SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. februārī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Vide
12
12

Top “cepure” nākotnes klimata politikai Latvijā

FOTO: Freepik

Topošais Klimata likumprojekts, kuru valdībā varētu izskatīt šīgada pirmajā pusē, ietvers visus nacionālās klimata politikas nosacījumus un regulējumu, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistīt oglekļa dioksīdu. Šis normatīvais akts izveidos klimata politikas ietvaru, tādu kā “cepuri” nākotnes klimata politikai Latvijā.

īsumā
  • Eiropas Klimata akts nosaka saistošu pienākumu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm īstenot Eiropas zaļajā kursā noteikto politisko mērķi – līdz 2050. gadam nodrošināt ES klimatneitralitāti.
  • Klimata likumprojekts būs viens no trim jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas tiek izstrādāti, pārveidojot likumu “Par piesārņojumu”.
  • Likumprojektā Latvijai noteikts klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, savukārt nozarēm noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi.
  • Lai atbalstītu investīcijas Latvijas virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, tiks ieviests jauns finanšu instruments – Modernizācijas fonds.
  • “Zaļā brīvība”: Normatīvā vairāk jāņem vērā zinātniskie aspekti, lai lēmumu pieņemšana būtu balstīta zinātnes atziņās, kā arī klimata politikas veidošanā nepieciešama plašāka sabiedrības iesaiste.

Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē ministriju un sabiedrības (nevalstisko organizāciju) sniegtos atzinumus, kuri iespēju robežās tiks ņemti vērā. Papildus plānotas arī saskaņošanas sanāksmes, lai vienotos par abpusēji pieņemamu likumprojekta redakciju, norāda VARAM.

Eiropas ambiciozie mērķi

2021. gada vidū tika pieņemts Eiropas Klimata akts, kas nosaka saistošu pienākumu Eiropas Savienībai (ES) un tās dalībvalstīm īstenot Eiropas zaļajā kursā noteikto politisko mērķi, – līdz 2050. gadam nodrošināt ES klimatneitralitāti. Jaunais ES Klimata akts nosaka ES mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2030. gadam par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (iepriekš noteiktais ES mērķis bija 40%).

Lai nodrošinātu ES klimata politikas mērķu izpildi, jau desmit ES dalībvalstis ir pieņēmušas nacionālos klimata likumus. Tās ir: Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Malta un Nīderlande.

Trīs jauni likumi

Klimata likumprojekts būs viens no trim jaunajiem normatīvajiem aktiem, kuri tiek izstrādāti, pārveidojot likumu “Par piesārņojumu”, kurš ir pieņemts 2001. gadā un kopš stāšanās spēkā ir vairākkārt grozīts, tostarp paplašinot tā tvērumu. Līdz ar to likums ir rezultējies grūti uztveramā tiesību aktā, kas aptver jautājumus dažādās jomās, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai sakārtotu dažādo jomu tiesību aktus, VARAM ir nolēmusi pārstrādāt likumu “Par piesārņojumu”, izdalot atsevišķas jomas un izstrādājot vairākus likumprojektus un likumprojektu grozījumus:

  • Klimata likums;
  • Piesārņojuma novēršanas likums;
  • Gaisa aizsardzības likums;
  • Grozījumi likumā “Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”;
  • Grozījumi “Vides aizsardzības likumā”;
  • Grozījumi “Atkritumu apsaimniekošanas likumā”;
  • Grozījumi “Ūdens apsaimniekošanas likumā”;
  • Grozījumi “Ķīmisko vielu likumā”.

Jaunas tiesību normas klimata politikas kontekstā

Klimata likumprojekts apvieno normas ne tikai no likuma “Par piesārņojumu”, bet arī no likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

Esošās tiesību normas aptver ziņošanu par Latvijas ikgadējām un prognozētajām SEG emisijām, kā arī to piesaisti, EES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un klimata finanšu instrumentu (Klimata pārmaiņu finanšu instruments un Emisijas kvotu izsolīšanas instruments) ieviešanu, kā arī starptautiskās aviācijas un jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, skaidro VARAM.

Likumprojektā ietvertas jaunas tiesību normas klimata politikas kontekstā – nozaru SEG emisiju samazināšanas mērķu noteikšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finansējuma izsekojamība valsts budžetā, oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izmantošanas iespējas, kā arī brīvprātīgas sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izveide.

Klimata likumprojektā tiek stiprināta arī sabiedrības iesaiste. Tiks izveidota darba grupa, lai nodrošinātu SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izstrādi un ieviešanu, kā arī tiek paredzēts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs katru gadu Saeimā ziņos par paveikto un iecerētajām darbībām valsts klimata pārmaiņu politikas jomā.

Noteikti mērķi nozarēm

Likumprojektu veido septiņas nodaļas. Ņemot vērā klimata politiku, divas būtiskākās normas, kuras iekļautas likumprojektā, ir – Latvijai noteikts klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, savukārt nozarēm noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi, skaidro VARAM.

Turpretī, ņemot vērā uzņēmējdarbības attīstību, nozīmīgi ir jautājumi, kuri saistīti ar oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu, uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī brīvprātīgas sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izveidi.

Lai ierobežotu klimata pārmaiņas

Pirmajā nodaļā ir ietverti likumā lietotie termini, likuma mērķis un darbības jomas.

Klimata likumprojekta mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, samazinot antropogēno SEG emisiju un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050. gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci.

Ievērojot, ka likumprojekts tiek izstrādāts, lai tiktu pilnveidots klimata politikas regulējums, tajā tiek ietverti tādi jauni termini kā “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir svarīgi klimata politikas jomā un likuma mērķa izpratnē. 

Stratēģija ik pēc desmit gadiem

Likumprojekta otrā nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek organizēta SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde, kā notiek SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildes uzraudzība, kontrole un ziņošana, kā arī noteic ikgadējo emisiju sadales apjomus un gada emisijas sadales vienību piešķiršanu.

Likumprojekta 5. pantā tiek noteikts, ka ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai 30 gadu perspektīvā.

Atbildīgā iestāde – VARAM

Likumprojekta trešā nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām politika, kā tiek nodrošināta tās ieviešana, monitorings un ziņošana saskaņā ar spēkā esošo ES un starptautisko regulējumu.

Likumprojekta 9. pants nosaka VARAM kā atbildīgo iestādi, kura koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku un tās īstenošanu sadarbībā ar nozaru ministrijām.

Likumprojekta 15. pantā ir ietverta jauna norma attiecībā uz SEG emisiju atļaujām – tiek noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva, līdzīgi, kā tas ir ar A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujām.

Izmantos Modernizācijas fonda līdzekļus

Piektajā nodaļā ietvertas normas par finanšu mehānismiem, kuri izveidoti, lai samazinātu klimata pārmaiņas un par tām plašāk informētu.

Lai atbalstītu investīcijas Latvijas virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, tiks ieviests jauns finanšu instruments – Modernizācijas fonds. Tā vispārīgo ietvaru nosaka Klimata likumprojekta 36. pants.

Modernizācijas fonda finansējums ir pieejams tajās ES dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60% no ES vidējā rādītāja. Līdz ar to, kā norādīts VARAM mājaslapā, Modernizācijas fonda līdzekļi būs pieejami desmit ES dalībvalstīm: Bulgārijai, Rumānijai, Čehijai, Igaunijai, Horvātijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai. 

Latvijai “iezīmētais” Modernizācijas fonda finansējums visā periodā kopā sasniegs 100—120 miljonus eiro (finansējuma apjomu ietekmē emisijas kvotu cenas).

Oglekļa dioksīda uztveršana

Likumprojekta sestā nodaļa ir veltīta oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izmantošanas jautājumiem, no kuriem tikai jautājums par oglekļa dioksīda uzglabāšanu ir bijis iekļauts likuma “Par piesārņojumu” regulējumā.

Savukārt septītajā nodaļā ir noteikts oglekļa dioksīda emisiju monitorings, kas rodas no starptautiskajiem transporta pārvadājumiem – jūras transporta un starptautiskajiem lidojumiem.

Vairāk jāņem vērā zinātnieku teiktais

Biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga, vērtējot Klimata likumprojektu, uzsver, ka normatīvā vairāk būtu jāņem vērā zinātniskie aspekti, lai lēmumu pieņemšana būtu balstīta zinātnes atziņās.

Arī biedrība “Latvijas Kūdras asociācija” savā atzinumā par likumprojektu lūdz klimata politikas izstrādē zinātniskās institūcijas iesaistīt tiešā veidā, nevis tikai pastarpināti, caur ministrijām.

Otra “Zaļās brīvības” iebilde skar sabiedrības iesaisti klimata jautājumu izskatīšanā. “Daudzās valstīs tiek veidota pilsoniskā asambleja, lai satuvinātu iedzīvotājus un plašāku sabiedrību ar klimata politikas veidotājiem. Likumprojektā nav ielikts skaidrs mehānisms, kā sadarboties ar sabiedrību,” uzsvēra J. Brizga.

Būs jauni MK noteikumi

Klimata likums būs Latvijas klimata politikas pamats, bet detaļas tiks noteiktas ar pakārtotajiem tiesību aktiem, galvenokārt MK noteikumiem, skaidro VARAM.

Ņemot vērā, ka daudzas tiesību normas tiek pārņemtas no likuma “Par piesārņojumu”, jau šobrīd vairāki MK noteikumi, kuri izdoti uz likumu “Par piesārņojumu” un “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” pamata, būs jāizdod no jauna. Kopskaitā ir 12 šādu noteikumu.

Vienlaikus tiks izstrādāti vismaz trīs jauni dokumenti (MK noteikumi, konceptuālais ziņojums), kuri ietvers nosacījumus attiecībā uz SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšanu nozarēm, oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izmantošanas iespējām, kā arī brīvprātīgas sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izveidi.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU