Ilgtspējīgas investīcijas un finansējums iekļauj klimata, vides, sociālos un pārvaldības (ESG) apsvērumus un tos nostata ieguldījumu procesa centrā, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.
“Līdzīgi kā ir attīstījusies sabiedrības attieksme virzībā uz klimata jautājumu risināšanu, tāpat arī pieaug pieprasījums pēc finanšu instrumentiem, produktiem, kuros iekļauti ESG aspekti,” turpina FKTK pārstāve. “Finanšu tirgus dalībniekiem ilgtspējas riski vairs nav jaunums. Tas, ka ilgtspējas aspekti tiek ņemti vērā, ļauj ne tikai uzlabot ilgtermiņa finanšu risku prognozēšanu un pārvaldīšanu, bet arī potenciāli nodrošina piekļuvi lētākam finansējumam, sniedz iespēju labāk īstenot akcionāru ilgtspējas prioritātes, kā arī attīstīt kompetenci un reputāciju ilgtspējas jomā. Savukārt tādējādi tiek rastas iespējas izcīnīt biznesa nišu strauji augošajā ilgtspējīgu finanšu produktu segmentā.”
Potenciālie riski
ESG risku veidi, kuriem ir pakļautas iestādes, kuras uzrauga finanšu sektors, ir samērā detalizēti aprakstīti Eiropas Banku iestādes (EBI) 2020. gadā publicētajā dokumentā “Par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību ESG risku pārvaldīšanu un uzraudzību”.
Potenciālie vides (“E”) riski tiek iedalīti divos apakšveidos:
- fiziskie riski (kas var materializēties klimata pārmaiņu fizisko izpausmju rezultātā, piemēram, plūdu vai vētru radītie zaudējumi finanšu iestādēm vai uzņēmumiem, kuriem tās ir izsniegušas aizdevumus);
- pārejas riski var materializēties uz ilgtspējas veicināšanu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku vērstas politikas īstenošanas rezultātā.
Virza kapitāla plūsmu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem
“Swedbank” uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs Jevgenijs Ivanovs atklāj, ka bankas finanšu produkti ir noderīgi, lai virzītu kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem – finansēt atjaunīgās enerģijas ražošanu, mājokļu energoefektivitāti, videi draudzīgāku transportu. Bankas loma šajā pārveides procesā ir palīdzēt klientiem pieņemt ilgtspējīgus lēmumus gan ar bankas piedāvātajiem finanšu risinājumiem, gan ar kopīgās kompetences celšanu.
Uzņēmumu un darījumu ilgtspējas jeb ESG novērtējums ir daļa no kreditēšanas procesa un kļūst arvien detalizētāks, uzsver J. Ivanovs. “Swedbank” pieeju uzņēmumu ESG risku novērtējumam raksturo divi soļi: identificēt svarīgākos riskus un izvērtēt, cik prasmīgi uzņēmums šos riskus vada.
“Vienlaikus ne mazāk svarīgi šobrīd ir veidot kompetenci starp uzņēmējiem –, kas ir biznesa ilgtspēja, kādas ir svarīgākās biznesa ilgtspējas sakarības, to pievienotā vērtība biznesam, kas ir stimuli, kas virza uzņēmumus veikt pārkārtojumus,” akcentē J. Ivanovs.
Zaļā kreditēšana
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz vidi, stimulētu efektīvu dabas resursu izmantošanu, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu, zaļajai kreditēšanai ir pievērsusies arī banka “Citadele”.
Bankas “Citadele” pašreizējais ilgtspējīgo produktu un pakalpojumu portfelis ietver zaļo auto līzingu, aizdevumus korporatīvajiem klientiem, kuri investē zaļajā enerģijā, patēriņa kredītus saules paneļiem un kredītu mājas renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai.
2021. gadā zaļā kreditēšana sasniedza 55,3 miljonus eiro, un lielākie darījumi bija saistīti ar atjaunojamās enerģijas projektiem – vēja elektrostaciju attīstību, saules enerģijas parku un vēja turbīnu izveidi.
“Citadele” turpinās izstrādāt un ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, kas piedāvā atbalstu pārejai uz zaļo ekonomiku. Mūsu pašreizējais mērķis ir nodrošināt ne mazāk kā 60 miljonus eiro zaļajai ekonomikai 2022.–2024. gadā,” saka “Citadeles” investoru attiecību un ESG daļas vadītāja Ilona Frīdmane.
Izvērtējot aizdevumus uzņēmumiem, “Citadele” ņem vērā arī ESG apsvērumus, proti, tiek izvērtēta atbilstība bankas riska apetītei, tajā iekļaujot arī ESG riska toleranci. Savukārt, izvērtējot nekustamā īpašuma nodrošinājumu, banka analizē arī fiziskā un pārejas riska aspektus – atrašanās vietu, enerģijas patēriņu un energoefektivitāti.
“Citadele” ir definējusi nozares, kuras nefinansē, tostarp tādas, kuru radītie vides vai sociālie efekti neatbilst bankas ESG stratēģijai.
Zaļmaldināšana
Reizēm ilgtspējas jēdziens var tikt izmantots nepamatoti, radot riskus tā sauktās “zaļmaldināšanas” jeb greenwashing spekulācijām, norāda FKTK.
“Zaļmaldināšana vienkāršotā veidā ir dalībnieka darbību neatbilstība publiski paustajai informācijai. Precīzāk, tirgus dalībnieks apgalvo, ka tas ir uz ilgtspēju vērsts, bet realitātē darbības tam neatbilst. FKTK no tirgus dalībniekiem sagaida, ka tie pārskatīs savu darbību, identificēs ilgtspējas riskus un atbilstoši rīkosies, nevis uzskatīs par līdzekli reklāmai, kur vārdiem un skaļiem saukļiem neseko rīcība,” skaidro K. Černaja-Mežmale.
Termins “ilgtspējīgs” bieži tiek attiecināts uz zaļajiem produktiem.
Ar zaļmaldināšanu saistītās aktivitātes tiek identificētas, izmantojot ilgtspējas definīciju. Piemēram, termins “ilgtspējīgs” bieži tiek attiecināts uz zaļajiem produktiem. Tomēr novērtējumu par to, kas ir “ilgtspējīgs”, var ietekmēt nozaru vai reģionālās atšķirības. Turklāt var būt grūti noteikt finanšu produkta ietekmi uz ilgtspējības mērķu atbalstīšanu.
Lai nepieļautu nepamatotu ilgtspējas jēdziena lietošanu, ir būtiski gūt pārliecību, vai piedāvātais produkts, pakalpojums sniedz skaidru priekšstatu par tā satura atbilstību ilgtspējas definīcijai, nodrošina pietiekamu informācijas atklāšanu. FKTK ieskatā šis būs viens no tuvākajā nākotnē aktuālākajiem uzraudzības (gan finanšu sektora uzraugu, gan citu uzraugu) jautājumiem.
Uzņēmuma ilgtspējību vērtē pēc ziņojumiem
“Zaļmaldināšana ir dabiska pārejas procesa daļa,” uzskata “Swedbank” pārstāvis. “Būtiski, ka uzņēmums strādā ar savām patiesajām ietekmēm – ar resursu patēriņu, mazina biznesa radīto piesārņojumu, nodrošina darbinieku un klientu aizsardzību, uzņemas atbildību par sava produkta iespējamo kaitīgo ietekmi un virkni citu. Nu jau arvien biežāk uzņēmuma ilgtspējību vērtē nevis pēc stāstiem, bet pēc ilgtspējas ziņojumiem. Tie kļūst arvien strukturētāki, precīzāki, salīdzināmi. Mazāk prozas, vairāk tabulu – uz to arī mūs virza topošās likumdošanas iniciatīvas.”
“Kļūdīties attiecībā uz zaļmaldināšanu drīzāk ir patērētāju un sabiedrības, mazāk – finanšu sektora risks,” turpina J. Ivanovs. “Bankas uzdos ļoti konkrētus jautājumus, prasīs skaitliskus pamatojumus. Bankām palīgā nāk arī Eiropas Savienības taksonomija jeb standarts, kas nosaka to, kas tiek uzskatīts par ekoloģiski ilgtspējīgu. Zaļmaldināšana ir augšanas grūtības, pieaugot uzņēmēju un sabiedrības zināšanām par ilgtspējas patieso nozīmi, mazināsies zaļmaldināšanas risks.”
Pieaugot uzņēmēju un sabiedrības zināšanām par ilgtspējas patieso nozīmi, mazināsies zaļmaldināšanas risks.
Arī “Citadele” rūpīgi izvērtē saņemtos pieteikumus, pārliecinoties par projektu atbilstību pieteikumiem, attiecīgo programmu kritērijiem un bankas risku politikai. Šāda padziļināta individuāla izvērtēšana ļauj samazināt ar zaļmaldināšanu saistītos riskus, uzsver I. Frīdmane.
Ilgtspējas ceļakarte
Jau 2021. gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem bija finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība.
Vērtējot gada laikā paveikto, K. Černaja-Mežmale norāda, ka pēdējā gadā FKTK ir bijis dialogs ar lielāko daļu finanšu sektora dalībnieku, kas tiek turpināts arī šogad. FKTK ir izstrādājusi “Ilgtspējas ceļakarti”, lai Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki strādātu vēlamajā virzienā, kas nākotnē radīs konkurētspējas priekšrocības.
FKTK novērojusi, ka ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu tematu, un lielākoties šis virziens tiek vērtēts kā iespēja, nevis slogs, vienlaikus atzīstot, ka tā ieviešana ir dārga un laikietilpīga.
