Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nav izslēgts, ka tirgotājs viena un tā paša zīmola preces noformējumu ir nedaudz pielāgojis dažādiem ģeogrāfiskajiem tirgiem noteiktajām prasībām par obligāti norādāmo informāciju vai piedāvā šo preci dažādos svara vai tilpuma iepakojumos. Taču ir jānovērš gadījumi, kad tiek pārdotas atšķirīgas preces ar viena produkta zīmi, kas tiek izmantota mārketingā, tajā pašā laikā veidojot duālas kvalitātes produktus.
FOTO: Freepik
Ekonomikas ministrija sabiedriskajai apspriešanai līdz 5. jūlijam nodevusi grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Tie paredz noteikt, ka par maldinošu komercpraksi turpmāk tiks uzskatīta nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšana internetā. Par maldinošu komercpraksi tiks uzskatīta arī tādas preces pārdošana, kura vienā Eiropas Savienības dalībvalstī tiks uzrādīta kā identiska citās dalībvalstīs pārdotajām, bet kuras sastāvā vai rakstura īpašībās būs nozīmīgas atšķirības.
Grozījumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES normas.
Direktīva ir jāpārņem līdz 2021. gada 28. novembrim. Likumprojektā paredzēts, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Viedokli par grozījumiem var sniegt līdz 5. jūlijam, rakstot uz e-pasta adresi pasts@em.gov.lv vai arta.smukste@em.gov.lv.
Eiropas Savienības (ES) līmenī, veicot direktīvas izvērtēšanu, konstatēts, ka dalībvalstīs ir nepietiekami individuāli tiesiskās aizsardzības līdzekļi patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, gadījumos, kad pārkāpti tiesību akti, kas attiecas uz negodīgu komercpraksi.
Papildus jau pašreizējai iespējai – celt prasību tiesā – paredzēti papildus izmantojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Likumprojektā paredzēta iespēja patērētājam, kuram negodīga komercprakse ir nodarījusi kaitējumu, individuāli vērsties pie komercprakses īstenotāja, kurš ir atbildīgs par zaudējumiem, pieprasot, lai tas veic vienu no šādām darbībām:
Samazinot cenu vai atceļot līgumu un atmaksājot patērētājam samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā preces nolietojums vai labums, ko patērētājs guvis, lietojot preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, un par ko līgumslēdzējas puses ir vienojušās.
Jau ilgstoši ES diskutē par preču kvalitātes atšķirībām dažādās ES dalībvalstīs. Eiropas Komisijas vadlīnijās preču kvalitāte tiek uzskatīta par duālu, ja viena zīmola preci pārdod dažādās vietās ar dažādu kvalitāti vai ar dažādu sastāvu.
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos piedāvāts skaidrāk noteikt, ka preces pārdošana vienā dalībvalstī, uzrādot to kā identisku citās dalībvalstīs tirgotu preci, lai arī tās sastāvā vai rakstura īpašībās ir nozīmīgas atšķirības, uzskatāma par maldinošu komercpraksi.
Vērtējot, kas uzskatāma par identisku preci, būtu jāņem vērā, vai patērētāji var viegli noteikt diferenciāciju.
Tirgotājs, iespējams, viena un tā paša zīmola preces noformējumu ir nedaudz pielāgojis dažādiem ģeogrāfiskajiem tirgiem noteiktajām prasībām par obligāti norādāmo informāciju vai piedāvā šo preci dažādos svara vai tilpuma iepakojumos, vai tamlīdzīgi, teikts likumprojekta anotācijā.
Normas mērķis ir panākt, lai visās dalībvalstīs ir vienlīdz augstas kvalitātes preces un patērētāji netiek maldināti, kā arī lai atšķirīgas preces netiktu piedāvātas ar viena produkta zīmi, kas tiek izmantota mārketingā, tajā pašā laikā veidojot duālas kvalitātes produktus.
Likumu iecerēts papildināt ar jaunu terminu – ranžējums –, ar kuru tiek apzīmēta precēm vai pakalpojumiem, tostarp digitāliem pakalpojumiem un digitālam saturam, piešķirta relatīva pamanāmība.
Piemēram, atbildot uz patērētāja tiešsaistes meklēšanas pieprasījumu, tiks aizliegts sniegt patērētājam informāciju meklēšanas rezultātu veidā, skaidri neatklājot, ka tā ir apmaksāta reklāma vai ka ir veikta samaksa par to, lai precēm/pakalpojumiem nodrošinātu augstāku vietu meklēšanas rezultātos.
Ja tirgotājs tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam ir tieši vai netieši maksājis par to, lai precēm/pakalpojumiem nodrošinātu augstāku vietu meklēšanas rezultātos, tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam būtu īsā, viegli pieejamā un saprotamā veidā par to jāinformē patērētāji.
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos 15. pantu paredzēts papildināt ar 8.1 daļu, nosakot, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram, lai novērstu kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm, ir tiesības rīkoties saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma VI4 nodaļā noteikto, tostarp pieņemt vienu vai vairākus no noteiktajiem lēmumiem.
Grozījumos tiek precizēts 15.2 pants, kurš nosaka soda naudas piemērošanas un piespiedu izpildes noteikumus, kas būtu attiecināmi kā uz nacionālajiem, tā uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem.
Lai nodrošinātu to, ka naudas sodiem ir atturoša iedarbība, Direktīvā 2019/2161 noteikts, ka maksimālais naudas soda apmērs ir vismaz 4% no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs par plaši izplatītiem pārrobežu pārkāpumiem ES dalībvalstīs.
Latvijā šobrīd paredzētais sods par negodīgu komercpraksi ir līdz 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz ar to nebūtu korekti un samērīgi pārrobežu gadījumos (kad radītā ietekme bieži ir pat lielāka) noteikt zemāku maksimālo sodu, proti, 4%, tādēļ tiek saglabāti jau likumdevēja noteiktie 10%, norāda likumprojekta autori.
Uzraudzības iestāde būtu tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10% no tā gada vai vairāku gadu vidējā neto apgrozījuma.
Ņemts vērā, ka ne visos gadījumos ir iespējams iegūt informāciju par komercprakses īstenotāja apgrozījumu. Ja šāda informācija nav pieejama, līdz ar Direktīvas 2019/2161 pārņemšanu tiks ieviesta iespēja piemērot naudas sodu, kas nav piesaistīts apgrozījumam, šādā gadījumā maksimālā soda summa atbilstoši direktīvā noteiktajam noteikta divi miljoni eiro.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, vērtējot likumprojektu, norāda: nedrīkst pieļaut, ka internetā tiek publicētas atsauksmes par preci vai pakalpojumu, kas nav reālas. “Tās būtu jāizskauž, jo ir maldinošas un bieži vien patērētājiem rada zaudējumus,” spriež H. Danusēvičs. “Es nevaru rakstīt atsauksmi par viesnīcu, kuru neesmu apmeklējis. Ir jābūt sistēmai, kas nepieļauj viltus atsauksmes.”
Par preču duālo kvalitāti tirgotāju asociācijas vadītājs spriež: “Normatīvi noteic, ka 27 valstīs precei ir jābūt vienādai. Ja tas ir ķieģelis, kas saražots vienā valstī, tad tas ir saprotams. Bet Latvijā ir daudz preču, kuras ar vienādiem nosaukumiem un dažādos tilpumos gatavo atšķirīgi ražotāji dažādās valstīs. Piemēram, šokolādes krēms “Nutella” vai Krievijas siers. Protams, šiem produktiem vajadzētu būt vienādai receptūrai, bet nevaram garantēt, ka visā ES tiem būs vienādas īpašības. Neesmu arī pārliecināts, ka dažādos “Nutella” tilpumos ir vienāds sastāvs, jo produktus ražo dažādas fabrikas. Brīdī, kad šie produkti parādīsies internetveikalā, atbildība būs jāuzņemas tirgotājam.”
H. Danusēvičs uzskata, ka iecere paredzēt par nebūtiskām atšķirībām sodus līdz 10% no gada apgrozījuma “ir kaut kas neizprotams”. “Sodam ir jābūt samērīgam,” uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Viņaprāt, svarīga ir iespēja identificēt preci un par tiem pārkāpumiem, kas saistīti ar preču identifikāciju, jāpiemēro administratīvs sods, nevis sods, kuru paredz par Konkurences likuma pārkāpumiem.
Arvien vairāk patērētāju preces un pakalpojumus iegādājas internetā. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati pērn novembrī liecina: lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, internetu izmanto 62,8% iedzīvotāju (no iedzīvotāju skaita, kuri lietojuši internetu pēdējos 12 mēnešos). Salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 9%.
Viens no kāpuma iemesliem bija Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, kas samazināja iepirkšanos klātienē un veicināja interneta veikalu izmantošanu.
Visvairāk iedzīvotāji (no iedzīvotāju skaita, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai) internetā iegādājušies apģērbus, apavus vai aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un šo lietu aksesuārus (28%), elektropreces vai sadzīves tehniku (27,8%). Ēdienu piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem 2020. gadā izmantoja 17,9%, bet ēdienus vai dzērienus no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem – 12,3% iedzīvotāju.
