2024. gadā ugunsnedrošais laikposms sākās 3. maijā.  

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde LV portālam norāda, ka ugunsnedrošajā periodā ugunskuru drīkst kurināt tikai tam paredzētajās vietās.  

LVM ierīkotās ugunskura vietas var atrast vietnē mammadaba.lv pieejamajā kartē, izvēloties atpūtas vietas ar ugunskura vietām.  

“Stingri aizliegts patvaļīgi ierīkot ugunskurus ārpus šīm ierīkotajām vietām. Tas uzskatāms par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, par ko var tikt piemērots administratīvais sods. Ja konkrētajā LVM tūrisma vietā nav speciāli iekārtotas ugunskura vietas, tad ugunskuru kurt nedrīkst, bet var izmantot līdzi paņemto ogļu vai gāzes grilu,” stāsta LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāievēro izvietotās norādes 

Svinot svētkus dabā, jāatceras, ka saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datiem Latvijā ir noteiktas 722 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās cilvēka atrašanās nav atļauta vai pieļaujama ar nosacījumiem.  

Šajās zonās ugunskuru atļauts iekurt tikai noteiktās vietās, LV portālam norāda DAP. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas norādītas DAP tīmekļvietnē, savukārt dabā šīs vietas ir marķētas ar īpašu zīmi – baltu ozollapu uz zaļa fona.  

Atļautās darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka katras teritorijas plāni, ko dabā ataino zīmes ar atļauto darbību simboliku.  

“Konkrētajā vietā tiek izvietoti informatīvi stendi jeb viegli uztveramas zīmes, piktogrammas vai uzraksti par atpūtas vietu un darbībām, kas ir vai nav atļautas,” skaidro DAP.  

Tiešā ūdenstilpju tuvumā ugunskurus aizliegts kurināt 

Savukārt, ja svētkus iecerēts pavadīt ūdenstilpju tuvumā, jāatceras, ka atbilstoši Aizsargjoslu likumam Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotajām vietām un māju pagalmiem.  

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu krasta kāpu aizsargjoslas platums parasti nav mazāks par 300 metriem (ja pašvaldības noteikumi neparedz citu attālumu) sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.  

Arī pie citām Latvijas ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgajiem ūdensobjektiem ugunskuru atļauts kurt tikai īpaši ierīkotās vietās vai ārpus tām vismaz 10 metrus no ūdenstilpes, ja ugunskura kurināšana ir saskaņota ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.  

Vienlaikus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka pašvaldības ir tiesīgas paredzēt savus ierobežojumus, tāpēc, dodoties līgot, ieteicams iepazīties ar konkrētās pašvaldības noteikumiem par ugunskura kurināšanu brīvā dabā.  

Ja svētku ugunskurs tiks iedegts pilsētā 

Ar konkrētās pašvaldības noteikumiem ieteicams iepazīties arī tad, ja Jāņu ugunskuru plānots kurināt pilsētas teritorijā.  

Vairāku pašvaldību saistošie noteikumi paredz, ka ugunskuru publiskā vietā aizliegts kurināt ārpus tam speciāli ierīkotajām vietām.  

Piemēram, Siguldas novada domes saistošajos noteikumos skaidrots, ka Siguldas novada teritorijas sabiedriskajās vietās aizliegts kurināt ugunskuru un grilu zaļajā zonā vai apstādījumos, ezeru un upju krastos, kā arī citās sabiedriskajās vietās, izņemot vietas, kas speciāli paredzētas ugunskuru un grilu kurināšanai (neskaitot teritorijas apsaimniekošanas darbu veikšanu).  

Saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem publiskajā ārtelpā aizliegts kurināt ugunskuru arī Jelgavas valstpilsētas pašvaldības teritorijā, Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā un citviet.  

Savukārt Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā paredz, ka visās Rīgas administratīvās teritorijas publiskajās vietās aizliegts kurināt ugunskuru ārpus pašvaldības speciāli šim nolūkam iekārtotajām vietām, izņemot pašvaldībā saskaņotu pasākumu norises laikā un vietā, kā arī valsts noteiktajās svētku, atceres un atzīmējamās dienās, nebojājot apstādījumus un ievērojot ugunsdrošības prasības. Vienlaikus norādīts aizliegums kurināt ugunskurus Rīgas pilsētas peldvietās. 

Līdz ar to, izvēloties kurināt ugunskuru publiskā vietā, ieteicams izvēlēties tam speciāli ierīkotu vietu, pretējā gadījumā konkrētajā pašvaldībā jānoskaidro, vai ārpus šim nolūkam speciāli ierīkotajām vietām ugunskura kurināšana svētku laikā ir atļauta.  

Savukārt par Jāņu ugunskura kurināšanu privātā teritorijā pašvaldību saistošajos noteikumos netiek runāts, būtiskākais – ievērot ugunsdrošību. 

VUGD atgādina, ka par sev un apkārtējiem iedzīvotājiem radītu apdraudējumu un par Ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība.  

Tātad, pat ja neviens normatīvais akts tieši neaizliedz kurināt ugunskuru vai grilu, piemēram, uz sava dzīvokļa balkona, tādā veidā tiek apdraudēta sava un kaimiņu īpašuma drošība, kas ir sodāma rīcība. 

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu par ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpšanu, kuras dēļ izcēlies ugunsgrēks, vainīgā fiziskā persona var tikt sodīta ar naudas sodu no 140 līdz 430 eiro. Papildus jāņem vērā, ka dūmu un smaku izplatīšanās var radīt neērtības kaimiņiem. 

Ugunskura vieta jāpieskata 

Ugunskuru kurināšanai paredzēto vietu VUGD iesaka izvēlēties ļoti apdomīgi.   

“Priekšroka jādod tādai vietai, kuras tuvumā nav sausas zāles un koku un kura atrodas drošā attālumā no ēkām, žogiem un citiem degošiem priekšmetiem. Ugunskura vietu vajag pareizi sagatavot – aprakt apkārt zemi vai aplikt akmeņus, lai tā būtu ierobežota,” LV portālam stāsta VUGD pārstāvis.   

Ugunskura vietai blakus ieteicams turēt spaini ar ūdeni, lai nepieciešamības gadījumā var veikt dzēšanas darbus. 

Savukārt par to, kādus materiālus izmantot ugunskura iekuršanai un uzturēšanai, LV portālam padomus sniedz LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde. Viņš norāda, ka, kurinot ugunskuru dabā, par malku var noderēt kritusī koksne vai arī citu apmeklētāju atstātā malka, bet iekuram var izmantot sausās skujas vai bērza tāsi.  

“Jāatceras: lieli, sausi koku stumbri – gan stāvoši, gan guļoši – ir dabiska meža sastāvdaļa, kurā mājvietu rod daudzas augu, sēņu un dzīvnieku sugas. Tāpēc resnākos stumbeņus iekuram neizmanto,” uzsver E. Linde.  

Savukārt, svinības beidzot, ugunskurs obligāti jānodzēš, lai uguns neizplatītos uz blakus objektiem un neizraisītu ugunsgrēku, norāda VUGD. Labākais variants ir ugunskuram uzliet ūdeni vai uzbērt smiltis un kādu brīdi pagaidīt, lai pārliecinātos, ka degšana neatjaunosies.  

Pastāv stingri noteikumi, ko ugunskurā nedrīkst dedzināt 

Rīgas pašvaldības policijā norāda: kurinot ugunskuru vai grilu, kategoriski aizliegts dedzināt atkritumus (piemēram, riepas, plastmasas izstrādājumus, mēbeles, krāsotus koka priekšmetus utt.), kā arī bioloģiski noārdāmos atkritumus (piemēram, lapas, zāli, zarus, augu saknes, mulču utt.).  

Par atkritumu dedzināšanu pārkāpējs var tikt sodīts saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš paredz, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods: fiziskajai personai – no 50 līdz 750 eiro, juridiskajai personai no 250 līdz 1500 eiro, bet par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods: fiziskajai personai – no 70 līdz 1000 eiro, juridiskajai personai no 250 līdz 2800 eiro.    

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI