Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Turpmāk onkoloģijas pacientiem, kuru diagnozes ārstēšanas vadlīnijas paredz regulārus pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) ar datortomogrāfiju izmeklējumus, vairs nebūs jāgaida ārstu konsīlija lēmums, lai saņemtu nepieciešamo izmeklējumu. Paredzēts papildu finansējums ģimenes ārstu praksēm, lai apzinātu pacientus, kuri pēdējos gados nav bijuši primārās veselības aprūpes redzeslokā. Savukārt bērniem ar malnutrīciju tiks nodrošināts valsts apmaksāts medicīniskais uzturs. Šīs izmaiņas nosaka grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas stājas spēkā 12. septembrī.
Līdz šim noteikumi paredzēja, ka valsts apmaksātu PET izmeklējumu ar datortomogrāfiju onkoloģijas pacienti saņem tikai gadījumā, ja par pakalpojuma nepieciešamību lēmis ārstu konsīlijs, kas atbilstoši Ārstniecības likuma 1. panta 6. punktam ir ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, noteiktu diagnožu gadījumā, kad onkoloģiskā saslimšana izplatās un ārstēšanā tiek lietota sistēmiska terapija, tieši PET izmeklējums ar datortomogrāfiju ir visinformatīvākais izmeklējums gan primārajai un sekundārajai diagnostikai, gan terapijas efektivitātes izvērtēšanai. Līdz šim, piemēram, pacientam ar limfomu, kuram atbilstoši ārstēšanas vadlīnijām PET izmeklējums ar datortomogrāfiju nepieciešams ik pēc diviem vai četriem terapijas kursiem, katru reizi pirms izmeklējuma veikšanas bija jāsagaida ārstu konsīlija lēmums. Tas ne tikai būtiski apgrūtināja ārstniecības iestāžu darbu, bet arī ietekmēja onkoloģiskā pakalpojuma pieejamību pacientiem ar noteiktām onkoloģiskām saslimšanām.
Ņemot vērā jomas ekspertu ieteikumus, noteikumu grozījumi paredz, ka turpmāk PET izmeklējums ar datortomogrāfiju SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā tiks veikts ar hematologa, onkologa ķīmijterapeita vai bērnu hematoonkologa nosūtījumu.
Līdz šim noteikumos bija noteikts, ka īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtika no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināma:
Ņemot vērā VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ierosinājumu, noteikumi papildināti ar vēl vienu pacientu grupu, kurai turpmāk būs pieejama valsts apmaksāta speciālā pārtika, proti, to varēs saņemt arī bērni ar ēšanas traucējumiem, kuriem, izrakstoties no stacionāra, saglabājas malnutrīcija (nepietiekams nodrošinājums ar uzturvielām, kas rada ķermeņa uzbūves izmaiņas, tostarp samazinās muskuļu un orgānu masa), vēstīts anotācijā.
Veselības ministrija norāda, ka speciālā pārtika varētu būt nepieciešama apmēram 15 bērniem gadā.
Noteikumi papildināti ar 280. punktu, kas noteic, ka laikposmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. decembrim kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 3,353868 eiro (līdz šim – 2,642177 eiro).
Anotācijā norādīts, ka pārrēķina nepieciešamību ietekmējis rīkojums ģimenes ārstu praksēm apzināt tos pacientus, kuri pēdējo trīs gadu laikā nav sazinājušies ar ģimenes ārstu. Paredzams, ka pēc pacientu apzināšanas 10–20% jeb 30–60 tūkstošiem iedzīvotāju būs nepieciešama klātienes vizīte ģimenes ārstu praksē, kā rezultātā pieaugs darba apjoms praksēs.
Stājoties spēkā grozījumiem, palielināts ikmēneša fiksētais uzturēšanas maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu, kā arī maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp riska maksājumu, feldšerpunktā no 142,88 līdz 216,88 eiro mēnesī.
Anotācijā minēts, ka līdzšinējais finansējums neatbilda faktiskajām izmaksām, tāpēc ģimenes ārsti nebija ieinteresēti uzturēt divas vai vairāk prakses vietas, savukārt pašvaldības – feldšerpunktus.
Grozījumi paredz, ka turpmāk dienas stacionārā varēs veikt arī šādas valsts apmaksātas ginekoloģiskās manipulācijas:
