Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja kāds vēlas pirkt dzīvokli no sankcionētas personas, darījums nevarēs notikt, un jārēķinās, ka nauda var tikt iesaldēta.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Plašas un visaptverošas Eiropas Savienības, ASV un citu valstu sankcijas saistībā ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā ir skārušas fiziskas un juridiskas personas. Ir iesaldēti arī nekustamie īpašumi. Kādas tiesības un pienākumi šādā gadījumā ir sankcionētajos īpašumos dzīvojošajiem īrniekiem un nomniekiem? Kā turpinās māju apsaimniekošana? Vai ir iespējami nekustamā īpašuma darījumi ar sankcionētu personu? Atbildes uz jautājumiem rodamas šajā LV portāla skaidrojumā.
Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2. panta otro daļu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Kristīne Miļevska norāda, ka tas nozīmē arī sankcionētā īpašuma īrnieku un nomnieku pienākumu sekot līdzi sankciju piemērošanai.
Zvērināts advokāts Edgars Pastars uzsver, ka nekustamais īpašums, kas pieder sankcionētai personai (to nosaka ne tikai pēc sankcionēto personu saraksta, bet arī pēc tiešām vai netiešām īpašumtiesībām, kontroles elementiem) tiek iesaldēts, un tas nozīmē, ka persona pati var turpināt to lietot, bet nedrīkst īpašumu pārdot, gūt augļus. Turklāt īpašumam nav noteikts iesaldēšanas gala termiņš.
Lai tiktu nodrošinātas personu pamatvajadzības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 11. martā ir izdevusi vispārējo licenci, kas ļauj turpināt noteiktus darījumus, ja tie pēc sankciju noteikšanas netiek pārveidoti kā sankciju apiešana, skaidro E. Pastars. Piemēram, maksāt komunālos maksājumus, nodokļus, kā arī nomas/īres maksu sankcionētajai personai (līdzekļi, tos saņemot, var tikt iesaldēti), ja vien nomas maksa atbilst līdz šim maksātajai.
Līdzīgās domās ir arī zvērināta advokāte Indra Dogādova, kura uz LV portāla lasītāja jautājumu, kas notiek ar īrniekiem, ja tiek uzlikts liegums nekustamajam īpašumam personai, kura ir iekļauta sankciju sarakstā Latvijā, atbild: “Sankcijas pret personas īpašumu ierobežo īpašnieka tiesības rīkoties ar mantu. Tas nozīmē – kamēr pret mantas īpašnieku nav uzsākts process nacionālā līmenī, īrnieka lietošanas tiesības nav ietekmētas.”
E. Pastars akcentē, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, jo sankcijas un situācijas ir dažādas.
Aktuāls ir jautājums, vai, īrējot dzīvokli no sankcionēta īpašnieka, līgumu drīkst turpināt, vai tas ir jālauž.
E. Pastars skaidro, ka “sankciju noteikšana pati par sevi līgumu neizbeidz, bet var būt neiespējami izpildīt tā nosacījumus. Īrnieki var turpināt dzīvot īrētajā īpašumā, ja vien noteiktās sankcijas to specifiski neaizliedz”.
Sankciju noteikšana pati par sevi līgumu neizbeidz, bet var būt neiespējami izpildīt tā nosacījumus.
K. Miļevska atzīst, ka, ja īrnieks grib ievērot sankcijas, faktiski īres vai nomas līgums būtu jālauž, jo nav iespējams to izpildīt. Tiesa, FKTK vispārīgā atļauja nekavē līguma izpildi, tomēr tā arī neierobežo līgumslēdzēja pusi vērsties ar lūgumu lauzt līgumu, jo ir jāievēro sankcijas. “Vēlams, lai līgumos būtu noteikta iespēja vienpusēji atkāpties no līguma, ja pretējā puse ir sankcionēta,” saka K. Miļevska.
Ja sankcionētais īpašums atrodas daudzdzīvokļu namā, var rasties situācija, ka dzīvokļa īpašniekam ir jānorēķinās ne tikai par komunālajiem maksājumiem un pārvaldīšanas izdevumiem, bet arī par mājas kopīpašuma daļas remontu.
Sankcionētais īpašnieks pamatvajadzību nodrošināšanai var lūgt, lai tiek atļauti arī citi specifiski izdevumi, piemēram, vējš ēkai norauj jumtu, un tas ir jālabo, bet par šo samaksu ir jāsazinās ar banku un FKTK, skaidro E. Pastars.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atklāj, ka asociācijas biedriem pārvaldīšanā ir sankcionētu dzīvokļu īpašumi.
“Par visu nepieciešamo izdevumu apmaksu, tāpat kā līdz šim, ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks proporcionāli sava īpašuma apmēram pret kopīpašumu. Īpašuma iesaldēšana nenozīmē, ka to nevar izmantot. Ja tas tiek izmantots, dzīvokļa īpašnieks vai izmantotājs izrakstītos pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu rēķinus apmaksā tāpat kā pārējie kaimiņi,” stāsta Ģ. Beikmanis. “Līdzīgi ir ar nepieciešamību iekļūt īpašumā, ja radusies avārijas situācija vai cita vajadzība.”
Īpašuma iesaldēšana nenozīmē, ka to nevar izmantot.
“Šī situācija ir jauna, pieļauju, ka, sankcijām turpinoties, var rasties sarežģīti gadījumi,” turpina asociācijas vadītājs. “Šobrīd sankciju galvenais mērķis ir, lai naudas līdzekļi nevarētu nekontrolēti aizplūst, bet lai tiek atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.”
“Situācija ar dažādu sankciju piemērošanu ir gana sarežģīts process un prasa precizējumus,” atzīst “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
“Eiropas Savienības piemēroto sankciju gadījumā jānodala maksātājs no maksājuma saņēmēja. Ja “Swedbank” klients centīsies veikt maksājumu uz sankcionētas personas kontu, šis maksājums netiks izpildīts. Savukārt, ja bankas klients ir iekļauts sankciju sarakstā un kāds centīsies pārskaitīt šīs personas kontā līdzekļus (piemēram, par īri), maksājums tiks izpildīts, bet līdzekļi uzreiz pēc saņemšanas kontā tiks iesaldēti, jo sankcionēta persona nedrīkst rīkoties ar kontā esošajiem līdzekļiem,” skaidro J. Krops.
Ja ir piemērotas ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC – Office of Foreign Assets Control) sankcijas, banka atteiks maksājumu un atgriezīs naudu maksātāja kontā.
Ja “Swedbank” konstatē, ka kāds no bankas klientiem ir iekļauts sankciju sarakstā, banka attiecīgi rīkojas – liedz izmantot bankas pakalpojumus tādā apmērā, kādu nosaka piemērojamo sankciju mērogs. Klientiem, kuri nonākuši sankciju sarakstos, tiek liegta pieeja bankas pakalpojumiem, lielākoties tiek liegta pieeja izmantot kontā esošos līdzekļus.
Klientiem, kuri nonākuši sankciju sarakstos, tiek liegta pieeja bankas pakalpojumiem.
Kredītiestāžu atbildība ir informēt uzraugošās iestādes par šādām darbībām. Lielākoties ne juridiskām, ne fiziskām personām nav iespējams veikt norēķinus ar sankciju sarakstos esošajiem klientiem, jo bankas liedz izmantot jebkādus pakalpojumus, atzīst J. Krops.
Vai ir iespējami nekustamā īpašuma darījumi ar sankcionētu personu? “Ja Latvijas pilsonis vēlas pirkt dzīvokli no sankcionētas personas, darījums nevarēs notikt, un var rasties situācija, ka nauda tiek iesaldēta,” skaidro E. Pastars. “Tādēļ visiem jābūt īpaši rūpīgiem, vadot riskus apstākļos, kad sankcijas ļoti strauji mainās.”
Uz sankcionētu īpašumu var vērst piedziņu, ja tā ir par labu nesankcionētai personai.
“Var būt komplicēti arī pirkt dzīvokli Latvijā no Krievijas pilsoņa, kuram nav uzturēšanās atļaujas ES, Eiropas Ekonomikas zonā vai Šveicē, ja pārskaitījums jāveic uz ES banku un konta atlikums pārsniedz 100 000 eiro,” turpina zvērināts advokāts. “Savukārt pārskaitījumus uz Krievijas bankām var būt neiespējami veikt. Nav aizliegts tos veikt uz citām bankām citās valstīs, ja vien darījuma puse nav sankcionēta un bankas būtu gatavas to darīt.”
E. Pastars iesaka nekustamo īpašumu jomā pievērst uzmanību arī hipotēkām par labu Krievijas sankcionētajām bankām, tostarp tām, kuras iekļautas ASV sankcijās (ES sankcijās bankas ir iekļautas sektoriālajās sankcijās). Šādā gadījumā var būt situācijas, ka maksājumi, kas veikti pēc 26. marta, nebūs pamats hipotēkas dzēšanai.
