SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. septembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
6
6

Eksotisks dzīvnieks dzīvoklī – kādi noteikumi jāievēro

Divas populārākās eksotisko mugurkaulnieku sugu klases, kuras tiek reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldē un kuras tiek turētas kā mājdzīvnieki, ir putni un rāpuļi.

FOTO: Freepik

“Vai Latvijā čūsku var turēt kā mājdzīvnieku?” Ar šādu jautājumu LV portāla e-konsultāciju sadaļā nesen vērsās kāds lasītājs. Atšķirībā no ierasto mājdzīvnieku, piemēram, suņu un kaķu turēšanas noteikumiem, eksotisko dzīvnieku labturībā spēkā ir virkne aizliegumu un papildu prasību. Šajā skaidrojumā informēsim par to, kādus dzīvniekus ir atļauts turēt nebrīvē, kādus nedrīkst, kā arī, kas jāņem vērā pirms to iegādes.

īsumā
  • Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, kādus dzīvniekus ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā.
  • Aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem, kā arī reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.
  • Lai turētu nebrīvē savvaļas dzīvniekus, ir jāņem vērā 1973. gada 3. martā pieņemtā Vašingtonas konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (CITES).
  • Ņemot vērā, vai dzīvnieku aizsargā CITES konvencija, tā turēšanas vieta ir jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē vai PVD.
  • Divas populārākas eksotisko mugurkaulnieku sugu klases, kuras tiek reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldē un kuras tiek turētas kā mājdzīvnieki, ir putni un rāpuļi.
  • Savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja) pienākums ir radīt katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi pietuvinātus apstākļus un nodrošināt katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 pantā noteikts, ka ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus:

  • plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus;
  • primātus;
  • jūras zīdītājus;
  • krokodilu kārtas dzīvniekus;
  • čūskveidīgos dzīvniekus.

Normatīvajos aktos ir paredzēti arī izņēmuma gadījumi, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Šī paša panta trešajā daļā noteikts, ka minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem (šobrīd Latvijā tādi ir trīs), kā arī reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

Vienlaikus jāzina, kas noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 27. pantā, – savvaļas abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē (ar dažiem izņēmumiem). Iepazīstoties ar šajā pantā pausto informāciju, secināms, ka bez kompetentās iestādes atļaujas, dzīvniekus nedrīkst sagūstīt savvaļā un turēt nebrīvē. Šādu atļauju izsniedz DAP, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1165 “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)”.

Jāņem vērā CITES konvencija

Lai nebrīvē turētu savvaļas dzīvniekus, ir jāņem vērā 1973. gada 3. martā pieņemtā Vašingtonas konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (no angļu Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora), kas tiek dēvēta arī par CITES konvenciju. ANO Vides programmas CITES konvencijas mērķis ir apdraudētu dzīvnieku un augu sugu aizsardzība, reglamentējot to starptautisko tirdzniecību.

CITES konvencija Eiropā tika ieviesta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembrī) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību. Latvijai ir saistoši šīs regulas pielikumi.

Dzīvniekus, kuri ir iekļauti konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb CITES konvencijā, reģistrē DAP, t. i., pārvaldē tiek reģistrēti visi zīdītāji, rāpuļi, putni, kas ir iekļauti Padomes Regulas Nr. 338/97 A un B pielikumos. Neņemot vērā, vai dzīvnieks ir iekļauts Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 panta izņēmumos vai nav, tas tiek reģistrēts DAP, ja tas ir CITES dzīvnieks.

Reģistrācija DAP tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1139. “Starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, tirdzniecības un sertifikātu izsniegšanas kārtība”. Lai reģistrētu dzīvnieku, ir vajadzīgi dokumenti, kuri apliecina tā legālu izcelsmi un kuri ir minēti noteikumu 3. punktā. Ir nepieciešams arī aizpildīt dzīvnieku reģistrācijas un marķēšanas lapu un samaksāt nodokli 9,96 eiro apmērā.

Reģistrē dzīvnieku turēšanas vietu

Savukārt to dzīvnieku turēšanas vietu, kuri ir uzskaitīti Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 pantā, taču nav iekļauti CITES konvencijā (plēsēju kārta, primāti, jūras zīdītāji, krokodilu kārta, čūskveidīgie), reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka saskaņā ar 2010. gada 21. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1146 “Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība” plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku, primātu, jūras zīdītāju, krokodilu kārtas un čūskveidīgo dzīvnieku turēšanas vietu jāreģistrē PVD.

Šobrīd PVD ir reģistrētas 43 savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas. Tās var atrast PVD reģistrā šeit.

DAP ar šādiem piemēriem ilustrē, kādā veidā reģistrējami konkrēti dzīvnieki (norādot arī reģistrēšanas vietu):

  • surikats – ir plēsēju kārtas dzīvnieks, taču nav CITES, tātad jāreģistrē PVD;
  • servals – ir plēsēju kārtas dzīvnieks, ir CITES, tātad jāreģistrē DAP;
  • kukurūzas zalktis – ir čūskveidīgais, taču nav CITES, tātad jāreģistrē PVD;
  • karaliskais pitons – ir čūskveidīgais, ir CITES, tātad jāreģistrē DAP;
  • plīvurpūce, zildzeltenā ara, Madagaskaras dienas gekons un leopardu bruņurupucis nav iekļauti Dzīvnieku aizsardzības likuma 31. panta izņēmumos, taču ir CITES un Padomes Regulas pielikumos, tātad jāreģistrē DAP.

Noskaidrot, vai dzīvnieks ir iekļauts CITES un Padomes Regulas pielikumos, var vietnē www.speciesplus.net.

Kādiem mērķiem iegādājas dzīvnieku

Kāpēc cilvēki mājās tur eksotiskos dzīvniekus? „Mērķi noteikti ir dažādi – cilvēkus piesaista neparasts un krāšņs dzīvnieku izskats, personīgā interese par noteiktām dzīvnieku sugām, vēlme atšķirties no pārējās sabiedrības,” vērtē DAP pārstāve.

Liela daļa dzīvnieku tiek ievesta no Polijas, Čehijas un Nīderlandes. 

FOTO: Freepik

Pārvaldē visbiežāk reģistrētas šādas dzīvnieku sugas

Suga (lat.)

Suga (latv.)

Skaits

Psittacus erithacus

sarkanastes žako

85

Python regius

karaliskais pitons

31

Testudo horsfieldii*

vidusāzijas bruņurupucis

23

Boa constrictor

parastā žņaudzējčūska

15

Psephotus haematonotus

dziedošais papagailis

15

Ara ararauna

zildzeltenā ara

13

* Kopš 2012. gada 18. septembra šī suga nav jāreģistrē DAP.

Bieži vien cilvēkus piesaista dzīvnieku neparastais un krāšņais izskats, kā arī atsevišķas, šiem dzīvniekiem raksturīgas iezīmes, piemēram, dažu papagaiļu prasme atkārtot vārdus, hameleonu spēja mainīt savu nokrāsu.

Dzīvnieku vidējais mūža ilgums ir atšķirīgs. Daļai rāpuļu tas var būt, sākot no 2 līdz 5 gadiem, citiem – no 15 gadiem un vairāk. Piemēram, lielie papagaiļveidīgie, atbilstoši aprūpēti, var nodzīvot līdz pat 50 gadiem, savukārt mazie –10-15 gadus.

Kādas ir dzīvnieku cenas tirgū

Cenas ir atkarīgas no dzīvnieku sugas, kā arī citiem faktoriem, piemēram, cik reta ir suga, cik grūti to ir pavairot nebrīvē, no kādas audzētavas dzīvnieks nāk utt. Ir grūti noteikt vidējo cenu, jo dažs rāpulis var maksāt 30 eiro, bet cits – 1000 eiro. Tas pats attiecināms arī uz putniem – ir papagaiļi, kuru cenas pārsniedz 15 000 eiro, savukārt eksotiskie zīdītāji, piemēram, kaķu dzimtas plēsējs servals (Leptailurus serval), maksā ap 2000-3000 eiro.

Nelikumīgi iegūtie savvaļas dzīvnieki noteikti maksās lētāk, jo likumīgā ceļā iegūtos dzīvniekus tur speciālās audzētavās, to veselības stāvoklis tiek uzraudzīts, tos ir nepieciešams barot, kā arī papildus dot dažādus vitamīnus un minerālvielas, kā arī tiek algoti dzīvnieku kopēji un nodrošinātas labturības prasības. Rezumējot, likumīgā ceļā iegūtie dzīvnieki prasa resursus to uzturēšanai un pavairošanai, līdz ar to cena tirgū būs augstāka.

Jāievēro labturības prasības

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 34. pantu savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja) pienākums ir radīt katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi pietuvinātus apstākļus un nodrošināt katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.

Piemēram, vairumu čūsku tur speciāli aprīkotos terārijos, kur tiek nodrošināta sugai atbilstoša temperatūra, gaismas apstākļi, mitrums, terārijam ir jābūt aprīkotam arī ar dažādiem slēpņiem. Jāatceras arī, ka visas čūskas netur vienādos apstākļos un temperatūras, mitruma u. c. vajadzības dažādām sugām atšķiras.

Par pārkāpumiem iespējams sods

DAP skaidro, ka bieži vien ir gadījumi, ka dzīvnieka īpašnieks ievēro visas labturības prasības, kā arī ir pieejami legālu izcelsmi apliecinoši dokumenti, taču neziņas dēļ dzīvnieks netiek reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, domājot, ka tas ir pārāk sarežģīts birokrātisks process. Otra izplatītākā problēma ir labturības prasību neievērošana.

PVD dzīvnieku turēšanas vietas pārbauda tikai tad, ja tiek saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem. „Šādas sūdzības netiek atsevišķi izceltas, un to ir samērā maz, jo citi jau neredz, ko kurš tur savā dzīvoklī,” saka M. Riekstiņa.

Ja netiek ievēroti normatīvie akti, kuri regulē savvaļas sugu dzīvnieku ieguvi, iegādi, turēšanu nebrīvē, atsavināšanu vai turēšanu pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāšanu tirdzniecībā, fiziskai personai piemēro naudas sodu no 14 līdz 140 naudas soda vienībām (70 līdz 700 eiro), bet juridiskai personai — no 28 līdz 280 naudas soda vienībām (140 līdz 1400 eiro).

DAP apstiprina, ka arī Latvijā notiek tirdzniecība ar nelegāli iegūtām dzīvnieku sugām, taču, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, Latvijā šī problēma nav tik samilzusi.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU