SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
05. novembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
9
9

#zinisavastiesības – patērētāja personas datu aizsardzība

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Mēdz teikt, ka personas dati ir 21. gadsimta vērtīgākā valūta. Attīstoties dažādām tehnoloģijām, kas atvieglo un padara dzīvi krāsaināku, vienlaikus milzīgs informācijas apjoms par mūsu ikdienas gaitām un paradumiem kļūst pieejams datu apstrādei, kuras patiesos nolūkus un ietekmi daudzi neizprot un nekontrolē. Vai cilvēki apzinās iespējamos riskus un datu apstrādes ietekmi uz viņu ikdienu, veiktajām izvēlēm, īpaši interneta vidē? Vai interneta vietņu algoritmi, analizējot mūsu datus, aplūkotās lapas, spēj prognozēt mūsu nākotnes rīcību, pat domas, jeb tā ir neticama sakritība, ja pēkšņi pēc sarunas ar draugiem vai saziņas internetā parādās noteikta veida reklāmas un saturs? Plašāk par to šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta patērētāju personas datu aizsardzībai.

Eiropas Savienībā jau vairāk nekā trīs gadus ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Daudzi jauno regulējumu sagaidīja ar bažām: tas ne vien būtiski palielināja iespējamos sodus par fizisko personu datu aizsardzības pārkāpumiem, bet arī būtiski paplašināja datu subjektu – katra no mums – iespējas pašiem kontrolēt un ierobežot savu datu izmantošanu, piemēram, komersantu peļņas nolūkos.

Pēc starptautiskās juridiskās firmas “DLP Piper” pētījuma datiem šo gadu laikā, no 2018. gada 25. maija līdz 2021. gada janvārim, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir ziņots par 281 349 datu aizsardzības pārkāpumiem, ir piemēroti sodi, kas sasniedz vairākus simtus miljonu eiro. Vienu no lielākajiem sodiem ir piemērojis Francijas datu aizsardzības uzraugs tehnoloģiju uzņēmumam “Google” par to, ka visiem tik zināmajā interneta meklētājā netika pieprasīta lietotāju piekrišana viņu datu izmantošanai, lai tie saņemtu personificētas, speciāli atlasītas reklāmas. Soda apmērs tiesvedības procesā pieauga līdz 100 miljoniem eiro. Tomēr vienu no iespaidīgākajiem sodiem – 225 miljonu eiro apmērā – nule septembrī ir piemērojis Īrijas datu aizsardzības uzraugs lietotnei “WhatsApp” par lietotāju privātuma un personas datu apstrādes caurskatāmības nenodrošināšanu. Tai tiek pārmests, ka tā nepietiekami informēja par lietotāju datu nodošanu tās māteskompānijai “Facebook”.

Kāda ir situācija Latvijā? Kādas ir izplatītākās uzņēmēju – datu pārziņu – kļūdas, apstrādājot savu klientu datus? Vai cilvēki apzinās savu datu nozīmi un tiesības ierobežot to apstrādi, it īpaši digitālajā vidē, un kā šīs tiesības izmantot?

Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta patērētāju un klientu personas datu aizsardzībai, kopā ar ekspertiem – Datu valsts inspekcijas direktores vietnieci LĀSMU DILBU un sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekānu IVO KRIEVU – tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai Datu valsts inspekcija savā darbā konstatē daudz personas datu aizsardzības pārkāpumu? Kāda veida pārkāpumu Latvijā ir visvairāk?
  • Kādi ir bijuši lielākie piemērotie sodi Latvijā un par kāda veida personas datu aizsardzības pārkāpumiem?
  • Vai starp uzņēmējiem Latvijā ir izpratne par to, ka klientu dati ir jāsargā un kāpēc? Kādas ir izplatītākās problēmas?
  • Kādas problēmas varētu akcentēt kā aktuālākās tieši klientu datu apstrādes jomā?
  • Vai Datu valsts inspekcijā ar sūdzībām vēršas arī iedzīvotāji, kuru tiesības ir pārkāptas? Kāda veida sūdzības tās ir? Vai tās vienmēr ir pamatotas?
  • Cik liela ir pašas personas atbildība par savu datu drošību?
  • Kas ir galvenie jautājumi, kādi patērētājam būtu jāņem vērā, ja tam tiek lūgta atļauja apstrādāt viņa datus? 
  • Kādus datus un kādā apmērā no mums – pakalpojumu saņēmējiem – vispār drīkst prasīt, pat ja esam gatavi sniegt daudz vairāk datu?
  • Vai pakalpojumu sniedzējs drīkst kopēt un glabāt klienta personas dokumentu – pases, eID kartes kopijas –, prasot klienta piekrišanu?
  • Vai piekrišana var būt prezumēta, formāla? Piemēram, aizpildot pieteikuma anketu, tur jau ir savilkti “ķeksīši”, ka persona visam piekrīt.
  • Vai paskaidrojums par datu apstrādes mērķiem drīkst būt ļoti garš, sīkiem burtiem?
  • Kādi ir kliedzošākie piemēri iespējamām sekām nevērīgai attieksmei pret saviem datiem, saņemot pakalpojumus attālināti?
  • Cik svarīgi ir iepazīties ar interneta vietnes vai mobilās aplikācijas privātuma politiku?
  • Kāda veida personas datiem digitālajā vidē ir vislielākā vērtība? Vai arī personas paradumi un darbības internetā ir personas dati? Un kā to apstrāde var ietekmēt cilvēku un viņa kā patērētāja uzvedību?
  • Vai vienīgā izeja ir nelietot internetu? Vai tomēr ir metodes, iespējas, kā pārņemt kontroli pār savu informatīvo telpu un datiem? Kā cilvēkam sevi pasargāt?

Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”“Twitter”“Youtube” un “Instagram”.

***

UZZIŅAI

Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.

Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”

Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI