SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. decembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Vide
2
2

Pilnveidos prasības, lai novērtētu vides troksni

Rīgas pilsētas 2017. gadā atjaunotajā trokšņa stratēģiskajā kartēšanā ir identificētas vairākas akustiskā diskomforta zonas, tādējādi novērtējot, ka aptuveni 120 400 iedzīvotāju saskaras ar paaugstinātu trokšņa līmeni.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Saskaņošanai ar citām institūcijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā nodos jaunu Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumu projektu. Tajā tiek noteiktas prasības attiecībā uz vides trokšņa novērtēšanu, t. i., trokšņa stratēģisko karšu izstrādi.

īsumā
  • Nacionālajā regulējumā tiek pārņemtas tiesību normas, kas nosaka trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmantojamās vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes.
  • Noteikumu projekts nosaka, ka ir jāizstrādā trokšņa stratēģiskās kartes, lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus.
  • Balstoties uz trokšņa kartēšanā iegūtajiem datiem, tiek izstrādāti rīcības plāni, lai sagatavotu pasākumus, kuri novērstu vai samazinātu vides troksni tā pārsniegumu gadījumos.
  • Gan trokšņa stratēģiskās kartes, gan rīcības plānus pārskata vai pārstrādā ik pēc pieciem gadiem.
  • Visefektīvākais vides trokšņa ietekmes novēršanas paņēmiens ir atbilstīga teritorijas attīstības plānošana un apbūve, jau sākotnēji izvērtējot un paredzot pasākumus iespējamās trokšņa ietekmes vispārējai nepieļaušanai vai tā samazināšanai.

Noteikumi attiecas uz troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, norādīts likumprojektā “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”. Savukārt termins “vides troksnis” ir definēts likuma “Par piesārņojumu” 1. pantā kā “nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada piesārņojošās darbības (iekārtas)”.

Noteikumi neattiecas uz:

  • troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;
  • sadzīves troksni;
  • troksni darbavietās un transportlīdzekļos;
  • militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās.

Pārņem direktīvas normas

Nacionālajā regulējumā tiek pārņemtas tiesību normas, kas precizē jau šobrīd trokšņu stratēģisko karšu izstrādē piemērojamās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību noteiktās kopīgās trokšņa novērtēšanas metodes (Direktīvas 2002/49/EK II pielikums). Šie ir tehniski grozījumi un papildina kopīgo trokšņa novērtēšanas metožu aprēķinu, paskaidrojošos tekstus, attēlu aprakstus u. tml., skaidro VARAM.

Tāpat arī nacionālajā regulējumā tiek pārņemtas tiesību normas, kas nosaka trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmantojamās vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes.

Līdz šim trokšņa ietekme tika vērtēta, balstoties uz sakarību starp trokšņa radīto diskomfortu vai miega traucētājiem un trokšņa rādītājiem. Trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodes, būtībā, ir epidemioloģiskas metodes, ar kurām tiek novērtēts trokšņa kaitīgo seku relatīvais un absolūtais risks (statistiski tiek novērtēts noteiktu saslimstību biežums attiecībā uz noteiktu trokšņa līmeni), kas tādējādi ļauj novērtēt trokšņa kaitīgo seku ietekmi uz sabiedrības veselību.

Saistoši Rīgai un intensīvas satiksmes vietām

Kam būs saistoši jaunie noteikumi? Prasības par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi ir saistošas tikai Direktīvā 2002/49/EK noteiktajiem augstas intensitātes satiksmes infrastruktūras objektiem un lielajām aglomerācijām, kas, Latvijas gadījumā, pamatojoties uz pēdējiem trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes kārtas datiem, ir:

  • Rīgas pilsēta;
  • VAS “Latvijas Valsts ceļi” ceļu posmi 288,6 km;
  • VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa līnijas 72,92 km;
  • VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” ”.

Izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes

Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka ir jāizstrādā trokšņa stratēģiskās kartes, lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus.

Atbilstoši anotācijā norādītajam trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā tikai Rīgas pilsētai – aglomerāciju pašvaldībai –, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru.

Visos transporta infrastruktūras attīstības vai pārbūves projektos tiek vērtēts vides troksnis, kas nozīmē sadarbību starp abām pusēm – transporta infrastruktūras objekta pārvaldītāju un attiecīgo pašvaldību.

Informācija par trokšņa līmeni

VARAM skaidro, ka trokšņa stratēģiskās kartes, būtībā, ir vides trokšņa ietekmes novērtējums. Balstoties uz trokšņa kartēšanā iegūtajiem datiem, tiek izstrādāti rīcības plāni, lai sagatavotu pasākumus, kuri novērstu vai samazinātu vides troksni tā pārsniegumu gadījumos, kā arī, lai saglabātu esošo stāvokli, ja nav vides trokšņa pārsnieguma.

Trokšņa stratēģiskajās kartēs ir informācija par trokšņu līmeni dienā, naktī un vakarā vai vidējo trokšņa līmeni diennaktī, kas ļauj novērtēt, piemēram, nepieciešamos pasākumus trokšņa ietekmes samazināšanai, plānojot jaunu apbūvi vai izmaiņas esošajā apbūvē.

Trokšņa stratēģiskajā kartēšanā troksnis tiek novērtēts noteiktās trokšņa kontūrās (60, 65, 70 un 75 dB).

Ik pēc pieciem gadiem

Tiesību akta projektā ir noteikts, ka gan trokšņa stratēģiskās kartes, gan rīcības plānus pārskata vai pārstrādā ik pēc pieciem gadiem.

Noteiktie termiņi tiek precizēti, lai būtu aptuveni divi gadi no trokšņu stratēģiskās kartes izstrādes līdz rīcības plānu pārskatīšanai, nevis viens gads, kā līdz šim. Tādējādi tiktu nodrošināts pietiekami ilgs laiks rīcības plānu izstrādei, t. sk. tā apspriešanai.

Ņemot vērā, ka rīcības plānu izstrādes termiņš tiek pagarināts līdz diviem gadiem (līdzšinējais termiņš – viens gads), VARAM pēc trokšņa stratēģisko karšu izstrādes paredz plašāku sabiedrības iesaisti plānotajos pasākumos vides trokšņa pārvaldībā.

Cik daudz iedzīvotāju saskaras ar lielu troksni

Uz jautājumu, cik cilvēku dzīvo vietās, kurās ir paaugstināts trokšņu līmenis, VARAM atbild, ka cilvēku skaits, kuri ir pakļauti paaugstināta trokšņa līmenim, tiek novērtēts trokšņa stratēģiskajā kartēšanā. Tiek izmantoti dati par deklarēto iedzīvotāju skaitu trokšņa robežlielumu pārsniegumu noteiktās teritorijās (trokšņa robežlielumu pārsniegums attiecībā pret apbūves teritorijai noteikto robežlielumu).

Rīgas pilsētas 2017. gadā atjaunotajā trokšņa stratēģiskajā kartēšanā ir identificētas vairākas akustiskā diskomforta zonas, tādējādi novērtējot, ka aptuveni 120 400 iedzīvotāju saskaras ar paaugstinātu trokšņa līmeni.

Attiecībā uz satiksmes infrastruktūras objektu (ceļu, dzelzceļu un aviosatiksmes) radīto troksni ir novērtēts, ka vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju saskaras ar satiksmes radītā vides trokšņa veicināto diskomfortu.

Atbilstīga teritorijas attīstības plānošana

VARAM uzsver, ka visefektīvākais vides trokšņa ietekmes novēršanas paņēmiens ir atbilstīga teritorijas attīstības plānošana un apbūve, jau sākotnēji izvērtējot un paredzot pasākumus iespējamās trokšņa ietekmes vispārējai nepieļaušanai vai tā samazināšanai.

Visbiežāk vides trokšņa ietekmi tam pakļautajos mājokļos risina ar pasākumiem konkrētajā trokšņa avotā. Piemēram, Rīgā, īstenojot pārbūves vai infrastruktūras projektus, tiek īstenoti trokšņa samazināšanas pasākumi – trokšņa sienu izbūve –, vai arī tiek izmantoti būvakustikas būvpaņēmieni, piemēram, logi ar paaugstinātu skaņas izolāciju.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz, ka trokšņa stratēģiskajā kartē tiek ietverti dati saistībā ar esošu, vēsturisku vai prognozētu stāvokli attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju. Trokšņa stratēģiskajā kartē tiek iekļauta informācija par prognozēto stāvokli attiecībā uz troksni, balstoties uz konkrētās teritorijas attīstības plānošanu.

***

Ar Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU