No 23. aprīļa aizliedz Padomju armiju slavinošu pieminekļu tuvumā rīkot arī sapulces, gājienus un piketus

Likuma 8. pants nosaka, ka “pulcēšanās vieta un gājiena maršruts jāizraugās tā, lai plānotais pasākums nenotiktu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa un pēc iespējas mazāk traucētu transporta un gājēju kustību”.

Iepriekš Saeima šādus grozījumus pieņēma arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz plašākus ierobežojumus attiecībā uz publisku pasākumu organizēšanu, aizliegumu publiskos pasākumos popularizēt un slavināt totalitāru režīmu ideoloģiju, izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus.

Uzzini vairāk >>

• Plašāki ierobežojumi publiskos pasākumos stāsies spēkā 18. aprīlī

Noteikt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu bija nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un ierobežotu tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.

Šādu pasākumu, kas tiek rīkoti ne tuvāk par 200 metriem no padomju armiju slavinošiem pieminekļiem, laikā aizliegts:

• vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus;
• sludināt vardarbību, naidu, nacisma vai komunisma ideoloģiju;
• propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
• izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
• popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
• izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;
• rīkoties veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

“Ar šiem likuma grozījumiem mūsu valsts ne vien vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, bet arī pauž savu solidāro attieksmi pret Ukrainu, kā arī nosoda Krievijas īstenoto agresiju,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns.

Ar likuma grozījumiem paplašinātas arī pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi gadījumos, ja tiek konstatēts, ka pasākuma rīkošana veicinās nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.