Jauns regulējums izglītības apguvē

13. janvārī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”. Jaunais regulējums nepieciešams, ņemot vērā jauno pieeju izglītības procesa organizēšanai (skolu tīkla optimizāciju un pāreju uz kompetenču pieejā balstīto vispārējās izglītības saturu), teikts likumprojekta anotācijā. Noteikumi regulē arī kārtību, kādā notiek izglītības ieguve ģimenē, kas īpašu aktualitāti guvusi saistībā ar pandēmijas radītajiem apstākļiem.

Izglītība ģimenē

Vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma (1.—6. klasē) izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē un par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:

• iesniegumam pievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamajam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē;
• izglītības iestāde nodrošina vecākam iespēju pastāvīgi iepazīties ar aktuālo attiecīgās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, mācību priekšmetu programmām un mācību saturu;
• izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;
• izglītības iestāde ne retāk kā divas reizes semestrī novērtē izglītojamā mācību sniegumu.

Ģimenei ir jānodrošina bērna mācībām nepieciešamā mācību vide un atbalsts mācību satura apguvei, bet izglītības iestāde konsultē bērna vecākus un novērtē bērna mācību sasniegumus mācību gada laikā. Tā kā pašreizējos noteikumos konsultāciju skaits un mācību sasniegumu novērtēšana bija definēta vispārīgi, grozījumi šo normu precizējuši, informē Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 2021./2022. mācību gadā izglītību ģimenē iegūst 190 bērni, bet 2020./2021. mācību gadā ģimenē izglītojās 209 bērni.

Bāreņu uzņemšanai – prioritāte

Ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga izteiktos priekšlikumus par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām un praksē konstatētajām problēmsituācijām, noteikumi papildināti ar regulējumu, kas paredz, ka šādus bērnus izglītības programmā uzņem prioritārā kārtā:

• viņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākās pašvaldības izglītības iestādes speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā;
• viņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākās pašvaldības izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības programmā, ja netiek organizēts iestājpārbaudījums un ir noteikti uzņemšanas kritēriji;
• vispārējās vidējās izglītības programmā, ja netiek organizēts iestājpārbaudījums un ir noteikti uzņemšanas kritēriji;
• vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā, ja iestājpārbaudījumā un noteiktajos uzņemšanas kritērijos viņš uzrāda vienādu rezultātu ar citu izglītojamo.

Nosacījumi par bāreņa uzņemšanu prioritārā kārtā ir attiecināmi arī uz bāreņa ar speciālām vajadzībām uzņemšanu speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā. Gadījumā, ja bāreņa deklarētajai dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vispārējās pamatizglītības programmā (valsts ģimnāzijās, uzņemot izglītojamos 7.—9. klasē) vai bāreņa izvēlētās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmā tiek rīkots iestājpārbaudījums un ir noteikti uzņemšanas kritēriji, bārenis prioritārā kārtā ir jāuzņem, ja viņš rīkotajā iestājpārbaudījumā un noteiktajos uzņemšanas kritērijos uzrāda vienādu rezultātu ar citu izglītojamo.

Reemigrantus vērtēs komisija

Noteikumos precizē arī atbalstu reemigrantu izglītības ieguvei. Lai diagnosticētu bērna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu, noteikts, ka izglītojamā mācību snieguma vērtēšanas komisija nosaka bērna valodu prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni. Ņemot vērā komisijas ieteikumus, bērnam tiek noteikts atbalsts viena līdz divu mācību gada laikā mācību priekšmetu “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, vai “Latviešu valoda un literatūra” apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos.

Kritēriji pārcelšanai nākamajā klasē

Noteikumos arī precizētas obligātās prasības pārcelšanai nākamajā klasē un mācību pasākumi, un pēcpārbaudījumi pamatizglītības pakāpē. Izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo ar skolas vadītāja rīkojumu pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja:

• 1.—3. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos (izņemot mācību priekšmetus vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumus vai pēc noteikto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījumu norises nav saņēmis pamatotu pedagoģiskās padomes ieteikumu par atstāšanu uz otru gadu tai pašā klasē;
• 4.—8. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai ne vairāk kā viena mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm;
• 10.—11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (kursos) (izņemot mācību priekšmetus (kursus), no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm.

Noteikts, ka papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi ir īstenojami saskaņā ar izglītības iestādes noteikto grafiku, nepārsniedzot trīs nedēļas, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā gada 25. augustam.