Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt tiesības darba devējam konkrētos gadījumos pieprasīt darbiniekam sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Kā obligātu šādu prasību plānots attiecināt uz darbiniekiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.
Saeima 4. augustā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz likumu papildināt ar II1. nodaļu, ieviešot epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas vispārīgos noteikumus publiskajam un privātajam sektoram.
Likumprojekts paredz, ka arī turpmāk valsts institūcijas, tāpat kā līdz šim, pakalpojumus pēc iespējas sniedz attālināti, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai. Klātienē sniedz epidemioloģiski drošus pakalpojumus.
Likumā paredzēts definēt, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kam ir derīgs sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Personām, kurām nav šāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, pakalpojumus sniegtu klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.
Grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar 7.3 pantu, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi. Par epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi būtu uzskatāma vide, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19.
Šī panta otrajā daļā paredzēts, ka epidemioloģiski drošus pakalpojumus obligāti jānodrošina veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā.
Tas nozīmē, ka šajās nozarēs strādājošajām personām, kuras sniedz pakalpojumus, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts būtu obligāts. Turklāt likumprojektā īpaši izcelts, ka izglītības jomā prasības par sadarbspējīgu sertifikātu tiktu attiecinātas arī uz tām personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, bet līgumattiecību izpildes laikā izglītības pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.
Savukārt darba devēja pienākums būtu nodrošināt, ka šajās iestādēs un darbības jomās darbiniekam (amatpersonai), kas darba (amata, dienesta) pienākumu izpildes laikā ir tiešā saskarsmē ar pacientiem, klientiem vai izglītojamiem, ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Iecerētās izmaiņas paredz papildināt likumu ar 7.4 pantu, kas noteic, ka publiskajā un privātajā sektorā (izņemot veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomās) darba devējam būtu tiesības prasīt, lai darbiniekam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, ja:
Likumu iecerēts papildināt ar darba devēja pienākumu noteikt amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas minētie nosacījumi, un informēt par to darbiniekus. Savukārt darbiniekiem ir pienākums uzrādīt sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad darbinieks (amatpersona) nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam (ieņemamam amatam), kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu.
Ja darbinieks nebūs ieguvis nepieciešamo sertifikātu, tad darba devējs ar viņa piekrišanu darbinieku varēs pārcelt citā piemērotā darbā vai nodrošināt pienākumu veikšanu attālināti uz laiku līdz sertifikāta iegūšanai, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Ja tas nebūs iespējams, tad darba devējam būs tiesības darbinieku atstādināt no darba līdz brīdim, kad darbinieks iegūst sertifikātu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.
Plānots, ka pēc maksimālā atstādināšanas laika darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kurš bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sertifikātu un kuru nav iespējams ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā vai amatā, varēs nekavējoties izbeigt, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
Darbiniekam, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu (vienu mēnesi iepriekš).
Darba devējam tiks aizliegts, pamatojoties uz sertifikāta neesamību, izbeigt darba tiesiskās attiecības ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Likumprojekts arī paredz, ka, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, sertifikātam ir jābūt arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un civilajiem darbiniekiem. Paredzēts: ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts sadarbspējīgs sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa.
Likumprojekta anotācijā skaidrots: “Vakcinācija darba vidē ir pamatota ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto personas pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, kā arī darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību nepakļaut darbiniekus bioloģisko aģentu radītajam riskam veselībai (inficēšanās riskam). Nepieciešamo aizsardzības līmeni ir iespējams panākt, ja ir vakcinēti darbinieki (amatpersonas), kuru darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām u. c.), kā arī situācijās, kurās ir palielinātas iespējas inficēties pašiem, it īpaši kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms. Šie nosacījumi, ievērojot darba specifiku, attiecināmi uz ārstniecības personām, sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām, pedagogiem, mazumtirdzniecībā nodarbinātajiem, pakalpojumu sniedzējiem klātienē, kārtības nodrošināšanas darbiniekiem, darbiniekiem ražotnēs ar lielu skaitu cilvēku u. tml.”
Par likumprojektu vērtējumu paudis arī tiesībsargs, norādot, ka konceptuāli atbalsta tālāku likumprojekta virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ņemot vērā šībrīža epidemioloģisko situāciju Covid-19 infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību. Vienlaikus tiesībsargs aicina Saeimu darba tiesiskās attiecības noregulēt maksimāli taisnīgi, līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās attiecībās ir vājākā attiecību puse.
Vēl līdz šī gada 31. decembrim valsts turpinās līdzfinansēt daļu no pabalsta, ko pašvaldības izmaksā Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie par steidzamiem atzītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Iepriekš bija noteikts, ka valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldību pabalstu, kas tiek piešķirts saistībā ar Covid-19 krīzi, līdz 30. jūnijam.
Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts sedz 50% no pašvaldību piešķirtā pabalsta krīzes situācijā. Valsts līdzfinansējums šim pabalstam ir līdz 75 eiro mēnesī vienai personai.
Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pie šī pabalsta papildus var saņemt 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam.
Par pabalsta saņemšanas iespējām un apmēru iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā.
Saeima: Covid-19 krīzē valsts turpinās nodrošināt līdzfinansējumu pašvaldību pabalstiem
