“EMAS uzņēmumiem nodrošina kontroli pār biznesa procesiem vides jomā un būtiski palīdz ietaupīt resursus. Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā ir pierādīts, ka, ieviešot EMAS sistēmu, uzņēmumos samazinās enerģijas un resursu izdevumi (21%), vides tiesību aktu noteikumu pārkāpumu skaits (18%) un veidojas labākas attiecības ar ieinteresētajām personām (17%),” skaidro Vides pārraudzības valsts biroja direktore Daiga Avdejanova.
EMAS ir brīvprātīga Eiropas Savienības sistēma uzņēmumiem un citām organizācijām, kas apņēmušies vērtēt, pārvaldīt un uzlabot veikumu vides jomā, kā arī palielināt kontroli pār biznesa procesiem. Jau gandrīz 30 gadu EMAS ir nodrošinājusi risinājumus uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanai Eiropā. Saskaņā ar regulu par organizāciju brīvprātīgu dalību šajā sertifikācijas sistēmā organizācijām tiek piedāvāta iespēja uzlabot resursu efektivitāti, samazināt riskus un rādīt pozitīvu piemēru vides aizsardzības jomā.
EMAS sistēmā var reģistrēties jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no darbības jomas un darbinieku skaita. Latvijā kompetentās iestādes lomu pilda Vides pārraudzības valsts birojs, nodrošinot ieinteresēto personu informēšanu un organizāciju reģistrāciju.
“Mūsdienīgam uzņēmumam ir jādara vairāk, nekā vienkārši jāražo produkts vai jāsniedz pakalpojums. Tam ir arī jāatstāj pozitīva ietekme uz sabiedrību un vidi, ko palīdz nodrošināt ilgtspējības stratēģijas ieviešana,” saka D. Avdejanova.
Par uzņēmumiem ar pozitīvu ilgtspējas stratēģiju investori ir gatavi maksāt par 10% vairāk, liecina starptautiskās vadības konsultāciju uzņēmuma “McKinsey & Company” pētījuma rezultāti. Tādus uzņēmumus novērtē arī patērētāji. Citā “McKinsey & Company” pētījumā 70% pircēju atzina, ka dažādās produktu kategorijās par ilgtspējīgu produktu ar vienādu kvalitāti būtu gatavi maksāt par 5% vairāk.
Līdz šim Latvijā EMAS bija reģistrētas deviņas organizācijas, no tām septiņas – pašvaldības. Šogad EMAS sertifikātu ir ieguvuši divi uzņēmumi – “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāle un “ERGO Life Insurance SE” Latvijas filiāle. Igaunijā EMAS sertifikātu saņēmuši 17 uzņēmumi, Lietuvā – pieci. Eiropas Savienībā vislielākais EMAS sertificēto uzņēmumu un organizāciju skaits ir Vācijā (1219) un Itālijā (1050).
Veiksmīgi EMAS ieviesēju piemēri:
- Apdrošināšanas nozarē EMAS sertifikāts ir piešķirts mazāk nekā desmit uzņēmumiem, no kuriem trīs ir “Ergo” grupas uzņēmumi Spānijā, Polijā un kopš šīgada augusta – arī Latvijā. Tā kā viens no “Ergo” grupas mērķiem ir līdz 2025. gadam samazināt CO2 emisijas par 12% uz vienu darbinieku, “Ergo” regulāri aprēķina savu “oglekļa pēdas” nospiedumu, sekojot līdzi izmaiņām un meklējot veidus, kā to samazināt. Atbilstoši “Ergo” jaunajai vides pārvaldības sistēmai uzņēmumā apkopo datus par ūdens un elektroenerģijas patēriņu, apkuri, darījumu braucieniem, radītajiem atkritumiem u. c. aspektiem. Iegūto informāciju pārrēķina CO2 emisijās un izstrādā rīcības plānus, kā tās samazināt.
- Viesnīca “Best Western Premier Hotel Victoria” Vācijā kopš 2002. gada izmanto 100% atjaunojamo enerģiju. Piemēram, uz viesnīcas jumta esošie saules paneļi nodrošina 50% no viesnīcas numuriem nepieciešamās enerģijas. Turklāt, pateicoties ieguldījumiem optimālajā izolācijā (tostarp trīskāršajā stiklojumā), kopējā enerģijas nepieciešamība samazinās par 60%.
- “Hyundai Motors Manufacturing” uzņēmums Čehijā uzstādīja reģeneratīvo termisko oksidētāju, lai attīrītu gaisu pēc automašīnu krāsošanas. Šis risinājums pazemināja ar gaistošo organisko savienojumu saistīto piesārņojumu par 97%, tādējādi samazinot iekštelpu gaisa kvalitātes apdraudējumu.
- Zalcburgas lidosta Austrijā, tiecoties pēc ilgtspējīgas uzņēmuma vadības, sasniedza 200 000 kWh ietaupījumu gadā, pateicoties pielāgotai apgaismojuma vadībai un vienkāršai spuldžu nomaiņai ar LED lampām. Turklāt 90% lidostas apkures ražo ar dabasgāzi.
Kā iegūt EMAS?
Organizācijai vispirms jāizstrādā sākotnējais vides pārskats, lai noteiktu un novērtētu organizācijai būtiskākos vides aspektus un identificētu spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.
Nākamais solis ir vides pārvaldības sistēmas izstrāde un ieviešana, kas ietver izmērāmu mērķu un uzdevumu noteikšanu vides jomā un nepieciešamo pasākumu izstrādi. Tādējādi uzņēmums apņemas ievērot visas attiecīgās vides tiesību aktu prasības un turpināt nepārtraukti samazināt savu ietekmi uz vidi.
Kad ieviests sākotnējais vides pārskats, izveidota vides politika un programma, uzņēmumam jāorganizē iekšējais vides audits, lai pārliecinātos, ka vides pārvaldības sistēma funkcionē pareizi.
Noslēguma posmā uzņēmums izstrādā vides deklarāciju un pieaicina akreditētu, neatkarīgu EMAS verificētāju, kurš pārbauda un apstiprina vides pārskatu, vides pārvaldības sistēmu, audita procedūru un vides deklarāciju.
Pēc tam uzņēmums tiek reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un tiek iegūts EMAS sertifikāts. Lai uzturētu EMAS sertifikātu, organizācijām reizi gadā ir jāveic vides deklarācijas atjaunošana, aplūkojot vides stāvokļa rādītāju izmaiņas. Iekšējo auditu uzņēmuma pilnvarotā persona veic reizi trijos vai – mazās organizācijās – reizi četros gados.
Ar ko EMAS atšķiras no citiem sertifikātiem?
Latvijā vairāk pazīstami ir sertifikāti ISO 14001 un ISO 50001.
“Faktiski standarta ISO 14001:2004 vides pārvaldības sistēmas prasības ir neatņemama EMAS daļa, līdzīgi kā bakalaurs pirms maģistra grāda iegūšanas,” norāda D. Avdejanova.
Viņa skaidro, ka EMAS sistēmu raksturo atklātība, caurskatāmība un uzticamība. EMAS sertifikāta esamība apliecina, ka uzņēmums ir uzņēmies atbildību par savu darbību vides jomā, rūpīgi izvērtējis uzņēmuma ietekmi uz apkārtējo vidi.
EMAS mērķis ir sekmēt, lai organizāciju veikums vides jomā pastāvīgi uzlabotos. Tas nozīmē arī aktīvu darbinieku iesaisti ikdienas rīcībā. EMAS vides indikatori ļauj salīdzināt dažādu organizāciju un uzņēmumu veikumu vides pārvaldības jomā.
Labums gan videi, gan uzņēmumam
Ievērojot arvien pieaugošās patērētāju un tirgus prasības, organizācijām ir izdevīgi samazināt savas darbības ietekmi uz vidi. Izcils veikums vides jomā, ko organizācijas agrāk saistīja ar ārējām izmaksām, strauji kļūst par uzņēmējdarbības priekšrocību. Klimata pārmaiņas notiek arvien straujāk, pieaug piesārņojums, tāpēc jāmeklē jaunas iespējas, kā vidi saudzīgi pārvaldīt. EMAS piedāvā sistemātisku pieeju.
“Galvenais ieguvums, ieviešot uzņēmumā EMAS sistēmu, ir gan finanšu resursu ekonomija, gan pozitīva tēla veidošanas iespējas,” uzsver D. Avdejanova.
Vides pārvaldības pārredzamība veicina kontroli pār biznesa procesiem un rada noteiktību to organizēšanā. Jebkurš klients, saņemot pakalpojumus, var būt drošs, jo publiski pieejamais sagatavotais vides pārskats par uzņēmuma ietekmi uz vidi un iekšējiem procesiem ļauj izdarīt izvēli un gūt pārliecību par pakalpojuma kvalitāti.
“EMAS sertifikāts ir Eiropas Komisijas klimata neitralizācijas izaicinājuma risinājums, tas ir instruments ceļā uz globālās sasilšanas samazināšanu. Eiropas Komisija nevar tiešā veidā ietekmēt katra uzņēmuma veiktspēju, un tas arī nav nepieciešams, tāpēc brīvprātīgā sertifikācija un skaidrotā rīcība ir solis tuvāk vienam no mērķiem – samazināt vidējo temperatūras pieaugumu Eiropā par 1,5 grādiem,” skaidro D. Avdejanova.
Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis EMAS organizācijām piedāvā arī finansiālus stimulus, piemēram, retākas pārbaudes, samazinātu maksu par atļaujām, iespēju saņemt atļaujas, izmantojot paātrinātu procedūru, vieglāku piekļuvi finansējumam.
Latvijā par EMAS sertifikāta reģistrāciju nav jāmaksā, taču izmaksas veidojas, ieviešot vides pārvaldes procesus un veicot auditu. Eiropas Komisijas pētījumā par organizāciju izmaksām un ieguvumiem pierādīts, ka tikai enerģijas ietaupījums vien pārsniedz EMAS ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tātad lielākas organizācijas varētu viegli atgūt EMAS ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.
Birojs īsteno projektu – izglītojošo kampaņu “Iepazīsti EMAS” –, kuru finansē Latvijas vides aizsardzības fonds “Nozares vides projekti”.
UZZIŅAI
Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) darbības pamatmērķis ir novērst vai samazināt fizisko vai juridisko personu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Birojs veic likumā “Par vides aizsardzību”, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā “Par piesārņojumu” un normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu noteiktās funkcijas un uzdevumus.
