FOTO: Freepik.
Bez pienākuma skolā mācīties skolēnam ir virkne citu pienākumu, kurus nosaka tiesību akti – Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums – un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Tie ir jāpilda nevis izvēles kārtībā, bet pēc būtības. Tomēr, ja skolēns savus pienākumus nepilda, izglītības iestādes uzdevums ir piemērot skolēnam iekšējās kārtības noteikumos paredzēto atbildību. Savukārt bērna vecākiem šādā gadījumā jādara viss iespējamais, lai pārkāpums vairs neatkārtotos.
Skaidrojam, kādi pienākumi skolēnam ir jāievēro, kāda atbildība par to neievērošanu var tikt piemērota bērnam un kāda – vecākiem. Ar ieteikumiem, kā veidot bērnam pozitīvu izpratni par pienākumu pildīšanas nepieciešamību, dalās klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.
Skolēnu pienākumus izglītības iestādē regulē Izglītības likums un pastarpināti arī Bērnu tiesību aizsardzības likums, kura IV nodaļas 23. pantā skaidrots, kādi ir bērna pienākumi pret sabiedrību, tātad arī skolā.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. pants noteic, ka bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis, kura pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam kā sabiedrības loceklim pret to ir šādi pienākumi:
Savukārt Izglītības likuma 54. pants nosaka šādus izglītojamā pienākumus:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 68. pants noteic, ka bērnu aprūpes, kultūras, izglītības un citas iestādes bērna tiesības nodrošina savos statūtos vai nolikumos noteiktajā kompetencē. Kārtības uzturēšana šajās iestādēs nodrošināma ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu. Turpretī šī likuma 72. panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestādes vadītājs un darbinieki ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.
No iepriekš minētā izriet, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai izglītības iestādē būtu izstrādāti un tiktu ievēroti tās iekšējie normatīvie akti.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) LV portālam skaidro: “Atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām, tās atrašanās vietai un citiem apstākļiem izglītības iestādei ir jāizstrādā izglītojamo (skolēnu un audzēkņu) attīstības vecumposma īpatnībām atbilstoši iekšējās kārtības noteikumi. Tajos cita starpā jānosaka izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos, kā arī atbildība par to neievērošanu.”
“Gadījumos, kad izglītojamais pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, tostarp nepilda tajos noteiktos pienākumus, izglītības iestādei ir ne vien tiesības, bet arī pienākums konsekventi rīkoties atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem, tai skaitā piemērojot tajos noteikto atbildību,” LV portālam stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI).
Kā norāda IKVD, pamatizglītības pakāpē tradicionāli par skolēna pienākumu nepildīšanu vai iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu tiek piemērots brīdinājums, izteikts rājiens, notiek pārrunas ar skolēna vecākiem, savukārt vidējās izglītības pakāpē ir iespējama arī skolēna atskaitīšana no izglītības iestādes.
Papildus jāmin, ka, piemēram, profesionālās izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumu neievērošana var ietekmēt piešķiramās stipendijas apmēru.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmajā daļā noteikts, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Turpretī Izglītības likuma 58. pantā noteikti vecāku pienākumi attiecībā uz bērna izglītošanu. Proti, vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:
Ņemot vērā iepriekš minēto, vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna izglītošanu, tai skaitā sadarboties ar izglītības iestādi. Respektīvi, dot mācību iestādei signālus par bērna uzvedības problēmām, kā arī vecāku pienākums (nevis izvēle) ir iejaukties un uzturēt komunikāciju ar skolu, lai šīs problēmas novērstu.
Vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna izglītošanu, tai skaitā sadarboties ar izglītības iestādi.
Ja vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi un ja situācijas risināšanai ir izmantoti visi izglītības iestādes rīcībā esošie iekšējie resursi, izglītības iestāde, ņemot vērā risināmā jautājuma problemātiku, var izmantot ārējos resursus, proti, informēt izglītības iestādes dibinātāju par nepieciešamību sniegt atbalstu, lūgt iesaistīties kompetentās pašvaldības iestādes sociālo dienestu un/vai bāriņtiesu, vērsties pašvaldības sadarbības grupā, klāsta VBTAI.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta ceturtā daļa noteic, ka par vecāku pienākumu nepildīšanu paredzēta atbildība, tostarp bāriņtiesa var lemt jautājumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu/atņemšanu vai pieņemt citu lēmumu saistībā ar strīdus jautājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 177. panta trešo daļu bērna aprūpe cita starpā nozīmē arī bērna izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Turpretī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 85. pantā noteikts, ka par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem, personai, kuras aprūpē bērns ir nodots ar bāriņtiesas lēmumu, vai personai, kura nodrošina bērna īslaicīgu aprūpi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.
Līdz ar to, vērtējot gadījumus par izglītojamo izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem, vecāku sadarbība ar izglītības iestādi konkrētās problēmsituācijas risināšanā var tikt skatīta kopsakarā ar vecāku pienākumu izglītot un audzināt bērnu un no tā izrietošajām sekām, ja šis pienākums netiek atbilstoši pildīts, LV portālam skaidro VBTAI.
“Ir svarīgi rīkoties skaidri un konstruktīvi, turklāt to nedarīt emociju iespaidā,” komentē SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” klīniskā psiholoģe un izglītības programmas vadītāja Elīna Bārtule. Speciāliste rekomendē vispirms sazināties ar izglītības iestādi, lai gūtu skaidrību par to, kādi pienākumi netiek ievēroti, cik bieži tas notiek, lai veidotos priekšstats par situāciju.
Pēc tam būtiski uzklausīt arī bērna viedokli par notikušo, nesteigties sodīt par pārkāpumu, bet domāt par to, kā pozitīvā veidā stimulēt turpmāk ievērot noteikumus.
E. Bārtule iesaka: “Vecākam ir svarīgi klausīties, veicināt, ka bērns dalās un stāsta, izvairīties no vainas meklēšanas. Sarunā bērnam var vaicāt, kā šo situāciju uzlabot, kādas ir viņa vajadzības, lai pienākumi tiktu ievēroti. Lai situācija uzlabotos, visām iesaistītajām pusēm ir nozīmīgi sadarboties, meklēt risinājumus. Ļoti būtiski ir atzinīgi novērtēt katru izdošanos, kad bērna uzvedība mainās.”
Savukārt VBTAI ierosina vairākas reizes ar bērnu pārrunāt skolas iekšējās kārtības noteikumus, kā arī sekas, kas iestāsies, ja kārtība tiks pārkāpta. “Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi ir pieejami ne vien izglītības iestādē, bet arī elektroniskā veidā izglītības iestādes mājaslapā. Turklāt skolas iekšējās kārtības noteikumus ieteicams pārrunāt ne tikai tad, kad tie ir pārkāpti, bet arī katra mācību gada sākumā,” atgādina VBTAI.
E. Bārtule LV portālam stāsta: “Pienākumi mājās un to pildīšana ir svarīgi, lai attīstītu nozīmīgas prasmes, kā arī veicinātu atbildību, pašdisciplīnu un pašpārliecību. Pienākumu veikšanā mājās bērnu var iesaistīt jau no bērnības, turklāt mazi bērni visbiežāk labprāt piedalās mājas darbos. Jo agrāk bērns iesaistīsies pienākumu veikšanā mājās, jo vairāk saprotami tas būs vēlāk.”
Otrs būtisks aspekts, lai bērnam veidotos pozitīvas attiecības ar pienākumu pildīšanu, ir vecāku piemērs, jo bērni bieži mācās, vērojot pieaugušo uzvedību, akcentē E. Bārtule.
Tātad arī vecākam atbildīgi jāizturas pret savu pienākumu pildīšanu ikdienā, ģimenē nostiprinot veselīgu attieksmi pret pienākumiem.
